Izvēloties aptieku, cilvēkiem ir vienalga, kam tā pieder, taču iespējamā aptieku skaita samazināšana īpašumtiesībām noteikto ierobežojumu dēļ uztrauc lielāko daļu sabiedrības, liecina šā gada maijā veiktā aptauja par iedzīvotāju aptiekas izvēles kritērijiem un attieksmi pret aptiekām.
Pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka, izvēloties aptieku, 74% aptaujāto vērtē tās atrašanās vietu, un tikai 3% cilvēku ir svarīgi, kas ir aptiekas īpašnieks. Tāpat mazsvarīgs apstāklis aptiekas izvēlē ir tās reputācija, ko vērtē tikai 13% respondentu.
Tajā pat laikā, atbildot uz jautājumu, vai satraucošs ir fakts, ka pēc Farmācijas likuma stāšanās spēkā, iespējams, varētu samazināties aptieku skaits, apstiprinoši atbildēja 61% aptaujāto iedzīvotāju, turklāt 25% aptaujāto šis fakts šķita pat ļoti satraucošs. 36%aptaujāto tas drīzāk satrauca nekā nesatrauca.
Aptaujājot iedzīvotājus par prioritātēm aptieku darbības uzlabošanai, 67% atzina, ka galvenais būtu medikamentu cenu samazināšana, un tikai 8% respondentu vēlējās farmaceitu kvalifikācijas uzlabošanu.
Aptaujā kopā piedalījās 505 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Jau ziņots, ka Farmācijas likums tika pieņemts 2001.gadā. Tajā tika paredzēti desmit pārejas gadi, lai neatbilstošos aptiekas uzņēmumus pārkārtotu atbilstoši likuma 36.panta 1.daļas prasībām, kas paredz, ka vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai ar veselības ministra atļauju – pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai.
Latvijā no 807 vispārēja tipa aptiekām farmaceits kā viens no aptiekas īpašniekiem ir 124 aptiekās, farmaceiti ir īpašnieki 87 aptiekām, farmaceiti, farmaceita asistenti, kā arī citas izglītības personas, tostarp aptiekas kolektīvi, ir īpašnieki 216 aptiekās, liecina Veselības ministrijas (VM) rīcībā esošā informācija.
Patlaban Saeima lemj par izmaiņām, kas atceltu normu, ka aptieka drīkst piederēt tikai farmaceitam.
NOZARE.LV
