Pelēkie zirņi, tradicionāls Ziemassvētku un Jaungada ēdiens, šoziem kļuvis par deficītu.
Tik pierastie pelēkie zirņi decembra otrajā pusē vairs nebija nopērkami. Tirgū, kur tos dažs pārdevējs piedāvāja, par kilogramu tik ierastā produkta prasīja pat piecus latus.
Valsts aģentūras “Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts”, lielākā pelēko zirņu selekcijas un sēklaudzēšanas uzņēmuma valstī, sēklkopības nodaļas vadītāja, agronome Aija Bērziņa skaidro, ka aizvadītās vasaras sausuma un karstuma dēļ zirņu raža bijusi katastrofāli maza.
– Sausums neļāva veidoties ne pākstīm, ne zirņiem. Pie viena auga bija tikai pāris pākstis un tajās pa diviem, trim zirņiem. No desmit hektāriem ieguvām trīs tonnas pelēko zirņu, – stāsta A.Bērziņa.
Trešdaļu ražas glabā pašu sējai, pārējo pārdod Stendes, Skrīveru un Viļānu kolēģiem, kas arī nodarbojas ar šī kultūrauga sēklaudzēšanu. Tās ir lielākās Latvijas saimniecības, kas ražo pelēko zirņu sēklu, kuru izmanto gan pārtikas, gan lopbarības zirņu audzēšanai.
Latvijā izplatītākā ir Priekuļu selekcionāru veidotā pelēko zirņu šķirne ‘Vitra’. Institūta, savulaik selekcijas stacijas, selekcionāriem pieder vēl vairākas pelēko zirņu šķirnes – ‘Bruno’, ‘Selga’ un citas.
Priekuļu selekcionāri izveidojuši arī īpaši Ziemassvētku mielastam domātu ekskluzīvo šķirni ‘Retrija’, kurai ir īpaši lieli zirņi. Izaudzēta izlases sēkla, taču nav saimniecību, kuras vēlētos to pavairot ataudzējumiem, kas izmantojami ražošanai. Tādēļ šīs šķirnes zirņu tirdzniecībā trūkst.
Pelēkie zirņi kā pārtikas produkts tiek patērēts maz, ja salīdzina ar to patēriņu lopbarībai. Selekcionāre Aina Kokare skaidro, ka pieprasījums ir liels ne tikai pēc pelēko, bet arī zaļo un dzelteno zirņu sēklas. Tā kā zirņus lopbarībai novāc zaļmasā, sēklu nepieciešams pirkt katru gadu, bet sēklaudzētāju ir maz.
– Laukaugu selekcijas institūts nevar apgādāt visus lauksaimniekus ar sēklu. Izaudzējam izlases materiālu, aicinām sēklaudzētājus, diemžēl interesenti nepiesakās. Būsim priecīgi, ja atradīsies zemnieki, kas vēlēsies sadarboties,- teic A.Kokare.
