Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Patlaban puse no pārdotajām automašīnām tiek iegādāta ar līzinga starpniecību

Druva
17:35
25.05.2011
14

Patlaban mazāk nekā puse jeb 50% no visām Latvijā pārdotajām automašīnām tiek finansēta ar līzinga starpniecību, šodien preses konferencē informēja “SEB līzinga” valdes locekle Inga Auziņa.

Viņa stāstīja, ka 2007.gadā ar līzinga starpniecību tika iegādāti pat 90% no visām automašīnām, turklāt arī, iegādājoties auto līzingā, cilvēki ir gatavi veikt lielākas pirmās iemaksas.

Pēc Auziņas teiktā, arī citur Eiropā proporcija starp līzingā iegādātajiem auto un pilnībā no saviem resursiem iegādātajiem veido aptuveni 50% pret 50%.

Ja 2007.gadā automašīnu līzings bija pieejams pat ar 0% pirmo iemaksu, tagad tirgū vidēji tiekot prasīti 10-30%.

Pēc “SEB bankas” veiktajām aplēsēm, līdz ar privātpersonu un uzņēmēju ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, līzinga tirgus patlaban ir atgriezies 2006.gada līmenī, vienlaikus uzrādot arī pirmās atkopšanās pazīmes.

2006.gadā līzinga portfelis veidoja 858,9 miljonus latu, bet šā gada janvārī tie bija 841,9 miljoni latu. Augstāko punktu līzinga tirgus piedzīvoja 2008.gadā, kad portfelis sasniedza pat 1,87 miljardus latu.

Auziņa atzina, ka kritiens līzingā ir bijis ļoti straujš. Piemēram, 2007.gada maiju salīdzinot ar krīzes zemāko punktu – 2009.gada augustu, jauno līzinga darījumu apjoms samazinājies pat 15 reizes. Tagad tirgū esot vērojamas atkopšanās pazīmes, kas iešot roku rokā ar procesiem ekonomikā.

Iepriekšējos gados līzinga kompāniju portfelī lielāko īpatsvaru veidoja tieši auto līzings. Piemēram, 2006.gadā no visiem izsniegtajiem līzingiem 54% bija automašīnām, 22% – komerctransportam un 24% iekārtām. Šā gada pirmajā ceturksnī autolīzings portfelī veido vairs tikai 39%, komerctransporta līzings jau 36%, bet iekārtu līzings – 25%.

Auziņa autolīzinga īpatsvara samazināšanos kopējā portfelī skaidroja ar to, ka patlaban automašīna visbiežāk iegādājas uzņēmēji, bet privātpersonas savos darījumos ir ļoti piesardzīgas un savu autoparku atjauno lēnām, rūpīgi izvērtējot savas finansiālās iespējas un vajadzības.

Savukārt Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas prezidents Andris Kulbergs stāstīja, ka komerctransporta darījumu aktivitātes maksimums ir jau piedzīvots, taču arī turpmāk šādu darījumu skaitam būs tendence augt, jo pēc iepriekšējos divos gados iesaldētā tirgus uzņēmējiem ir nepieciešamība atjaunot savu transporta bāzi. Tomēr tas, vai komerctransporta līzingam izdosies kopējā portfelī apsteigt autolīzingu, būšot atkarīgs no tā, cik strauji privātpersonu vidū atjaunosies pieprasījums pēc autolīzinga.

“SEB līzinga” klientu segmenta sadalījums rāda, ka kopējā darījumu skaitā privātpersonu aktivitāte ir samazinājusies. 2006.gadā privātpersonu darījumi veidoja 24% no visiem noslēgtajiem līzinga darījumiem, bet tagad šī proporcija samazinājusies līdz 13%.

Automašīnu līzingā privātpersonas priekšroku dodot apvidus automašīnām, kam seko vidējā klase un kompaktklase. Privātpersonu līzinga darījumos aptuveni 54% veido jaunās automašīnas, bet 46% – lietotās.

“SEB līzinga” dati rāda, ka 36% privātpersonu darījumu auto iegādes cena esot robežās no 10 000-20 000 eiro (7000-14 000 latu), 28% – 20 000-30 000 eiro (14 000-21 000 latu), 26% – līdz 10 000 eiro (līdz 7000 latu), bet 10% – virs 30 000 eiro (virs 21 000 latu).

Savukārt juridisko personu segmentā jaunās automašīnas veido 85% no visiem līzinga darījumiem, bet 15% – lietotās automašīnas.

“SEB līzinga” izveidotais privātpersonu līzinga klientu portrets rāda, ka 61% no visiem klientiem veido vīrieši, bet 39% – sievietes. Turklāt līzinga ņēmēju vidū visbiežāk būs kungi vecumā virs 40 gadiem.

Kā ziņots, “SEB līzings” darbu sāka 1997.gadā kā SIA “Unilīzings”. “SEB līzings” sadarbība ar “SEB banku” nodrošina jaunu un lietotu automašīnu līzingu, industriālās tehnikas līzingu, komerctransporta līzingu, kā arī iekšzemes un eksporta faktoringu.

“SEB banka” ir SEB grupā, kas ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija un sniedz bankas pakalpojumus 400 000 uzņēmumu un institucionālo klientu un pieciem miljoniem privātpersonu Skandināvijā, Baltijas valstīs, Vācijā, Polijā, Ukrainā, Krievijā un ir starptautiski pārstāvēta vēl desmit valstīs. SEB grupā strādā vairāk nekā 20 000 darbinieku.

Biznesa žurnāla “Kapitāls”, IBS Prudentia un “NASDAQ OMX Riga” 2010.gada pētījumā “101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums” “SEB banka” ar uzņēmuma vērtību 162,29 miljoni latu ierindojas 11.vietā. Pērn “SEB banka” šajā sarakstā ar 149,68 miljonu latu vērtību tika ierindota 13.vietā.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
13

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
250

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
37

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
79

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
94
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi