Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Pedagogi izvirza prasību valdībai

Druva
00:00
06.03.2006
10

Skolotāju devums valstij joprojām netiek pietiekami novērtēts. Skolotāji nesaņem savam darbam adekvātu atalgojumu. Bezcerības mākti, ļoti daudzi labi speciālisti aiziet no darba skolā, maina profesiju,” pastāstīja Modris Krieviņš, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības valdes loceklis. Sanāksmē skolotāji saņēma Ministru prezidenta Aigara Kalvīša solījumu, ka trīs nedēļu laikā starp valdību, Izglītības un zinātnes ministriju un izglītības darbinieku arodbiedrību tiks izstrādāts vienošanās protokols. ”Arodbiedrība prasa, lai samaksa par skolotāju darba likmi tiktu palielināta par 20 latiem. Pašlaik tā ir 185 lati pirms nodokļu nomaksas. Ja valdība šo prasību noraidīs, Cēsu rajona skolotāji ir gatavi streikot. Skolotāji gan nevēlas nonākt līdz tik radikālam solim un cer uz pozitīvu iznākumu sarunās ar valdību.

Pirms trim nedēļām Igaunijas valdība pieņēma lēmumu palielināt skolotāju algas. Tagad Igaunijā mēneša vidējā samaksa par tādu pašu likmi kā Latvijā – 21 stundu nedēļā – ir 365 lati. Lietuvā skolotāju nedēļas likme ir 18 stundas un par to pienākas samaksa – 260 lati.

Pagājušajā gadā pēc solītā plāna skolotāju darba algas nepaaugstināja. Arī šogad valdības vadītājs devis mājienu, ka algu palielinājumu varētu atcelt uz vēlāku laiku, aizbildinoties ar budžeta grūtībām. Arodbiedrība aprēķinājusi, ka samaksas palielināšanai par darba likmi papildus vajadzīgi 15 miljoni latu un ierosina līdzekļus rast, grozot valsts budžetu. To Ministru prezidents uzskata par bīstamu

priekšvēlēšanu laikā, sargājoties no ”valsts kases izlaupīšanas”. Arodbiedrība tagad ierosina samaksu par pedagoga darba slodzi palielināt maijā, izlietojot budžeta gada pēdējiem mēnešiem paredzēto, bet grozījumus izdarot rudenī pēc vēlēšanām. Valdība iecerējusi šogad valsts budžetā iekasēt par 560 miljoniem vairāk nekā pērn. ”Daudz uzstājīgāki esam kļuvuši taisni tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas. Pēc tām būs cita valdība un tai no jauna būs jāskaidro situācija izglītībā, bet gads būs pagājis bez panākumiem,” spriež M. Krieviņš.

Tikmēr inflācija devalvē skolotāju iepriekšējo algu palielinājumu. Pedagogi, kuri strādā pusslodzi, to gandrīz neizjuta. Studenti, ieguvuši pedagoģisko izglītību, arvien mazāk izvēlas strādāt savā specialitātē skolās.

Cēsu rajona skolās sāk trūkt skolotāju. ”Jāpateicas pensijas vecuma cilvēkiem, un tādi ir 12 procenti no visiem skolotājiem, par viņu vēlmi joprojām intensīvi un pietiekami kvalitatīvi strādāt,” komentē Cēsu rajona izglītības darbinieku arodbiedrību līderis. Pedagogu sastāvs noveco, daudzi strādā vairāk aiz inerces, viņu darbu nepavada veselīga konkurence, jo skolotāji jūtas neaizstājami. Skolotāji vecumā līdz 30 gadiem ir tikai deviņi procenti.

Skolotāju streiks bija izsludināts 17. martā, bet pagaidām atlikts, gaidot valdības lēmumu. ”Šajās sarunās manu un kolēģu interešu pārstāvēšanā valdībā ļoti paļaujamies uz Cēsu rajona arodkomiteju līderi Modri Krieviņu, viņa kompetenci un enerģiju sarunu risināšanā,” sacīja Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskolas arodkomitejas priekšsēdētāja Sandra Klaucāne. ”Streiks ir galēja metode. Pēc tās mēs nealkstam, tāpēc pieļauju, ka būs kompromisi. Taču darbs skolā psiholoģiski kļūst arvien grūtāks. Vecāki bērnu audzināšanai atvēl aizvien mazāk laika. Valsts prasības pret skolotājiem pieaug, taču santīmi, kurus pelnām, labojot burtnīcas, audzinot klases, mūs pazemo. Sabiedrība, redzot, ka valsts skolotāju darbu nenovērtē, pauž arī savu negatīvo attieksmi, un tas grauj skolotāju prestižu. Daudzi skolotāji ir vienīgie savas ģimenes uzturētāji un gadiem dzīvo knapinoties, ar bažām domājot par savu bērnu izskološanu. Finansiāli neatrisināmo problēmu dēļ ceļi ved uz Īriju. Par nepieciešamību doties peļņā uz ārzemēm esmu aizdomājusies ne vien es, arī vairākas manas kolēģes”.

Cik straujā tempā Cēsu rajons zaudē kvalificētus skolotājus? Iepriekšējā mācību gadā darbu skolā pameta 37 pedagogi, bet 1. septembrī atnāca četri jauni skolotāji. Līdz Ziemassvētkiem no darba skolā aizgājuši septiņi skolotāji, par iemeslu nosaucot iespēju strādāt labāk apmaksātu darbu. Cēsu rajonā šobrīd visvairāk trūkst matemātikas, fizikas, zēnu mājturības, angļu un latviešu valodas skolotāju. Vietumis trūkst arī citu priekšmetu skolotāju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
120

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
381
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
44

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
63

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi