SIA “CB” valdes priekšsēdētājs
Interesanta sakritība – kad līdz vēlēšanām atlikuši tikai daži mēneši, sākas organizēta kampaņa pret siltuma ražotājiem, it kā siltums būtu galvenā un vienīgā ļaunuma sakne. Tā tas bija pirms četriem gadiem, tā tas ir arī šoreiz, ar nemainīgi tām pašām izpildpersonām, kuras nepārprotami signalizē, ka pirmsvēlēšanu kampaņa pašvaldību vēlēšanās ir sākusies.
Izlasot par šo kontroles komisiju, kas pārbaudīs siltuma tarifus, gribu sniegt arī savu viedokli. Bet visu pēc kārtas. Vispirms par rakstīto 28.janvāra ,,Druvā” rakstā ,,Nemierā ar tarifa pieaugumu”.
Cienītā vēstules iniciatore! Ja vēlaties noskaidrot siltumapgādes jautājumus ar laikraksta starpniecību, nevis saņemt informāciju no pirmavota – siltumražotāja-, ko tur varu iebilst. Vien no pieredzes varu teikt, ka Jūsu izvēlētā saziņas forma nav ne tā pareizākā, ne arī produktīvākā. Vai tiešām Jums šķiet, ka līdz šim Valsts regulatora un Vidzemes sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātie siltumenerģijas tarifi bijuši nepamatoti, vai, kā rakstāt: ,,Izskatās, ka tādi smilšu kastes aprēķini” vien ir? Varu paskaidrot, ka jebkurš iesniegtais siltumenerģijas tarifa pieteikums tiek rūpīgi analizēts, kad Valsts regulators pieņēmis savu lēmumu, Vidzemes sabiedrisko pakalpojumu regulators to pārbauda vēlreiz, tikai tad pieņemot savu lēmumu. Tātad notiek dubulta kontrole, bet Jūs ar saviem paziņojumiem apzināti dezinformējat sabiedrību, padarot mūs par tādu kā ,,krāpnieku kompāniju”. Neskatoties uz to, mēs ar lielāko prieku gaidīsim Jūs pie sevis Cēsīs, Dzintara ielā 7, lai izskaidrotu siltumenerģijas tarifa veidošanos, sadalījumu pa posteņiem, mūsu ieņēmumu un izdevumu kopsakarības, lai ar skaitļiem parādītu, cik lielus finanšu līdzekļus no klientu nesamaksātās vai laikus nesamaksātās maksas par patērēto siltumu varam atvēlēt siltumtīklu sakārtošanai. Arī to, kādēļ vēl līdz šim sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados būvētās siltumtrases tā arī nav nomainītas. Jūs esat sašutusi par to, ka virs siltumtrasēm nokūst sniegs un rodas lieli siltuma zudumi, bet gribu norādīt – ja āra gaisa temperatūra no -2oC līdz +2oC , plāna sniega sega, virs pašām modernākajām, Eiropā ražotajām siltumtrašu caurulēm, kuru īpatnējie siltuma zudumi samazināti līdz minimumam, arī novērojama sniega kušana. Par to varam pārliecināties, aplūkojot 2006. un 2007. gadā būvētās siltumtrases. Arī mēs sāpīgi izjūtam nesamērīgi lielos siltuma zudumus vecajās trasēs, kurus galvenokārt veido siltumtrašu sabrukusī vai pat dažviet neesošā siltumizolācija, siltumnesēja noplūdes un zudumi četrcauruļu sistēmās. Paši cauruļvadi ir tā korodējuši, ka var plīst kuru katru brīdi. Savu iespēju robežās mazinām zudumus un mainām cauruļvadus, bet līdzko gribam siltuma tarifā iekļaut līdzekļus atsevišķu vissliktā-kā stāvoklī esošo siltumtīklu posmu sakārtošanai, Jūs rīkojat protesta kampaņas, ironiski paziņojot, ka nav taču bijusi ne dabas katastrofa, ne liela avārija, pat ne teroristu uzbrukums. Dabas katastrofas, paldies Dievam, nav notikušas, bet siltumtīklu avārijas gan. Turklāt ar katru gadu avāriju skaits tikai pieaug, kas draud apturēt siltumenerģijas piegādi uz ilgāku laiku, jo siltumtrašu garantētais kalpošanas laiks jau sen kā beidzies. Par to daudz rakstīts un celta trauksme pašvaldībā ne vienu reizi vien.
Ja patiešām kādam būtu interese noskaidrot patiesos apstākļus un saņemt informāciju no siltumražotāja vai regulatora, viņš saprastu, ka siltumenerģijas ražotājam nav citu ieņēmumu avotu, kā vienīgi saņemtie ienākumi par realizēto siltumenerģiju un elektroenerģiju pēc likumīgi apstiprinātiem tarifiem. Un tajos tikai mikroskopiska daļiņa, proti, 1,5% no plānotiem ieņēmumiem jeb Ls 0,99 no siltuma tarifa 50,65 Ls/MWh cenas, var tikt novirzīta siltumtrašu labošanai un atjaunošanai.
Rakstā ,,Sabiedriskā kontrole siltumam” tiek apšaubīta siltumražotāja saņemto līdzekļu lietderīga izlietošana un pat izveidota kontroles komisija tā izvērtēšanai. Lai piedod man deputāti, bet šādas aktivitātes nav nekas jauns, un patiesībā nekas cits, kā pirmsvēlēšanu aģitācija un lēta vēlētāju balsu zvejošana. Visiem vajadzētu vēl atcerēties pirms četriem gadiem pirmsvēlēšanu kampaņā izspēlēto teātri ar nebeidzamām rūpēm par siltumapgādes procesā notiekošo un siltuma tarifu pārskatīšanu, pat ar KNAB piesaukšanu un cietuma draudēšanu. Pēc vēlēšanām, kad cīnītāji un glābēji sasēdās savos krēslos, solījumi, dabiski, tika piemirsti un visu šo četru gadu garumā tikai retais deputāts izrādīja interesi par siltuma jautājumiem (runa ir tikai un vienīgi par siltuma efektīvu ražošanu, nevis ap to). Šo deputātu starpā nebija pagājušo vēlēšanu siltuma kontroles “garants” un atkal šī brīža aktīvists, ar domes akceptu izveidotās sabiedriskās komisijas vadītājs, domes deputāts Raitis Sijāts. Pieļauju, ka komisijas vadītājam varētu rasties neveikli brīži, jo viņš ne reizi nav interesējies par problēmām siltumražošanas nozarē, tādēļ varētu nezināt pat siltumavotu atrašanās vietas. Vēl vairāk, 2007. gada 7.jūnijā siltumražotājs, redzot, ka var rasties apdraudējums Cēsu siltumtīklu rekonstrukcijai paredzēto un jau piešķirto Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanā, izsūtīja deputātiem personīgi adresētas trauksmes vēstules, detalizēti raksturojot izveidojušos situāciju un lūgumus iespējamiem problēmas risinājumiem. Cienītais deputāts R. Sijāts pat neturēja par vajadzīgu atbildēt, kur nu vēl pielikt savu plecu un papūlēties Cēsu iedzīvotāju labā, lai tiktu novērsti tajā laikā esošie šķēršļi ERAF projekta uzsākšanai. Tā arī siltumtrašu rekonstrukcijas projekts Ls 1,6 milj. apjomā tika “norakts”, un ES piešķirtie līdzekļi Ls 600000 netika ielikti lietā. Tādējādi ne siltuma ražotājs, ne siltuma lietotājs netika pie jauniem, kvalitatīvi izbūvētiem, rūpnieciski izolētiem cauruļvadiem, kam siltuma zudumi būtu vairāk nekā divas reizes mazāki kā līdz šim, līdz ar to ievērojami mazāks būtu pats galvenais – siltuma tarifs.
No iepriekšējiem pirmsvēlēšanu solījumiem tā arī nekas nesanāca, ja nu vienīgi nepelnīti tika apvainoti cilvēki. Tādas darbības ir iedzīvotāju maldināšana un sliktā tēla radīšana šajos ekonomiski grūtos laikos. Es to nosauktu par bīstamu nodarbi, kas var rosināt visatļautības viļņa veidošanos, kā rezultātā var tikt ignorētas siltumražotāja likumīgās tiesības un dots netiešs akcepts brīvi izvēlēties kad, vai vispār un cik lielā apmērā veicama samaksa par izlietoto siltumenerģiju. Izveidojot šādu komisiju, Jūs radāt ilūzijas tai iedzīvotāju daļai, kura saņem centralizēto siltumenerģiju, pilnībā aizmirstot par tiem, kuri dzīvo individuālās mājās, maksā tos pašus nodokļus pašvaldības budžetā un no paša mitekļa būvēšanas pirmsākumiem situšies, kā mācēdami un varēdami. Jūs it kā radāt netiešu ticību, ka spēsiet atvieglot vai pat samazināt maksu par siltumu, tajā pašā laikā skaidri zinot, ka vienīgi regulatoram ir tiesības apstiprināt sabiedrisko pakalpojumu tarifus saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuros pašvaldības loma noteikt tarifu lielumu nav paredzēta. Tad kādēļ tāds teātris? Informācija par siltumenerģijas tarifiem, to izmaiņām, pamatojumiem vienmēr bijusi pieejama tur, kur tai likumīgi jāatrodas, gan pie siltumražotāja, gan pie regulatora. Visiem, kas to vēlas, tiek paskaidrots, cik liela daļa no tarifa jāmaksā par gāzi, vēlreiz varu atgādināt, ka tie ir 80 procenti, un cik paliek vai nepaliek citām vajadzībām. Kur nu vēl situācijās, kad koģenerācija nestrādā un nenes nekādus ienākumus par realizēto elektroenerģiju, kas kopumā uzņēmumam nes graujošus zaudējumus. Pieredze liecina, ka ļoti retam, lai neteiktu nevienam, nav ne mazākās intereses par siltuma tarifu izmaiņām. Par to vislabāk liecina vairums nenotikušo sanāksmju, kuras ar regulatora līdzdalību esam organizējuši, jo vienkārši neviens siltumenerģijas lietotājs neizrādīja interesi un neieradās uz laikrakstā izsludinātajām siltumenerģijas tarifa apspriešanas sapulcēm.
Mēs cenšamies uzturēt labas attiecības ar saviem klientiem – siltuma lietotājiem, jo saprotam, ka esam vienā laivā, mūsu interesēs nav pieprasīt nesamērīgi lielu un neatbilstošu maksu par siltumu, lai iedzīvotāji nespētu samaksāt. Jo tad mēs nevarēsim norēķināties par piegādāto gāzi, to atslēgs, un mēs stāvēsim bez darba, bet mūsu klienti paliks bez siltuma. Šāds scenārijs nav izdevīgs nevienam. Mēs taču nevaram veikalā iegādāties preci, par to nesamaksājot pilnu cenu. Siltums arī ir prece, tad kādēļ par to var nesamaksāt?
Gribu teikt, ka kopumā jau abpusējā sapratne ir, par to liecina tas, ka līdz 20.janvārim nesamaksātā summa par siltumu samazinājusies vairāk par 2/3. Pateicība par izpratni jāteic apsaimniekotājiem un tiešiem siltuma lietotājiem.
Nobeigumā uzdrīkstēšos atgādināt, ka siltumražotāji, viņu tuvinieku un paziņu saime arī ir vēlētāji un šovasar dosies vēlēt, spējot atsijāt graudus no pelavām.
Mans nodoms nav nevienu apvainot un ceru, ka arī nevienu neapvainoju, jo mans pienākums ir sniegt skaidrojumus uz vienpusējo rakstu sēriju par siltuma jautājumiem laikrakstā ,,Druva”.
Komentāri