Vakar cēsnieki varēja izmēģināt pašmāju uzņēmumu izstrādātu depozīta iekārtas prototipu. Vienības laukumā cilvēki nāca ar dažādiem iepakojumiem, ko ikdienā izmet atkritumos. Tie tika nodoti iekārtai, kas pati atpazina, bet robota roka steidzīgi to ielika noteiktā kastē. Savukārt ekrānā parādījās informācija, kas nodots un cik naudas var saņemt.
Īpaši sajūsmināti bija Cēsu Pastariņa sākumskolas skolēni, un dabas zinību skolotāja Sandra Klaucāne ar lepnumu uzsvēra, ka ekoskolā daudz runāts par atkritumu šķirošanu un vidi. Bērni arī pastāstīja, ka ne tikai skolā, arī ģimenēs šķiro atkritumus un bijis interesanti redzēt tik gudru mašīnu, kas pati šķiro.
Iekārtu izstrādājis uzņēmums “Peruza” sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu SIA “WeAreDots”.
“Peruza” pēcpārdošanas speciālists Maksims Ļebedevs pastāsta, ka jau pērn kompānijai radās ideja par robotu manipulatoru izmantošanu atkritumu šķirošanā. Ideju attīstīja. “Viens no risinājumiem bija , ka robots liek pudeles kastē. Tad aizvien biežāk izskanēja runas par depozītsistēmas ieviešanu, kāpēc gan tajā neizmantot robotus. Mums jau bija uzkrātas zināšanas, jo esam izstrādājuši robotu līnijas vairākiem uzņēmumiem, arī “Cēsu alum”,” pastāstīja Maksims Ļebedevs.
IT kompānija “WeAreDots” radīja mākslīgo intelektu un programmu, kas atpazīst dažādus iepakojumus. “Eiropā pamatdepozītā ir stikla un plastmasas tara, kurām obligāti jābūt svītru kodam. Mūsu tehnoloģija uz to nebalstās, var būt arī saspiestas pudeles. Kaimiņos tas, ko cilvēki nodevuši un saņēmuši depozītu, viss tiek samests kopā un pēc tam darbinieki šķiro. Ja sabojāts svītru kods, neņem pretī un blakus depozīta automātiem daudzviet ir atkritumu tvertnes,” pārdomās dalās uzņēmuma korporatīvo klientu grupas vadītājs Edgars Starkis un uzsver, ka ļoti svarīgi depozīta sistēmā iekļaut daudz vairāk iepakojuma veidu. “Programma atšķir iepakojumus. Šodien ir tik dažādas plastmasas, katra kādam noder pārstrādei. Ja robots visu sašķiro, tiek iegūtas tīras izejvielas pārstrādei,” stāsta E.Starkis. Viņš arī atzīst, ka sabiedrībai jāsaprot, ka atkritumi ir izejvielas un arī šķirošanas konteineros, metot netīru iepakojumu, tiek sabojāts viss, kas tur atrodas. “Ir jāmaina domāšana un izpratne,” uzsver E.Starkis, bet Maksims Ļebedevs atklāj, ka bērnībā bijis tas, kurš savu reizi nometis zemē pudeli, bet tas bija zināšanu trūkums, apkārtējā situācija, varbūt slinkums. “Bet kādā brīdī saproti, ka kaut kas nav pareizi. Pats nāku no laukiem, apkārt meži, ezers. Tur cenšos atkritumus ne tikai neatstāt, bet savācu arī citu atstātos. Jo tā taču mana zeme. Tagad, dzīvojot Rīgas dzīvoklī, izprotu pilsētniekus – dzīvoklī ir sava atkritumu tvertne, izejot no dzīvokļa, attieksme mainās, par pārējo ārpus mana dzīvokļa lai atbild un rūpējas citi.”
Uzņēmēji izstrādāto depozīta iekārtu rādīja Rīgā un Liepājā. To darīs arī citās pilsētās. “Politiķiem vērtējums divējāds – tos, kuri sistēmu grib ieviest uzreiz, neuztrauc, ka Latvijas nauda aizplūdīs uz citām valstīm. Tie, kuri vairāk domā par rītdienu, uzskata, ka jāievieš plašāks depozīts. Attīstot depozīta iekārtu, to var izdarīt,” skaidro E.Starkis.
Pašlaik iekārta spēj atpazīt 0,5 litru un 1,5 litra PET pudeles, 5 litru plastmasas pudeles, 1,5 litra plastmasas kanniņas, piemēram, logu tīrāmā šķidruma iepakojumu, 0,33 litru un 0,5 litru dzērienu alumīnija skārdeni, kartona tetrapaku, 0,5 litru stikla dzērienu pudeli, 0,7 litru stikla dzērienu pudeli un 0,5 litru stikla burkas. Ja iekārtā tiek nodots iepakojuma veids, ko tā nespēj identificēt, tas nonāk neatpazīto atkritumu plūsmā. Viss ir vienkārši. Latviešu radītā sistēma ir jaunums, tā ir gudrāka. E.Starkis atgādina, ka pavisam drīz poligonos drīkstēs apglabāt tikai desmit procentus savākto atkritumu.
“Uzņēmēji aizvien vairāk domā, kā saimniekot videi draudzīgāk, kā neradīt nepārstrādājamus atkritumus. Piemēram, “Apple” – aiznes veco telefonu, un robots to izjauc pa detaļām. Daudz kas noder pārstrādei. Ja to darīs cilvēks, iegūto izejvielu kvalitāte nebūs tik augsta,” pastāsta E.Starkis.
Edgars atzīst, ka aizvien spēcīgāk attīstās atkritumu pārstrāde. Ir pat uzņēmumi, kuri ieved atkritumus un pārstādā, lai eksportētu jau gatavo produkciju. “Jaunā paaudze aizvien vairāk un aktīvāk runā par vidi, globālo sasilšanu. Kāpēc gan Latvija nevar būt piemērs un ieviest depozīta sistēmu vairākiem iepakojuma veidiem nekā citās valstīs. Ar mākslīgā intelekta palīdzību viss notiek precīzāk,” skaidro E.Starkis.
Garāmgājēji, kuri ieraudzīja neredzēto mašīnu un to, ka citi tajā kaut ko met, ieinteresēti piestāja. “Tāda mašīna gan laba. Tās plastmasas ir tik daudz, nesaprotu, kāpēc vienu drīkst mest šķiroto atkritumu konteinerā, citu ne. Gandrīz vai kursos jāiet, lai saprastu, cik dažādi var būt iepakojumi. Cēsīs kā zaļā un tīrā pilsētā tāda iekārta noderētu, tad konteineri būtu pustukši,” pārdomās dalījās Asja Kleimane un uzsvēra: “Redz, ko latvieši māk izdomāt!”
Tehnoloģija izstrādāta bez valsts finansiāla atbalsta.
Komentāri