Par maz – tikai viens pašvaldības uzturēts, mūsdienīgs un publiski pieejams rotaļu laukums Cēsīs. Ar šādu domu uz Cēsīm bija braukusi Jolanta Kušnere, bērnu rotaļu laukumu speciāliste no Jūrmalas.
Viņas pārstāvētais uzņēmums “JLD” Jūrmalā piecpadsmit gadus darbojas rotaļu laukumu projektēšanā un uzstādīšanā. Ir liela pieredze, ar kuru uzņēmums arī dalās. Pašvaldībām, speciālistiem, interesentiem pieredzes gūšanu uzņēmums līdz šim rīkojis tikai Rīgā. “Pēdējoreiz interesentu bija vairāk nekā vietu, tāpēc nolēmām to sarīkot vēl un ārpus Rīgas – Cēsīs -, bet laikam kļūdījāmies,” atbildot uz “Druvas” vaicājumu, bēdājās jūrmalniece.
“Mums šķita, ka Cēsis būs īsti vietā. Pašvaldība pagaidām savu vienīgo rotaļu laukumu, kas ir publiski pieejams, labi uztur, ik pa laikam modernizē. Uz šo pilsētu citu pašvaldību pārstāvjiem arī viegli atbraukt. Cerējām, ka interesentu netrūks,” Vidzemes koncertzāles telpās, kur notika seminārs, “Druvai” sacīja Jolanta Kušnere . “Taču interesentu nav ne tuvu tik, cik cerējām. Tēma par drošību rotaļu laukumu projektēšanā un ekspluatācijā ir aktuāla gan pašvaldību, gan uzņēmumu darbiniekiem, kuri atbild par šo jomu. Arī privāto daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji ir atbildīgi. Esam sagatavojuši informācijas paketi, kurā var uzzināt par rotaļu laukumu projektēšanas prasībām un standartiem. Piedāvājam informāciju par jaunākajām tendencēm bērnu laukumu veidošanā, par iespējām, kā dažāda vecuma bērnu grupām, sākot no mazuļiem līdz pusaudžiem, rotaļām radīt vietu un atbilstošus apstākļus.”
Jolanta Kušnere šī brīža situāciju Jūrmalā un Cēsīs salīdzināja tā: “Vai tiešām Jūrmala ir 70 reižu lielāka par Cēsīm, ja Cēsīs ir viens, bet Jūrmalā septiņdesmit publiski rotaļu laukumi. Te es neskaitu laukumus, kas izveidoti pie bērnudārziem un citiem izglītības centriem.”
Pēc speciālistes domām, šobrīd senie, 25 un vairāk gadus vecie, rotaļu elementi bērnu laukumos pieļaujami tikai uz privātas zemes. Ja novados pašvaldības vēl nav radušas iespējas modernizēt laukumiņus, uz kuriem nāk darboties pusaudži vai bērni, tad attaisnojums varētu būt tikai viens – laukums atrodas uz privātas zemes, ar kuras īpašnieku nevar rast saskaņojumu.
Par drošības aspektiem runājot, Jolanta Kušnere sacīja: “Droši vien mūsu bērni publiskā rotaļu laukumā nekad vairs nevarēs rotaļāties tik brīvi kā mēs kādreiz. Taču arī šodien drošības jomā nevajadzētu pārspīlēt. Būtu labi, ja rotaļu laukumu īpašnieki uzturētu tādus apstākļus, ka ir ievērotas drošības minimālās prasības.”
Pašvaldību pārstāvji no lektores sacītā ielāgoja, kādas lielākās kļūdas mēdz būt laukumu izveidošanā, kā iedvesmoties no skaistiem, atdarināšanas vērtiem piemēriem citās Eiropas valstīs. Speciāliste bija pārliecināta, ka Latvijā var radīt fizisku vidi, kurā caur rotaļām un kustībām bērni iepazīst sevi, savu varēšanu, un šīs vietas būtu tik drošas, cik nepieciešams, nevis pats maksimālais, kas aprakstīts starptautiskajos noteikumos.
Klausītājos bija uzņēmuma “Kliģeni” pārstāvji. Parka dārzniece Indra Dzene “Druvai” pastāstīja, ka speciālistes padomi ir īsti laikā. Cēsu pašvaldības iepirkuma konkursā par tiesībām turpmākos 54 mēnešus uzturēt Cēsu pilsētas teritoriju, kā arī izglītības iestāžu teritorijas, ir izraudzīts uzņēmums “Kliģeni”. Indrai Dzenei arī būs liela daļa atbildības par pašvaldības pasūtījuma īstenošanu. Dārzniece skaidro, ka šoreiz lielāks uztraukums par to, kā saglabāt kvalitāti un arī pilnveidot pilsētas parkus un zaļās zonas. Bērnu rotaļu laukumu uzturēšana ir tikai viens no darbiem, kas veicams.
Komentāri