Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Pieaug ar apkuri saistītajos ugunsgrēkos bojāgājušo skaits

VUGD
11:50
27.11.2018
3
B3aac13c314c 1

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija liecina, ka šogad ir pieaudzis ar apkures iekārtu nepareizu ekspluatāciju, bojājumu un to nepareizu izbūvi saistītajos ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Ja 2017.gadā ar apkuri saistītos ugunsgrēkos gāja bojā 18% no visiem bojāgājušajiem, tad šogad jau – 21%.

VUGD statistika liecina, ka šogad kopumā ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši 67 cilvēki. Šiem traģiskajiem ar apkuri saistītajiem notikumiem raksturīgs tas, ka gandrīz visi bojāgājušie bija pensijas vecumā un ugunsgrēki lielākoties izcēlušies vēlā pēcpusdienā un vakarā, kad cilvēki virtuvē uz plīts gatavo vakariņas vai arī silda māju pirms došanās gulēt.
Apkures iekārtas bojājuma, nepareizas izbūves vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ katru gadu izceļas gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem. Papildus tam, vairāk nekā 500 gadījumos ugunsdzēsēji glābēji dodas uz dūmvados degošiem sodrējiem. Ņemot vērā to, ka novembra beigās tiek prognozēta gaisa temperatūras pazemināšanās, kad tradicionāli pieaug ar apkuri saistīto ugunsgrēku skaits, VUGD aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt savu apkures ierīču tehnisko stāvokli un to lietošanas paradumus.

Jānovērtē apkures iekārtu tehniskais stāvoklis un jāveic dūmvadu tīrīšana!

Ja pirms apkures sezonas sākuma nav veikta dūmvadu tīrīšana, tad to nepieciešams izdarīt apkures sezonas laikā, lai

dūmvadā nenotiktu degšana. Degošie sodrēji rada augstu temperatūru, kas dūmenī var radīt plaisas, kā rezultātā karstuma un liesmu ietekmē var aizdegties ēkas konstrukcijas. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka privātmāju īpašnieki paši var veikt dūmvadu tīrīšanu, ja ir tam nepieciešamās zināšanas un aprīkojums.

Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi piecos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt atbilstoši sertificēti speciālisti.
Lietojot malkas plīti, jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums un plīts virsmā parādīties spraugas. Lai novērstu to, ka liesmas un dzirksteles pa plīts spraugām nokļūst uz degtspējīgiem priekšmetiem, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni un nostiprinot durtiņas.

Jāievēro drošas apkures ierīču lietošanas noteikumi:

  • aizliegts novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1.2 metriem;
  • nedrīkst atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
  • uz apkures ierīcēm novietoti degtspējīgi priekšmeti un materiāli (drēbes, apavi, dvieļi utt.), sakarstot var aizdegties un izraisīt ugunsgrēku;
  • krāsnis un plītis atļauts kurināt ar malku, kuras garums nepārsniedz kurtuves izmērus;
  • ieteicams krāsni iekurināt vairākas reizes dienā nevis to pārkurināt;
  • cietā kurināmā krāsns, piemēram, virtuves plīts, kurtuves priekšā degtspējīga materiāla grīda ir jāpārklāj ar nedegošu loksni, piemēram, skārdu, lai nodrošinātu to, ka no krāsns izkritušas ogles vai dzirksteles neizraisa ugunsgrēku;
  • bojātu apkures iekārtu un dūmvadu lietošanas rezultātā var izcelties ugunsgrēks.

Dūmu detektora ierīkošana samazina bojāgājušo skaitu!

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa no ugunsgrēkos bojāgājušajiem nosmok dūmos nevis sadeg, VUGD aicina iedzīvotājos savos mājokļos uzstādīt dūmu detektorus, kas ar spalgas skaņas signāla palīdzību brīdina par mājoklī izveidojušos sadūmojumu.

Dūmu detektorus var iegādāties jebkurā mājsaimniecības preču veikalā. Tā izmaksas atšķiras no papildus funkciju klāsta, bet vidēji to cena nepārsniedz 10 eiro. Dūmu detektorus var uzstādīt gandrīz jebkurš cilvēks, jo nepieciešams sienā vai griestos izurbt pāris caurumus un ar skrūvju palīdzību piestiprināt dūmu detektora korpusu. Visa nepieciešamā informācija ir norādīta lietošanas instrukcijā.

VUGD aicina iedzīvotājus parūpēties par sava mājokļa drošību, lai aukstajā laikā apkures ierīces varētu darbināt droši, neuztraucoties par iespējamo ugunsnelaimi!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi