Piedzērušies ļaudis, kuri piemiguši vārtrūmēs, vemj ielu nostūros un „ļinteru ļantaru” dodas savās gaitās, mudināja no jauna uzdot jautājumu par to, cik tālu atrisinājies jautājums par atskurbtuves izveidošanu Cēsīs. Piektdienas naktī, piedaloties patruļā kopā ar policijas darbiniekiem, „Druva” kārtējo reizi pārliecinājās – daudziem atpūta ir galvenokārt grādīgās dziras lietošana. Nevis ar kādas vīna glāzes vai alus kausa nobaudīšanu, bet gan ar kārtīgu piedzeršanos.
Piemērs no piektdienas nakts – krietni piedzēries jaunietis bija piemidzis uz zemes vārtrūmē Cēsu centrā. Puisis ar novilktām kurpēm, sarāvies un drebēdams gulēja un pa miegam spēcīgi klepoja. Rudenīgajā, vēsajā naktī no puiša cēlās garaiņi, jo pa miegam bija sanācis dabiskās vajadzības nokārtot, bikses pat nenovelkot. Puisi bija pamanījuši citi nakts dzīves baudītāji un, kad ieradās policija, jaunieši bija pārsteigti, ka Cēsīs nav atskurbtuves, kur šādus pārlieku iedzērušos nogādāt. Likums „Par policiju” paredz, ka speciāli ierīkotās telpās personas var turēt līdz atskurbšanai un agrāk tik tiešām iereibušie tika nogādāti Cēsu iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietā. Taču, ņemot vērā 2009. gada pieņemtos noteikumus, Cēsu policijas iecirknī telpas neatbilst tam, lai iereibušos aizturētu uz šādu laiku. Tad jaunieši pārsteigti vaicāja – varbūt jaunieti var nogādāt nakts patversmē, bet tajā piedzērušos ļaudis nepieņem. Konkrētajam puisim tika sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā un pašvaldības policija viņu nogādāja mājās – netālu no Cēsīm. Cits piemērs, kāds jaunietis, zaudējis saprašanu par to, kur atrodas un uz kurieni dodas, bija iemaldījies kādā namā un, kad viņam bija apnicis grabināties gar durvīm, tad pie vienām no tām piemidzis. Puisis policijas darbiniekiem un “Druvai” tā arī skaidroja: “Nesaprotu saprast, kur esmu, kur jāiet.” Viņš tomēr atcerējās, ka pats ir no Limbažiem, bet par ziņu, kad viņš atrodas Cēsīs, puisis bija diezgan pārsteigts. Protams, nakts no piektdienas uz sestdienu neiztika bez skaļiem strīdiem, arī kautiņiem. Konflikti ar grūstīšanos, iedunkāšanu, pļaukām un lamāšanos notika ne jau tikai iereibušu vīriešu, bet arī sieviešu starpā. Tam visam pa vidu – Valsts policijas un Cēsu novada pašvaldības policija darbinieki, kuri risina šādas situācijas.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas jaunākie inspektori Jānis Zaļais un Vadims Zevjakins, ar kuriem kopā “Druva” strādāja piektdienas naktī, piekrīt, ka daudzām problēmām atskurbtuve būtu risinājums.
Inspektori atzīst – itin bieži nākas saskarties ar situācijām, kad iereibušie atraduši pakšus, soliņus, krūmus, kur atpūtināt “sagurušās kājas”. Daļa šādu iereibušo ir miermīlīgi, bet citi kļūst agresīvi. Inspektori atzīst, pārāk iereibušie nereti kļūst par upuriem zagļiem vai kaušļiem, taču nereti viņi paši uzsāk strīdus, kautiņus, izdara kādus pārkāpumus. Gadās, ka iereibušie gūst apsaldējumus un citas veselības problēmas. Ja būtu atskurbtuve, ļaudis, kuri sabiedriskās vietās klīst tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, varētu nogādāt tur. Tāpat atskurbtuve būtu risinājums arī situācijās, kad ģimenēs sievas, draudzenes jūtas apdraudētas no piedzērušā vīra. Normatīvie akti ļauj, pamatojoties uz iesniegumu, aizturēt cilvēku, lai pasargātu ģimenes locekļus, taču arī šādus iereibušos policijas iecirknī var aizturēt vien uz trim stundām. Taču ar trim stundām ir par maz, lai cilvēkam būtu skaidrs prāts. Pēc šīm trim stundām cilvēks kļuvis vēl niknāks.
Maldīgs ir uzskats, ka atskurbtuves “klienti” būtu tikai tautā sauktie bomži, ikdienas dzērāji. Īpaši jau brīvdienu naktīs var redzēt, ka mēru nezina visdažādākā vecuma un profesiju cilvēki. Ne tikai vīrieši, bet arī sievietes, tik tikko pilngadīgi jaunieši un diemžēl ik pa laikam – arī nepilngadīgie. “Druva” noskaidroja, ka gadu gadiem diskutētais jautājums par atskurbtuves nepieciešamību aizvien tiek mētāts kā „karsts kartupelis” starp Iekšlietu un Veselības ministriju, kā arī pašvaldībām. Vēl pavasarī izskanēja ziņas par iespēja izveidot atskurbtuvi. Tagad Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs atzīst, ka, lai gan diskusijas par to aizvien turpinās, bet visticamāk tuvākajos gados atskurbtuve Cēsīs nebūs. Iemesls – ministriju un pašvaldību nespēja vienoties par to, kuru atbildībā tas ir, tāpat iemesls ir arī naudas trūkums šim mērķim. Māra Majore – Linē
Komentāri