Vairāk nekā pusei aptaujāto datorveikalu darbinieku Latvijā ir pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, bet 29% ir gatavi palīdzēt pircējiem to iegūt, liecina šā gada aprīlī un maijā starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas “Business Software Alliance” (BSA) veiktais pētījums.
Tā laikā “noslēpumainais pircējs” apmeklēja 126 datorveikalus Latvijā, meklējot datoru ar lētu programmatūru personīgām vajadzībām. Pircējs vēlējās noskaidrot pārdevēju attieksmi pret licencētas un nelegālas programmatūras iegūšanas un izmantošanas iespējām, tika vērtēts arī tas, vai veikalu darbinieki izprot legālas programmatūras priekšrocības un spēj par tām pastāstīt pircējiem.
Pētījuma rezultāti liecina, ka tikai 38% aptaujāto veikalu darbinieku ir negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, un viņi šādu iespēju potenciālajiem pircējiem nepiedāvā.
Savukārt 29% jeb gandrīz katrā trešajā gadījumā pārdevējam bija pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu un tika piedāvāti risinājumi, kā iegādāties datoru ar nelegālu programmatūru.
Kopumā pozitīvu attieksmi pret nelegālas programmatūras lietošanu pauda 52% pārdevēju, un vairāk nekā puse no viņiem bija gatava palīdzēt pircējam iegūt lietošanā nelegālu programmatūru. Pārdevēji bija gatavi par maksu vai bez maksas instalēt nelegālas programmas. Otra puse atbalstīja domu izmantot nelegālu programmatūru, taču nepiedāvāja konkrētu praktisku risinājumu klientam, norādot, ka šo programmatūru var instalēt pats klients un to var izdarīt mājas apstākļos vai tamlīdzīgi.
Salīdzinoši labāka situācija ir Rīgā, kur negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, nepiedāvājot arī iespēju to iegūt, bija 56% aptaujāto pārdevēju. Zemgalē negatīva attieksme bija 44%, Vidzemē – 28%, Latgalē – 17%, Kurzemē – tikai 12% pārdevēju.
“Situācija Latvijas veikalos ir diezgan bēdīga,” uzskata BSA pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jānis Bordāns. Viņš atzīst, ka to var zināmā mērā vērtēt arī kā paradoksālu.
“Programmatūras tirdzniecības biznesam būtu jāiestājas par aktīvāku programmatūras autortiesību aizsardzību, jo pirātisms pēc būtības negatīvi ietekmē šo uzņēmumu darbību un kropļo tirgus situāciju nozarē. Diemžēl veikalu darbinieki ar savu negodīgo rīcību paši pasliktina situāciju. Bieži vien tas notiek uz klientu rēķina, kuri pat maksā par to, ka viņiem tiek instalēts nelegāls produkts, kas var radīt tiesiskas sekas, pakļaut riskam lietotāja datu drošību un personisko informāciju, tostarp banku konta numurus, piekļuves paroles un citu nozīmīgu informāciju,” norāda Bordāns.
“Noslēpumainais pircējs” centās noskaidrot arī veikalu darbinieku zināšanas par legālas programmatūras priekšrocībām. Tikai 21% gadījumu veikalu speciālisti varēja sniegt argumentāciju par labu legālas programmatūras lietošanai. Starp biežāk minētajiem argumentiem bija tas, ka legāla programmatūra ir drošāka un tai pieejami regulāri atjauninājumi, tā darbosies kvalitatīvāk, lietotājs būs mazāk pakļauts krāpniecības vai kaitniecisku uzbrukumu riskam, informē BSA. Atsevišķos gadījumos minēts arī tas, ka izmantot nelegālu programmatūru ir likumpārkāpums un ka legālas programmatūras lietošana palīdz ietaupīt naudu ilgtermiņā.
Līdzīgs BSA pētījums veikts arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā pozitīva attieksme pret nelegālu programmatūru un gatavība to praktiski piedāvāt bija tikai 3% aptaujāto, Lietuvā situācija ir līdzīga Latvijai – šādu gatavību izteica 28% aptaujāto.
Kopumā pozitīvu attieksmi pret nelegālas programmatūras lietošanu Igaunijā pauda 18% aptaujāto, bet Lietuvā – 63%.
Lietuvā 77%, bet Igaunijā 56% pārdevēju nepārzināja legālās programmatūras priekšrocības, Latvijā šādu pārdevēju īpatsvars bija 79%.
Kā ziņots, saskaņā ar BSA datiem datorpirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2010.gadā sasnieguši 30 miljonus ASV dolāru (15 miljonus latu), kas ir par 25% vairāk nekā 2009.gadā. Datorprogrammu pirātisms Latvijā 2010.gadā saglabājies 56% apmērā.
BSA ir bezpeļņas asociācija, kas aizstāv programmatūras industrijas un tās partneru – datoru ražotāju – intereses. Tās galvenais birojs ir Vašingtonā, bet darbība norisinās 80 valstīs visā pasaulē. BSA Latvijā darbojas kopš 2001.gada.
NOZARE.LV
Komentāri