LETA
“Ja mēs nerīkosimies, pastāv risks, ka sāksies nopietna humānā un sociālā krīze, kurai būs ļoti nopietnas politiskās sekas. Stimulēšanas pasākumiem ir jābūt izšķirošajiem faktoriem,” intervijā Spānijas avīzei “El Pais” paziņoja Zēliks. “Tas, kas sākās kā liela finansiālā krīze un ir pāraudzis par visaptverošu ekonomisko krīzi, svētdien virzās uz bezdarba krīzi.” Pēc viņa domām, infrastruktūras radīšana, kura cilvēkiem atkal dos darbu, ir labs veids, kā savienot īstermiņa bezdarba problēmu risināšanu ar ilgtermiņa stratēģiju. “Neviens īsti nezina, kas notiks, un labākais ir būt gataviem jebkādai iespējai,” sacīja Zēliks. Viņš arī sniedza ieskatu, kā krīze skārusi dažādus ģeogrāfiskos reģionus. “Latīņamerika ir saglabājusies mēreni stabila, lai arī ar spiedienu saskaras Meksika un Centrālamerika, jo tās ir ļoti atkarīgas no Ziemeļamerikas tirgus. Austrumeiropa ir sarežģītā situācijā, it īpaši Baltijas valstis un Rumānija,” paziņoja Zēliks. Viņš brīdināja, ka protekcionisms un privātpersonu parādi attīstības valstīs ir jaunās briesmas, kas pašreizējo ekonomisko krīzi var padarīt vēl smagāku. “Ir arī tā dēvētais “X-faktors”, kuru neviens nevar paredzēt, piemēram, jaunais gripas paveids,” sacīja Zēliks. Ekonomikas atlabšana “ilgu laiku būs vāja un bezdarbs turpinās pieaugt”, brīdināja Zēliks, uzsverot, ka Lielā depresija ir mazticama, taču pastāv arī šāda iespēja. Pasaules Bankas (PB) prezidents Roberts Zēliks svētdien paziņoja, ka globālā ekonomiskā krīze var izraisīt bīstamas sociālās jukas, ja netiks sperti konkrēti soļi.
