Pirmdiena, 17. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Pētījums: Trešdaļai kredītņēmēju kredītmaksājums pārsniedz 40% no kopējiem ģimenes ienākumiem

Druva
15:26
08.06.2010
15

Gandrīz trešdaļai – 29% – Latvijas kredītņēmēju ikmēneša kredītsaistību maksājums pārsniedz 40% no kopējiem ģimenes ienākumiem, liecina “SEB bankas” veiktais esošo un potenciālo kredītņēmēju noskaņojuma pētījums.

Savukārt “kritisko masu” veido aptuveni 11% Latvijas kredītņēmēju, kuriem ikmēneša maksājums kreditoram pārsniedz 60% no ienākumiem. Atlikušajiem aptuveni 60% kredītņēmēju saistību nokārtošanai ik mēnesi ir jānovirza 30%-40% no saviem ienākumiem.

Pētījumā noskaidrots, ka šādā situācijā Latvijas iedzīvotāji nonākuši, samazinoties to ikmēneša ienākumiem. Šādu tendenci atzīst 76% respondentu, kuru kredītsaistības pārsniedz 40% no ienākumiem. Taču 6% respondentu atzina, ka jau kredīta ņemšanas brīdi viņu ikmēneša maksājums pārsniedzis 40% no ienākumiem.

Tomēr vienlaikus ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas novērtē, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un stabili, lai neizjustu spriedzi, atmaksājot mājokļa kredītu. Tā apgalvo 13% aptaujāto. Vēl 2009.gada beigās šādu iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 5%.

Pēdējo divu pētījumu dati rāda, ka nelielu samazinājumu uzrāda arī vērtējums par finansiālās spriedzes izjušanu – ja 2009.gada jūlijā gandrīz 20% atzina, ka tiem nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem, tad šī gada maijā šādu vērtējumu pauž nedaudz vairāk nekā 15% kredītņēmēju.

“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis šodien preses konferencē norādīja, pētījums apliecina, ka kredītņēmēju noskaņojums kļūst optimistiskāks, jo piecu mēnešu laikā vairāk nekā 2,5 reizes ir pieaudzis to respondentu skaits, kas šobrīd jūtas finansiāli stabili un neizjūt grūtības veikt ikmēneša kredīta maksājumus.

“Pārspīlētais krīzes laika pesimisms, kas bija cilvēku prātos ir izzudis. Cilvēki ir apraduši ar situāciju, pielāgojušies tai un samazinājuši izdevumus,” skaidroja Rudzītis.

Minimāli, bet pieaug arī to iedzīvotāju skaits, kas jūtas pietiekoši finansiāli stabili, lai ņemtu jaunu kredītu. 20% no kopējā respondentu skaita izsaka gatavību nepieciešamības gadījumā uzņemties jaunas kredītsaistības, tai pat laikā tikai 5% to plāno arī darīt. Arī “SEB bankas” novērojumi liecina, ka pamazām pieprasījums pēc jauniem mājsaimniecību kredītiem sāk pieaugt, taču vispirms pieaugums būs vērojams juridisko klientu segmentā, bet tikai ar pusgada nobīdi būšot gaidāms arī mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugums.

Joprojām kā galvenais iemesls kredīta atmaksas grūtībām tiek minēts pārāk optimistiskais skatījums uz nākotni. Vairāk nekā 50% kredītņēmēju norāda, ka iemesls grūtībām veikt kredītmaksājumu ir neadekvāti lielais kredīts cerībā uz labākiem apstākļiem nākotnē. Tā šī gada maijā norāda 53% kredītņēmēju, turpretim divus iepriekšējos gadus šādu viedokli izteica 47%.

Nemainīga tendence ir vērojama jautājumā par to, kā kredītņēmēji risinātu finansiālās problēmas, ja tādas rastos. Puse aptaujāto dodos uz banku, bet trešdaļa lūgtu palīdzību radiem vai draugiem.

“SEB grupa” ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus 400 000 uzņēmumu un institucionālo klientu un pieciem miljoniem privātpersonu. “SEB grupa” sniedz universālas bankas pakalpojumus Zviedrijā, Vācijā un Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. “SEB grupa” ir pārstāvēta arī citās Ziemeļvalstīs, Polijā, Ukrainā un Krievijā, kā arī lielākajos finanšu centros visā pasaulē.

Uz 2010.gada 31.martu “SEB grupas” kopējie aktīvi veido apmēram 166 miljardus latu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – apmēram 100 miljardus latu. “SEB grupā” strādā vairāk nekā 19 000 darbinieku.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
7

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
18

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
53
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
35

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
19

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
140

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
11
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
20
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi