Ceļu uzturēšanai pašvaldība līdzekļus saņem no valsts budžeta. Pērn vietējo pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanai saņemti 1 087 160 lati. Iepriekšējā gadā vien Ls 681 207. Kopš valsts budžetā nauda ceļiem netiek piešķirta pēc pārpalikuma principa, situācija krietni mainās.
– Salīdzinot pēdējos divus gadus, ceļu uzturēšanai pašvaldības saņem vairāk. Par to liecina arī tas, ka ceļu un ielu stāvoklis pamazām kļūst labāks. Kā naudu iztērēt, tas ir katras pašvaldības ziņā. Šogad jau var plānot darbus par 1943285 latiem, -stāsta rajona padomes izpilddirektora vietnieks Lotārs Dravants.
Jau ilgus gadus pastāv rajona pašvaldību izveidotais autoceļu (ielu) rezerves fonds. To veido 20 procenti no ceļu uzturēšanai paredzētās naudas – pērn 218 430 lati. Šī nauda paredzēta lielākiem darbiem, jo, lai arī finansējums palielinās, tas nav tik liels, lai vietējās pašvaldības varētu īstenot apjomīgākus projektus. Jārēķinās arī ar ceļu būvniecības materiālu, pakalpojumu sadārdzinājumu. Katru gadu rajona padome apstiprina pašvaldību autoceļu (ielu) programmu – darbus, kuri tiks finansēti no rezerves fonda. Pērn ceļu un ielu remontiem, gājēju un velosipēdistu celiņu ierīkošanai atbalstīti 15 pašvaldību 29 projekti.
– Pēdējos gados pašvaldības domā ne tikai par brauktuvju atjaunošanu, bet arī satiksmes drošības pasākumiem, – uzsver Lotārs Dravants.
Cēsīs gājēju pārejas ar ātrumvaļņiem un apgaismojuma izbūve veikta pie 4.pirmsskolas izglītības iestādes, gājēju ietves un apgaismojums ierīkots posmā no Lapsu līdz Vāveres ielai, pie 3.izglītības iestādes, apgaismotas gājēju pārejas ar gājēju barjeru izbūvētas Noliktavas un Raunas ielas krustojumā, Palasta un Bērzaines ielas krustojumā, apgaismota gājēju pāreja ierīkota Valmieras ielā pretī 2. vidusskolai. Savukārt Priekuļos Tehniķu un V.Skubiņa ielā ierīkoti ātrumvaļņi, bet Vecpiebalgā Ziemeļu ielā 680 metru garumā izbūvēts velosipēdistu – gājēju celiņš, bet pie Dzērbenes vidusskolas gājēju celiņš. Pagastos par rezerves fonda līdzekļiem veikti nozīmīgi ceļu un ielu remontdarbi. Taurenes pagastā Ezera un Meža ielā atjaunots asfaltbetona segums, Mārsnēnu pagastā ceļam Mārsnēni – Sakaiņi veikta klātnes sašaurināšana no 10 metru platuma uz sešiem, kā arī grāvju rakšana, profila labošana, seguma atjaunošana 0,8 km posmā, Amatas novadā – Līvu centrā apvedceļa seguma uzlabošana posmā bērnudārzs – būvbrigāde, kā arī 300 metru posmā asfaltēšana, Vaives pagastā – ceļam Draukšļi – Zilūži – Upmaļi – Baložu dzirnavas – Vaives pagasta robeža izrakti grāvji, izbūvētas caurtekas, atjaunots ceļa segums. Arī citos pagastos veikts visnepieciešamākais ceļu un ielu remonts.
Rezerves fonds pašvaldībām ir arī kā glābējs īpašos gadījumos, lai saremontētu izskalotu ceļu, atjaunotu caurteku, saglābtu kādu brūkošu ceļa posmu. Pērn šādā situācijā aizņēmumu no rezerves fonda saņēma Liepas pašvaldība izskalotā ceļa Jaunliepas – Krieviņi sakārtošanai, bet Stalbes pagasta padome ERAF projekta īstenošanai gājēju celiņa izbūvei.
Jau 2005.gadā tika uzsākts apjomīgs darbs – visu pašvaldību ceļu un ielu inventarizācija un novērtēšana. Ceļš un iela ir pašvaldības nekustamais īpašums. VAS “Ceļu inženieri” jau sagatavojuši desmit pašvaldību ceļu vērtējumu – aprakstus par to stāvokli. Līdz aprīlim to saņems visas pašvaldības. Šie darbi tiek finansēti no rajona padomes autoceļu (ielu) rezerves fonda.
Arī šogad pašvaldības iesniegs pieteikumus, lai saņemtu finansējumu no rezerves fonda, koleģiāli tiks lemts, kādus projektus atbalstīt.
Komentāri