Jau vairākus gadus laikraksts “Druva” rosina diskusijas, kurās pie sarunu galda aicina divu pašvaldību pārstāvjus. Visbiežāk par aktuālajiem jautājumiem diskutējusi Cēsu un Valmieras dome. Arī šajā nedēļā Cēsu domē pašvaldības vadītājs Gints Šķenders un finanšu nodaļas vadītāja Aivija Zerne tikās ar Valmieras domes izpilddirektoru Jāni Baiku un finanšu direktori Intu Štefenbergu.
Lai arī sarunas tēma bija pašvaldības budžets un finansējuma piesaiste no Eiropas un nacionālajiem fondiem, abu pušu pārstāvji skāra krietni plašāku jautājumu loku. Kā atzina J. Baiks, šādas tikšanās varētu rīkot biežāk, jo vienam no otra ir daudz ko mācīties. Nodaļu līmenī sadarbība notiek regulāri un, kā uzsvēra I. Štefenberga, šogad tā bijusi īpaši aktīva, jo mainījusies likumdošana un pašvaldības savstarpēji konsultējušās par aktualitātēm.
Arī G. Šķenders piekrita, ka derētu biežāk pārrunāt aktuālos jautājumus, bet ikdienā darbs dzen darbu, un tikšanās reizēm neatliek laiks. Abas puses atzina, ka pilsētu starpā valda veselīga konkurence, nav vairs sāncensības, kura būs galvenā. Ja Valmiera vairāk ir rūpnieciskais centrs, Cēsis veidojas kā zaļa un klusa pilsēta.
“Jāsaprot, ka situācija ir tāda, kā ir. Var teikt, tagad vilcieni iet pa blakus sliedēm nesacenšoties, bet domājot par attīstību. Katrai pilsētai savi mērķi, lai gan aktualitātes un problēmas visbiežāk ir vienas un tās pašas. Šādās tikšanās reizēs varam dalīties pieredzē, uzklausīt kolēģu viedokļus, un tas dod arī mums jaunu skatījumu,” atzina G.Šķenders.
Valmierā iedzīvotāju skaits ir par aptuveni 10 tūkstošiem lielāks, tādējādi arī pašvaldības budžets gandrīz divtik liels. Pašvaldību finanšu pārzinātājas skaidroja, ka izdevumu daļā galvenā prioritāte ir izglītība, kam tiek novirzīta aptuveni puse no budžeta. Ieņēmumi budžetā ik gadu pieaug, bet vēl straujāk aug pašvaldību maksājumi izlīdzināšanas fondā. Tomēr pieaugošais budžets un investīciju piesaiste ļauj paveikt arvien vairāk pilsētas attīstībā. Piecu gadu laikā pašvaldību budžets dubultojies, toties domēs strādājošo skaits palielinājies pavisam nedaudz, un abās tas ir aptuveni vienāds.
“Tā kā Cēsīs cilvēku mazāk un arī budžets mazāks, kāds varētu teikt, ka vajag samazināt strādājošo skaitu. Lai visu veiktu atbilstoši prasībām un likumdošanai, to nav reāli izdarīt. Toties, tas ļauj drošāk runāt par mūsu gatavību administratīvajai reformai, proti, pieaugot pašvaldības teritorijai un iedzīvotāju skaitam, ar esošajiem pārvaldes resursiem mēs varētu apkalpot daudz lielāku kopējo budžetu, efektīvāk piesaistīt un izmantot līdzekļus,” atzina G.Šķenders.
Pašvaldību pārstāji atzina, ka ir gatavs reformai, bet ar varu nevienu pievienot negrasās.
“Manuprāt, Valmieras un Cēsu situācija ir vienāda. Mēs esam gatavi reformai, bet apkārtējās pašvaldības negrib pievienoties pilsētai. Viņiem tāpat ir labi, jo šajos pagastos pilsētnieki būvē mājas, tādējādi pašvaldību ienākumu bāze pieaug, un viņi negrib zaudēt savu varu un neatkarību,” teica J. Baiks.
Komentāri