Līdz ar marta saulīti daudzi kļuvuši rosīgāki, tas nekas, ka zeme vēl smaga un guļ, sēklu iegāde, stādu audzēšana ir aktualitāte. Lielveikalos dažādu sēklu un stādu izplatītājfirmu stendi un iekārtoti stūrīši, mazākos veikalos, kur lielākoties tirgo pārtiku, vismaz pāris firmu sēklas, saimniecības preču tirgotavās pavasarī piedāvā arī sēklas, vēl sēklas piedāvā tirdziņos. Vēl ir arī specializētie sēklu veikali. Cēsīs vairs tikai divi IK “Taņas sēklas un ziedi”. Iepriekšējā pavasarī bija vēl viens tirgotājs, vēl pirms laika pat trīs.
Tas, ka specializēto veikalu skaits sarucis, gan neliecina, ka pieprasījums pēc sēklām ietu mazumā vai ka lielveikali no tirgus izspieduši mazos tirgotājus. “Lielveikalu konkurenci neizjūtu. Gadiem taču tie tirgo sēklas, to dara arī pasts, bet pircēji paši izvēlas. Šajos gados mums pircēju mazāk nav kļuvis, piedāvājums gan plašāks,” saka Taņa Ozola un piebilst, ka sēklas jau nepērk tikai pavasarī. Ir pircēji, kas pa paciņai vien pērk jau janvārī. Sēklu izvēle liela, ir gan gadu desmitus pazīstamās, tāpat arī jaunumi. Taņa Ozola atklāj, ka cenas var arī mainīties, kā tas būs ar sīksīpoliņiem, un, iespējams, to piedāvājums nebūs tik bagāts.
Aija no Vaives pagasta atbraukusi, lai nopirktu dārzeņu un puķu sēklas. Viņa pastāsta, ka lielveikalos sēklas vairs nepērk. Pirms gadiem palikusi bez galda bietēm, jo neviena sēkliņa nav uzdīgusi. “Vēl jau arī jāskatās, cik kurā paciņā sēklu, ne tikai uz cenu. Ja parēķina, iznāk brīnumi. Lētais ir tas dārgākais. Man svarīgi, ka pārdevēja paskaidro. Pērn izauga ļoti garšīgi un skaisti gurķi, nosaukumu biju aizmirsusi. Kopā atcerējāmies. Man zeme smaga, pavasaris vēls, rudens salnas agras, ar to jārēķinās, ne katru šķirni var sēt,” stāsta Aija.
Leontīne Lazdiņa no Priekuļu pagasta atklāj, ka sēklas pērk tajā veikalā, kurš iekrīt acīs, bet savu reizi dodas tieši uz sēklu veikalu. “Ja veikalā nemainās pārdevēja, kura man kaut ko ieteikusi, varu iet parunāties, ja neizaug cerētā raža, uzzināt, vai vēl kādam iznācis tāpat, kur esmu kļūdījusies. Tagad sēklu tik daudz, kurš var atcerēties firmu nosaukumus, tāpat arī to, kur tās pirktas. Tāpēc drošāk noteiktā veikalā,” atzīst Leontīne.
Nadja Kazāka un Ilga Dzinēja uz Cēsīm atbraukušas no Jaunpiebalgas. Abas ir puķu mīļotājas. Ilga pirms gadiem piemājas dārza vietā ierīkojusi daiļdārzu un aizvien to papildina ar ko jaunu. Ieraudzījušas uz letes budlejas stādus, Nadja un Ilga atceras, cik tās pērnvasar skaisti ziedējušas, kā tauriņi dzīvojušies pa lielajām vārpām. Taņa Ozola gan piebilst, ka diemžēl tās ziemā nosalst, tādēļ pārstādot podos. Ilga dalās pieredzē, ka viņas dārzā bez problēmām šīs puķes pārziemojot jau vairākus gadus. “Tā tās zināšanas krājas,” saka Ilga un atklāj, ka katru pavasari un rudeni dārzā iestāda ko jaunu. Viens no pēdējiem augiem, kas daudzus pārsteidzis – sniegpārsliņu koks. “Meklēju jaunas puķes un krūmus,” uzsver Ilga un piebilst, ka veido peoniju kolekciju. Nadja pastāsta, ka sēklas un stādus pērk gan lielveikalos, gan specializētajos veikalos, pieredze bijusi dažāda. “Ne jau vienmēr sēklas vainīgas. Tās var neuzdīgt, jo par aukstu, par slapju, par sausu, kāds tās izēd. Uz paciņām jau vienmēr ir tās skaistākās puķes un augļi. Ne vienmēr tādi izaug,” pastāsta jaunpiebaldziete.
Komentāri