Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Piebaldzēni un ukraiņi iepazīst viens otru

Jānis Mājenieks
07:08
20.06.2022
32
Ukraini Vara Borscu 1

Sākoties Krievijas nežēlīgajam karam pret Ukrainas valsti un tautu, daudzi ukraiņi, lai glābtu dzīvību, bija spiesti doties bēgļu gaitās.

Pēc masu mediju ziņām no Ukrainas esot izbraukuši ap sešiem miljoniem cilvēku.

Arī Latvijā patvērumu raduši vairāk par 30 tūkstošiem Ukrainas valsts piederīgo. Dzimtenē viņiem palika radinieki, mājas, saim­niecības, iedzīve un dažiem mājdzīvnieki, kurus tagad ciniski iznīcina krievu agresori. Daži tomēr paspēja izbraukt kopā ar saviem četrkājainiem mīluļiem. Kaimiņu pagastā nesen ieradās ģimene no Harkivas kopā ar suni un pieciem kaķīšiem.

Lai tuvāk iepazītos ar varonīgās Ukrainas tautas dēliem un meitām, pagājušajā piektdienā Jaunpiebalgas baznīcā piebaldzēniem bija iespēja tikties ar ukraiņiem no Kijivas, Harkivas un pat Mariupoles, no kurienes brīnumainā kārtā nokļūt līdz mums izdevies arī 90 gadus vecajai Jevgēņijas kundzei.

Pasākums sākās ar Latvijas un Ukrainas valsts himnu ērģeļu pavadījumā. Himnu teksts tika rādīts uz ekrāna, kas deva iespēju visiem vienoties kopīgā abu himnu dziedāšanā.

Sekoja Ditas Majores neliela uzrunu, pēc kuras Dita kopā ar ukraiņu studenti Hannu Hnatovu aizdedza divas sveces – katru piemiņai par kritušajiem, kuri atdeva dzīvību par savas valsts un zemes brīvību.

Turpinājumā vēsturnieki Zigmārs Turčinskis un Inese Dreimane stāstīja par latviešu nacionālo partizānu cīņu gaitām, ko papildināja to laiku fotouzņēmumi. Par situāciju un pieredzēto Ukrainā vēstīja profesore Ščasjana Arguna no Harkivas Nacionālās automobiļu un automaģistrāļu universitātes.

Ap pusnakti vēsturnieki, drosmīgākie piebaldzēni un pasākuma dalībnieki kopā ar Hannu un Ščasjanu no Ukrainas ieradās mūsu Nacionālo partizānu piemiņas vietā – Lielmeža Slieķu purvā. Tur blakus Latvijas karogam mastā tika pacelts Ukrainas valsts zili dzeltenais karogs, lai turpmāk šeit plīvotu gan dienu, gan nakti kā atgādinājums mūsu kopīgai cīņai pret Putina Krieviju. Tad deviņi drosminieki kopā ar ukraiņiem nozuda nakts tumsā, lai izbaudītu partizānu nakts pārgājiena sajūtas pa bezceļiem un nezināmu apkārtni. Uzdevums bija nokļūt līdz kādreizējām partizānu atbalstītāju mājām “Vidus Skanuļi”. Tomēr šo ieceri neizdevās īstenot, jo nesenās lietusgāzes un vētra bija pārvērtušas Tirzas upi par nepārvaramu šķērsli. Nakts pārgājiena dalībniekiem pret rīta gaismu nācās atgriezties savā bāzē “Grāvniekos”. Sestdien ap pusdienas laiku tur ieradās arī Jaunpiebalgas baznīcā iepazītie ukraiņu draugi no Rankas Rēveļiem. Uz ugunskura tika vārīts īstens borščs un uzklausīti ukraiņu pēdējā laika dzīves stāsti.

Visi ukraiņi atsaucīgi izteicās par dzīvi Latvijā, bija optimisma pilni atgriezties dzimtenē, kad būs padzīts Krievijas karaspēks.
Lai viņiem veicas, un arī mēs savu iespēju robežās varam palīdzēt to īstenot!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
24

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
430
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
12
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi