Aizvadītajā sestdienā daudzi brauca uz Raunas ķieģeļcepli. Brauca tie, kuri gribēja būt klāt brīnuma brīdī, kad keramiķi ver vaļā cepli, un arī tie, kuri vēlējās atpūsties jaukā vietā. Gandarīti mājup brauca visi.
Nedēļu “Raunas ceplī” notika 2.Latgales podnieku un gleznotāju plenērs Vidzemē.
Latgales keramiķi Aivars Ušpelis, Staņislavs Viļums un Aiga Dātava no “Pūdnīku skolas” strādāja kopā ar raunēnietēm Silviju Šļiku un Inesi Poikāni.
SIA “Raunas ceplis” ir tradīcija – dot iespēju vidzemniekiem iepazīt Latgales keramiku, bet Latgales keramiķiem – pastrādāt Vidzemē.
“Gribas kādu rozīnīti ikdienas ražošanā. Izveidojusies laba sadarbība ar latgaļiem, pārsvarā visi strādā ar Raunas mālu. Plenērs reizē ir arī reklāmas pasākums,” tā par plenēru sacīja SIA “Raunas ceplis” īpašnieks Edmunds Cinis.
Pirms diviem gadiem pirmā plenēra laikā uzbūvēts īpašais malkas ceplis, kurā arī šoreiz meistari ugunij uzticēja radīt savus podus, šķīvjus, vāzes, krūkas, suvenīrus. Ikdienā vien pāris reizes gadā raunēnieši tajā apdedzina savus darinājumus.
Sabraukušie, šķiet, tobrīd pat pieklusināja balsis, kad Aivars Ušpelis, Staņislavs Viļums un Aiga Dātava vēra vaļā cepli. Cimdiem rokās viņi ņēma ārā karsto cepumu. Kas sanācis, tika krauts uz galdiem. Katrs varēja ne tikai apskatīt , arī siltu pataustīt.
“Tādu cepli redzam pirmoreiz. Tas, kas te notika, bija ļoti interesanti,” atzina vērotāji Gunta un Andrejs Grīšļi no ASV, kuri viesošanās reizē Andreja dzimtajā pusē izmantoja iespēju apmeklēt cepļa vaļā vēršanu. Kāds Raunā tapis keramikas izstrādājums aizceļoja arī pāri okeānam.
Keramiķis Aivars Ušpelis, kad no cepļa viss bija izņemts, atzina, ka Raunā aizvadīta jauka nedēļa. “Peldēties nevarēja, bet bija jauki,” sacīja Latvijā pazīstamais keramiķis un piebilda, ka plenērs ir iespēja izvēdināt galvu. “ Pirms diviem gadiem arī te biju. Interesanti pastrādāt citā vietā, ne tikai mājās. Pēc tūrisma sezonas mājās darbnīca tukša, būs ko aizvest,” pastāstīja Aivars Ušpelis un ir pārliecināts, ka keramika visos laikos cilvēkiem patikusi. “ Jo cilvēkiem vairāk naudas, jo labāk dzīvojam,” secināja keramiķis. Viņam piekrita arī Raunas keramiķes, kuras atzina, ka plenērs devis azartu strādāt. “Darbā noderēs iegūtā pieredze, jo visi trīs Latgales keramiķi, ar kuriem kopā strādājām, ir īsti sava aroda meistari,” sacīja Silvija Šļika.
Kamēr keramiķi posa tikko no cepļa izņemtos darbus, daudzu interesi saistīja neliela ekskursija pa veco cepli, kur, kā “Raunas cepļa” saimniekam Edmundam Cinim stāstījis kāds bijušais strādnieks, te gadā saražoti seši miljoni ķieģeļu. Lielo ķieģeļu dedzināšanas krāsni, no kuras saglabājušies mūri, izmanto saviesīgiem pasākumiem. Lielajā skurstenī tad kūp
ugunskura dūmi.
“Te strādāja mana mamma. Desmit gadus
pati nostrādāju, biju arī vadītāja. Pazīstu katru vietu, Raunas ceplī jauki aizvadīti gadi, atvedu meitu, lai redz, kur mamma un vecmamma strādājusi,” pastāstīja svētkos satiktā Ingrīda Miķīte. Viņa šajā vietā nav bijusi sešus
gadus, atbraukusi apskatīties, kā viss mainījies. “Apkārtne ļoti sakopta, tā ļoti priecē. 80.gados vēl bija šķūņi ar visām sliedēm iekšā, tur vēl vecie ķieģeļi stāvēja, kas savulaik salikti žāvēties. Arī tad vēl nedaudz ražoja ķieģeļus, bet tos nededzināja lielajā ceplī. Tas jau bija sabrucis,” atmiņās pakavējās bijusī keramiķe un piebilda, ka arī toreiz cepļa izņemšana allaž bijis īpašs, ļoti gaidīts notikums.
“Tagad “Raunas ceplis” ir atradis savu nišu, veiksmīga un interesanta ir sadarbība ar
“Raunas keramiku”. Strādā citādāk, nekā mēs. Toreiz līdz apnikumam ražojām suvenīrus, medaļas. Prieks, ka arī mūsdienās keramika cilvēkiem patīk,” domās dalījās Ingrīda Miķīte un atzina, ka tradicionālā keramika nav modē.
Kad keramikas brīnumi apskatīti, rokām apmīļoti, kurš gribējis, arī ticis pie poda, vāzes vai jautra svilpaunieka, var doties mājup. Daži Latgales meistaru darbi vēl apskatāmi “Raunas ceplī” ekspozīcijā, pārējos mākslinieki rādīs Latgalē.
Pirms diviem gadiem pēc plenēra tajā tapušais bija apskatāms Cēsu Izstāžu namā. Gan jau arī Raunā būs sava izstāžu zāle, kur gan mālā, gan krāsās varēs redzēt šai pusē izdzīvotos mirkļus. Gan jau pēc diviem gadiem Latgales keramiķi atkal sabrauks pastrādāt “Raunas ceplī”.
Komentāri