Ceturtdien, 26. maijā, par godu Valmieras pilsētas 1919. gada 26. maija atbrīvošanas gadadienai un Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņai, visas dienas garumā Valmieras pilsētā norisinājās dažādi šo notikumu atceres un godināšanas pasākumi. Sākot ar šo dienu, katru gadu 26. maijā Valmieras skolu jaunatne, studenti, skauti, jaunsargi, karavīri, pilsētnieki un viesi no Igaunijas atzīmēs Valmieras atbrīvošanas gadadienu ar plašu gājienu pilsētas ielās un noliekot ziedus piemiņas vietās.
Svētku ietvaros Valmieras Valsts ģimnāzijā tika atklāta fotoizstāde „ Trešais sākums. Igaunijas Aizsardzības savienība.1990.-1993.”, kas stāsta par Latvijas zemessardzei līdzīgu organizāciju Igaunijā – „Kaitseliit”. Izstādē aplūkojamas bildes no „Kaitseliit” darbības atjaunošanas sākumiem nacionālās atmodas gados un 90. gadu sākumā, kā arī foto ar igauņu brīvprātīgajiem mācībās un „Kaitseliit” biedriem, kas 1990. gadā uzstāda robežstabus gar Igaunijas – PSRS robežlīniju. 28_plaksne
Tāpat norisinājās svētku dalībnieku gājiens pa Valmieras ielām. Nacionālo bruņoto spēku orķestra pavadībā skolēni, skauti, jaunsargi, karavīri no Igaunijas un Latvijas veica gājienu no Valmieras Viestura vidusskolas līdz Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai, kur svinīgi tika atklāta piemiņas plāksne Vīlandes Skolnieku rotas karavīram Viktoram Andersonam, kurš 1919. gada 26.maijā, cīnoties par Valmieras atbrīvošanu, Sv. Sīmaņa baznīcas tornī krita kaujā ar Sarkano armiju.
32_rozePar godu Cēsu pulka Skolnieku rotai, Leona Paegles ielā tika atklāts piemineklis tiem drosmīgajiem skolēniem, kuri nolēma doties uz fronti un piedalīties Brīvības cīņās. Šajā dienā notika arī Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņas karoga svētki, kura ietvaros Skolnieku rotas karogs no Valmieras Valsts ģimnāzijas tika nodots Gaujienas ģimnāzijai. Katru gadu Cēsu pulka Skolēnu rotas piemiņas karogs tiek nodots kādai no Ziemeļvidzemes skolām, tādējādi pieminot visus Brīvības cīņu dalībniekus.
Svētku noslēgumā visus dalībniekus un viesus priecēja Valmieras Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra „Si bemol” un Nacionālo bruņoto spēku orķestra defilē.
Jānis Krūtkrāmelis
Komentāri