Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Pēc tēvutēvu tradīcijām

Druva
00:00
19.12.2006
12

Zigrīda Pilsētniece “Lejas-Akmentiņos” dzīvo kopā ar meitu Inesi un mazbērniem Imantu un Madaru. Zigrīda stāsta, ka ģimenē Ziemassvētku tradīcijas tiek turētas lielā godā.

“Ģimenē jau jūtam Ziemassvētku tuvošanos. Pašu pļavās mums ir saaugušas eglītes. Katru gadu mēs tās pazāģējam un sūtām uz Rīgu radiem un paziņām. Padalāmies. Pacērtam katru gadu. Ja ir mazas, atstājam nākamajam gadam. Mums ir meža tīrums pusotra hektāra platībā, un mežniecībā pieteicu jau egļu stādiņus. Vēlos visu lauku apstādīt ar Ziemassvētku eglītēm. Domāju, tās jau ceturtajā, piektajā gadā priecēs svētkos,” stāsta “Lejas-Akmentiņu” saimniece.

Zigrīdas kundze atzīst, ka pirmssvētku laiks ir lielā gatavošanās un gaidīšana.

“Gaidām saules atgriešanos. Ne velti Ziemassvētki ir saulgrieži. Cilvēks kļūst tā kā mundrāks. Ziemassvētki, protams, paši par sevi ir lieli svētki. Apsveikuma kartītes jāraksta, jāsveic radi un draugi. Mūs daudzi apsveic, pastkaste vienmēr pilna, un kā tad neatbildēsi? Jāraksta ir. Visi kopīgi gudrojam pantus,” stāsta Zigrīda un turpina: “Uz svētkiem kaujam cūku, jādomā par visiem našķiem. Pati kā mājās dzīvotāja arī nodarbojos ar ēdienu gatavošanu. Taisu asinsdesas. Tās mums visiem ļoti garšo. Būs cūkas šņukurītis. Jāšmorē kāposti, kurus paši esam audzējuši un skābējuši. Un kur tad vēl cūkas cepetis, lielā rasola bļoda, lai visus svētkus ir ko cienāties,” stāsta Zigrīda.

Kā atklāj Zigrīda, Ziemassvētku vakars bez baznīcas apmeklējuma ģimenē nav iedomājams.

“Parasti svētku vakarā braucam uz baznīcu. Tas mums jau no tēvu tēviem pierasts. Atbraucot mājās, pirms svecīšu iedegšanas eglītē mums ir neliels svētuma brīdis. Parasti klātesošos uzrunāju pati un izstāstu Ziemassvētku nozīmi. Nodziedam svētku dziesmiņas. Lai svētki ir pilnīgāki un mazbērniem paliek atmiņā. Lai viņos ieaug tradīcijas, kuras turpinātu,” domās dalās vecmāmiņa.

Kā jau ģimenē, kur ir mazi bērni, “Lejas-Akmentiņos” Ziemassvētku vakarā nāk Ziemassvētku vecītis.

“Salatēva vēstulītē citam ir parāds, kādam aizrādījumi, bet, protams, ir arī dāvaniņas. Zeķītes, siltas čības, šallīte, kāds kamzolītis. Katram kaut kas jauks. Arī dzejoļus runājam un bērni priecājas. Kad jau tik tālu esam tikuši, sēžamies pie svētku galda un mielojamies. Ziemassvētku vakarā kopā ar mazbērniem cepam piparkūkas. Kādreiz, kad biju stiprāka, vasarā izaudzēju pāris vagas cukurbiešu un tad vārīju cukurbiešu sīrupu. Liela noņemšanās bija gan, bet piparkūkas sanāca ļoti gardas,” atminas Zigrīda.

“Lejas-Akmentiņos” godā tiek turēta vēl kāda tradīcija – Ziemassvētku galdā jābūt apaļiem ēdieniem. Mazbērni ar vecomāti cep apaļu kūku, kuru mazbērni dekorē ar vasarā salasītajām dārza zemenēm.

“Pagājušajā gadā bijām sasaldējuši kādus desmit spaiņus mājas zemeņu. Kad tās, kūku rotājot, atkūst, visa māja piesmaržo vasaras smaržām,” stāsta “Lejas-Akmentiņu” saimniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
32
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
158
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
136
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi