Pareizi peldēt ir jāmāk

Priekuļu peldbaseinā līdzās ūdens aerobikas nodarbībām tuvākajā laikā iecerēts vadīt peldapmācības un peldēt prasmes uzlabošanas nodarbības bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem profesionāla trenera vadībā. Šīs idejas ierosinātājas ir ūdens aerobikas pasniedzēja Sandra Baglā un peldapmācības trenere Ilze Butina, kuras nolēmušas piedāvāt iespēju ikvienam nākt un iemācīties pareizi peldēt vai pat nākotnē sasniegt lielākus mērķus sporta peldēšanā.

Ilze Butina ir peldapmācības trenere ar vairāk nekā trīsdesmit gadu darba stāžu un viņa atzīst, ka 3., 4. un 5. klases skolēniem ir īstais laiks sākt mācīties peldēt.

“Šajā vecumā bērniem ir lielāka lokanība, kas palīdz vieglāk un pareizāk apgūt, peldēšanas tehniku. Peldēšanu var apgūt, sākot no zīdaiņa līdz pat sirmam vecumam. Tomēr, domājot par sportiskajiem rezultātiem, labākais laiks, kad sākt nodarbības, ir 8 līdz 10 gadu vecums. Peldēšana ir viens no visveselīgākajiem sporta veidiem, jo harmoniski attīsta visas muskuļu grupas un organisma sistēmas. To plaši pielieto rehabilitācijā pēc traumām, lai atgūtu kustību amplitūdu. Peldēšana, tāpat kā slēpošana, skriešana pieder pie cikliskajiem sporta veidiem un lieliski trenē izturību, kas mums visiem ir ļoti nepieciešama,” saka I. Butina un atzīst, ka kursa minimums varētu būt apmēram 24 nodarbības.

“Ja runājam par bērniem vecumā no 8 līdz 11 gadiem, šī kursa ietvaros viņus var iemācīt noturēties uz ūdens un nopeldēt jau noteiktu distanci. Tas, protams, ir atkarīgs no spējām, varēšanas un katra paša motivācijas. Sākuma kursā varētu iemācīties peldēšanas pamatus – krauls uz krūtīm ar pareizu elpošanu un peldēšana uz muguras. Tad tie, kuri paši vēlas, varētu pilnveidoties un nodarboties ar peldēšanu jau nopietnāk,” domās dalās trenere.

“Peldēšana ir viens no visveselīgākajiem sporta veidiem. Tā rūda arī cilvēka izturību. To vislabāk trenēt skrienot, peldot un slēpojot.

Peldēšana lieliski spēj atbrīvot un izmasēt saspringušos muskuļus un ķermeni,” piebilst aerobikas ūdenī pasniedzēja S.Baglā.

Peldapmācības trenere I.Butina uzsver, lai atbrīvotu ķermeni, pareizi ir jāmāk peldēt.

“Jāatceras, ka uzsākot nodarbības, varbūt būs jāsaskaras arī ar zināmu nepatiku, kas saistīta ar sejas iegremdēšanu ūdenī. Pie tā tomēr nāksies pierast, ja gribam apgūt pareizu ķermeņa stāvokli, ūdenī peldot uz krūtīm.

Īpaši sievietes baidās likt seju ūdenī. Taču, turot galvu augšā, sasprindzinās kakla muskuļi un jostas vieta. Ir apgrūtināta arī elpošana. Pietiek nebūt kaut par centimetru horizontālā stāvoklī, kad tā jau ir lieka pretestība, lieks darbs un apgrūtinājums. Mēs uz baseinu ejam, lai atslābinātu ķermeni, taču, nepareizi peldot, sasprindzinām to vēl vairāk,” stāsta trenere un piebilst, ka peldot galvā jāliek cepurīte un pirmajās reizēs jācenšas pārvarēt varbūt kādas neērtības.

Runājot par uzvedību baseinā, peldapmācības trenere uzsver, ka svarīga ir arī disciplīna, kuru bieži vien bērni ir aizmirsuši.

“Baseinā jo īpaši ir jāzina, kā uzvesties. Flīzes ir slidenas, visapkārt daudz cilvēku. Nedrīkst skriet un lekt, kur pagadās. Jāredz, ko dara citi un jāzina, ko darīšu pats. Arī pa­sniedzējam ir jābūt profesionālam, lai paredzētu, ko bērns darīs un prastu laikus noreaģēt.

“Vecāki bieži nesaprot, ka sporta stun­das un fiziskās aktivitātes ir ie­guldījums bērnu veselībā. Tāpēc ceram, ka sadarbībā ar pilsētas pašval­dī­bu un varbūt pašiem vecākiem spēsim nodrošināt skolas vecuma bēr­niem peldēšanas nodarbības,” saka S. Baglā un atklāj, ka šis jau­tājums pamazām tiek risināts.

Sarunas laikā pieskārāmies arī tēmai par slīkšanu, jo nereti dzirdēts, ka arī tie, kuri prot peldēt, noslīkst. Peld­apmācības trenere atzīst, ka slīkšanas iemesli var būt dažādi.

“Skaidrs ir viens – kārtīgs peldētājs no­vērtēs ūdens īpašības daudz la­bāk, jo sapratīs, ka ūdens gluži kā uguns var būt draudīga stihija.

Vienmēr ir jānovērtē, kur peld – vai tas ir baseins, vai atklāta vide.

Svarīgi apzināties, kādi ir laika apstākļi, ūdens temperatūra un kāds ir paša fiziskais stāvoklis konkrētajā mirklī. Jāpiebilst, ka labs peldētājs ir piesardzīgs. Arī pati pirms peldēšanas novērtēju situāciju, piemēram, kādi ir viļņi un to spēks. Nerunājot par to, ka normāls cil­vēks nelēks ūdenī, nezinādams, kas ir apakšā. Protams, ietekmē pa­ni­ka, neticība saviem spēkiem un nes­pēja pieņemt lēmumu, kas pat peldēt pratēju var novest līdz slīk­šanai,” skaidro trenere.

Ūdens aerobikas pasniedzēja S. Baglā piebilst, ka visbiežāk slīkšanā vainojama tieši pārgalvība un vēlēšanās kāda acīs izskatīties labākam. Jāatceras, ka uzsākot nodarbības, varbūt būs jāsaskaras arī ar zināmu nepatiku, kas saistīta ar sejas iegremdēšanu ūdenī. Pie tā tomēr nāksies pierast, ja gribam apgūt pareizu ķermeņa stāvokli, ūdenī peldot uz krūtīm.