Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Pērk gan puķu, gan dārzeņu sēklas

Druva
17:01
25.02.2014
32
Img 9815

Viens no pavasara vēstnešiem noteikti ir stendi ar sēklām lielveikalos. Katrā piedāvā dažādu firmu produkciju, atliek tikai izvēlēties. Lai cik plašs piedāvājums lielajās iepirkšanās vietās, pircēju netrūkst mazajā sēklu veikalā Cēsu tirgū. Te iegriežas gan pilsētnieki, gan laucinieki.

“Februāra sākumā aizvien aktīvāk sāka pirkt sēklas. Ne tikai stādiem, bet visas,” stāsta veikala saimniece Taņa Ozola un piebilst, ka pērn, kad bija garā ziema, lielākā iepirkšanās bijusi vien maijā.

Rīta pusē ļoti bieži ar sarakstu rokā nāk pilsētnieki. “Gribu izaudzēt desmit tomātu stādus, vēl dažus gurķus,” nopirkusi to sēklas, stāsta cēsniece Laima Liepiņa. Viņai pie mājas ir neliela siltumnīca, tiklīdz stādi būs izauguši, tos tajā varēs iedēstīt. Nākammēnes Laima pirks salātu, redīsu, burkānu sēklas, pārējo dārzeņu un zaļumu sēklas vēl palikušas no pērnā pavasara.

“Labas ir visas sēklas, kuras dīgst. Gadījies, ka jāpārsēj, bet ar to nesteidzos, jo vienu pavasari, kad bija auksts, vēlāk uzdīga arī tās sēkliņas, kuras vairs negaidīju. Bijis, ka sēklas sapūst, bet zirņiem par sausu un tie pat nedomā dīgt. Daba jau nosaka, kas sēklām darāms, saulīti un mitrumu vajag, tad viss izaugs,” pieredzē dalās cēsniece.

Taņa Ozola novērojusi, ka, lai izaudzētu kaut vai dažus tomātu stādus, pircēji izvēlas profesionālās sēklas. Šķirņu piedāvājums ir ļoti plašs. “Katram ir savas iecienītākās šķirnes, un tās arī pērk. Tā ir gan ar dārzeņiem, gan puķēm. No gurķu šķirnēm populārākie ir `Adam`, tos paciņu nopērk vai katrs, kurš iegādājas gurķu sēklas.

Tie ir agrāki, der gan laukam, gan siltumnīcai. No profesionālajām šķirnēm tās bija vienas no pirmajām, un tagad jau iepazītas,” pastāsta pārdevēja. Plauktā daudzas krāsainas paciņas, kurās vitamīniem bagāto dārzeņu sēklas – burkāni, bietes, paprika, redīsi, kāļi, ķirbji… Var izaudzēt dažādu krāsu un lieluma. Ērtāk ir nopirkt sēklas, kas iestrādātas lentē, piemēram, tā labprāt pērk burkānu sēklas, tad vasarā tie nav jāretina.

Par sīksīpoliņu deficītu šopavasar nav pamata uztraukties, kā tas bija pirms dažiem gadiem. Sēklu veikalā tie ir četru šķirņu, ir vēl arī sīpoliņi lociņiem. Var vien piebilst, ka šajā veikalā tie ir lētāki nekā pērn.

“Ir cilvēki, kuri veikalā iegriežas, lai salīdzinātu cenas. Taču pēc pārejas uz eiro lielākoties sēklu cenas nav mainījušās, daudzas kļuvušas lētākas, jo vairumtirgotājiem izdevies iepirkt lētāk,” skaidro Taņa Ozola.

Aizvadītajā sestdienā Cēsu tirgū sēklas tirgoja Valentīna no Jēkabpils. Viņas piedāvājumā bija no Polijas un Krievijas ievestas sēklas. To cenas no citiem tirgotājiem neatšķīrās. “Cilvēki aizvien vairāk domā, ko ēd, un grib izaudzēt ekoloģiski tīrus dārzeņus. Lētāk nopirkt sēklas, izaudzēt stādus, nekā dēstus pirkt. Aizvien vairāk pērk arī meloņu, arbūzu sēklas. Siltās vasarās izaug labi,” stāsta Valentīna. Puķu sēklas viņas piedāvājumā lielākoties no Krievijas. “Vispieprasītākās ir adatainās asteres, citu puķu sēklas arī pērk, bet mazāk,” viņa bilst un atzīst, ka katrā novadā cilvēkiem ir citas intereses, kādas puķes ir populārākas, bet asteres patīk visiem. Uz galdiņa Valentīna piedāvāja izvēlēties no pāris desmitiem šķirņu.

“Puķu dēstu audzēšanai ir īstais laiks. Stāvo pelargoniju sēklas jau izpirktas. Daudzi pērk

lobēliju, leduspuķu, petūniju, samteņu sēklas,” pastāsta Taņa Ozola un

piebilst, ka diemžēl ne reizi vien pircēji sūdzējušies par nekvalitatīvu kūdru, kurā stādi izdeguši. Tas tikai nozīmē, ka kūdrā mēslojums nav kārtīgi izmaisīts. Tagad ir nopērkama Cesvainē ražotā kūdra, tā ir kvalitatīva un ilgi saglabā mitrumu.

Pircēji, katrs ar savām vēlmēm, nesteidzīgi pēta sēklu piedāvājumu. Raunēniete Mudīte Sīka ienākusi pakonsultēties. “Gribu dārzā iesēt zirņus ar auzām. Jāielabo zeme, un būs arī zirņi, ko pacienāt kaimiņus,” stāsta Mudīte un ar Taņu Ozolu pārrunā, kā tikt galā ar burkānu mušiņu, izmantojot vien dabiskos līdzekļus. “Jāņu dienas burkāni vislabāk glabājas. Agrāk parasti iesēju ēšanai vasarā un rudenī. Pērn novācu skaistus burkānus, bet pagrabā ļoti bojājas. Arī šovasar droši vien būs daudz kaitēkļu, jo ziemā nebija kārtīga sala,” domās dalās raunēniete. Piemājas dārziņā viņa izaudzē visu ikdienas galdam nepieciešamo. “Sēju vismaz triju šķirņu burkānus, trīs šķirņu cukurzirņus, tāpat vairāku šķirņu gurķus, bietes, stādu dažādus sīksīpoliņus. Tomātu stādus gan pērku, nav tik viegli izaudzēt, tiem vajag daudz gaismas,” pastāsta Mudīte.

Ne vienā vien dzīvoklī un mājā dienvidu pusē uz palodzēm jau salikti podiņi, kastītes, kuros no zemes ārā lien asni. Pavasaris ir atnācis. Lēni mostas arī zeme.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
13

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
25

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
174

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
87
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
25
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
34
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi