Gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju brīvi pieejamus 10 000 latu iztērētu konkrētiem praktiskiem mērķiem, piemēram, dzīvokļa vai mājas remontam, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta un „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” veiktajā sociālantropoloģiskajā pētījumā, kura mērķis bija noskaidrot cilvēku attieksmi pret savām personīgajām finansēm.
„Pētījuma dati liecina par iedzīvotāju aktuālākajām praktiskajām vajadzībām un tajā pašā laikā arī pietiekami atbildīgu un saprātīgu pieeju savu finanšu izlietojumam. Taču kopumā vērtējot, novērojams, ka lielākā daļa atbilžu vērstas uz naudas summas tērēšanu, nevis ieguldīšanu vai uzkrāšanu,” vērtē Ieva Use, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore. Kā liecina iegūtie dati, vairākums tos iztērētu konkrētiem praktiskiem mērķiem – 24% dzīvokļa vai mājas remontam, 14% nekustamā īpašuma iegādei, bet 15% norāda, ka atmaksātu parādsaistības. Tikai neliela daļa iedzīvotāju brīvi pieejamus 10 000 latu noguldītu bankā vai ieguldītu biznesā vai citās aktivitātēs, kas sniegtu papildus ienākumus nākotnē. Savukārt 14% vēlētos šo summu iztērēt ceļojumiem. Sociāli demogrāfiskā griezumā ir novērojamas vairākas atšķirības respondentu atbildēs. Dzīvokļa vai mājas remontam brīvi pieejamos līdzekļus salīdzinoši biežāk novirzīt vēlētos iedzīvotāji vecumā no 65-74 gadiem, bērnu kopšanas atvaļinājumā esošās māmiņas vai ģimenes ar bērniem līdz sešu gadu vecumam.
Savukārt brīvos līdzekļus parādsaistību atmaksai salīdzinoši biežāk veltītu iedzīvotāji vecumā no 25-34 gadiem, tāpat māmiņas, kas atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, bezdarbnieki un gadījuma darbu strādnieki. Ceļojumam brīvos līdzekļus iztērētu vienlīdz daudz dažādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvju.
Jāpiebilst, ka gados jaunākie respondenti izteikti biežāk brīvos finanšu līdzekļus vēlētos ieguldīt savā izglītībā, kā arī veikt noguldījumus bankā.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes profesors Ivars Austers uzskata, ka iegūtie dati liecina par labu tā dēvētajai subjektīvajai diskonta likmei – nauda, kas pieejama šodien, ja to var arī šodien iztērēt, šķiet vērtīgāka, nekā rīt. Pat tad, ja zināms, ka tad tās būs vairāk. „Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā. Ja esi izsalcis, uzreiz apēdama kotlete ar kartupeļiem būs vērtīgāka, nekā Mārtiņa Rītiņa mielasts pēc trim dienām. Par to liecina tas, ka pētījuma dalībnieki tikai mazliet vairāk nekā 10% gadījumu ir gatavi investēt. Vairumā gadījumu izvēlēts senu sapņu piepildījums, aktuālo rūpju risinājums, altruisms un mazliet pragmatisma – pašu izglītība un bērni. Protams, 10 000 “no gaisa” nav pašu sūri grūti pelnīti, tāpēc, analizējot šīs atbildes, būtu jāatceras teiciens: kas viegli nāk, tas viegli iet,” saka I.Austers.
Pētījums tika īstenots divās daļās: kvantitatīvajā pētījumā, kurā piedalījās 502 respondenti un kvalitatīvajā, kura ietvaros notika padziļinātās intervijas 10 ģimenēs.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts uzsācis jaunu kustību Latvijā, kuras mērķis attīstīt Latvijas iedzīvotājos prasmi pārvaldīt savas personīgās finanses. Pētījums ir ļāvis izdarīt būtiskus secinājumus, kas sniedz iespēju izstrādāt piemērotākos veidus, kā situāciju uzlabot.
Komentāri