Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās valsts ekonomikai uzrāda optimisma samazinājumu – pētījumu kompānijas SIA “GFK Custom Research Baltic” (“GfK Baltic”) veidotais indekss mēneša laikā samazinājies par septiņiem punktiem, februārī sasniedzot 75 punktu atzīmi. “GfK Baltic” regulāri veic pētījumu par sabiedrības uzticību Latvijas ekonomiskajai situācijai. Pagājušā gada beidzamajos trijos mēnešos indekss bija robežās no 70 līdz 73 punktiem. Latvijas ekonomiskā situācija joprojām ir trausla. Ja indeksa atzīme ir 100, tad tiek uzskatīts, ka valsts ekonomika ir “veselīga”, bet par spēcīgu valsts ekonomiku un sabiedrības optimismu liecina indeksa atzīme virs 100 punktiem. Pētījuma dati liecina, ka visaugstākais patērētāju uzticēšanās novērtējums bijis 2007.gada jūlijā, kad indekss sasniedza 93 punktu atzīmi, bet viszemākais tas bijis 2009.gada februārī un martā – 45 punkti. Virs 70 punktu atzīmes indekss atgriezās 2010.gadā un tā noturējās līdz pat gada beigām, kad nokrita līdz 67 punktiem, bet 2011.gada maijā atkal pārsniedza 70 punktu atzīmi. Analizējot februārī vērojamā optimisma pieauguma iemeslus, “GfK Baltic” klientu un produktu attīstības direktore Ilze Kronberga atgādināja, ka šā gada sākumā ekonomisti izteica piesardzīgas prognozes, ka tā brīža optimisma pieaugums ir trausls un varētu nebūt ilgi noturīgs. “Inflācijas, bezdarba un patēriņa cenu pieaugums, protams, ietekmē iedzīvotāju uztveri par labklājību tuvākajos mēnešos. Arī citur pasaulē uzticēšanās ekonomikai patlaban ir svārstīga. Piemēram, ASV, kur šis indekss arī krities, ekonomisti kā vienu no iemesliem min tieši degvielas cenu kāpumu. Patērētāji kļuvuši skeptiskāki attiecībā uz ģimenes finansiālo stāvokli un iespējām uzkrāt, līdz ar to arī skats uz valsts kopējo ekonomisko izaugsmi vairs nav tik pozitīvs kā gada sākumā,” secināja eksperte. Patērētāju uzticēšanos valsts ekonomikai mēra ar iedzīvotāju gaidām attiecībā uz nākotni – valsts, mājsaimniecības finansiālās situācijas vērtējums, darba vietu piedāvājums un iespējas uzkrāt nākamo sešu mēnešu laikā. Tas ir labāks prognozētājs nekā pašreizējās situācijas novērtējums. Tāpat tas ir viens no indikatoriem, kas var uzrādīt ekonomikas īstermiņa izaugsmi vai recesiju. Aicināti vērtēt ģimenes finansiālo situāciju nākamajos sešos mēnešos, 60% iedzīvotāju atzina, ka nekas nemainīsies. Līdzīgu vērtējumu par ģimenes finansiālo situāciju respondenti sniedza arī šā gada februārī. Tajā pašā laikā 17% respondentu atzina, ka ģimenes finansiālā situācija nākamajos sešos mēnešos kļūs nedaudz labāka, 12% – ka kļūs nedaudz sliktāka, 2% – ka kļūs daudz labāka, bet 4% – ka kļūs daudz sliktāka. Februārī mazinājies Latvijas sabiedrības vērtējums, ka nākamo sešu mēnešu laikā kopumā valsts ekonomiskā situācija nemainīsies – februārī šādi uzskatīja 40%, bet janvārī – 44% iedzīvotāju. 30% prognozēja, ka valsts ekonomiskā situācija pusgada laikā kļūs nedaudz sliktāka, 14% – ka kļūs nedaudz labāka, 10% – ka kļūs daudz sliktāka. Vairāk nekā puse respondentu atzinuši, ka tuvākā gada laikā neuzkrās kaut nelielu naudas summu – 40% atzina, ka noteikti neuzkrās, un 21% atzina, ka drīzāk neuzkrās. Tajā pašā laikā 18% atzina, ka drīzāk uzkrās līdzekļus, bet 4% – ka noteikti uzkrās. “GfK Baltic” veic patērētāju uzticēšanās ekonomikai mērījumu kopš 2007.gada aprīļa, kad Latvijas valdība paziņoja par inflācijas apkarošanas programmu. Mērījums tiek veikts, izmantojot nejaušu, stratificētu Latvijas iedzīvotāju izlasi, kas ļauj attiecināt iegūtos rezultātus uz visiem Latvijas iedzīvotājiem ar noteiktu statistiskās kļūdas lielumu. Izlases apjoms katrā mērījuma vilnī ir 500 vai vairāk respondentu. Kopš 2010.gada tiek aptaujāti aptuveni 300 respondenti nedēļā, kopš jūlija – 800 respondenti nedēļā. Aptauja tiek veikta, tieši intervējot respondentus dzīves vietā. Kopš 2010.gada tiek veiktas telefonintervijas ar datoratbalstu. Apsekojums tiek veikts četras līdz sešas reizes gadā, kopš 2010.gada februāra – katru nedēļu. NOZARE.LV
Komentāri