“Druvas” redakcija, arī ceļu apsaimniekotāji saņēmuši Amatas pagasta iedzīvotāju vēstuli. “Runa būs par valsts piekritībā esošo ceļu
Ģikši – Spāre – Melturi, Spāre – Ieriķi stāvokli. Pat gados vecākie pagasta iedzīvotāji neatceras, vai kādreiz uz šiem ceļiem bedru izlīdzināšanai būtu uzbērta kaut sauja smilšu. Vienīgā ceļu kopšana sākas un beidzas ar greiderēšanu, pie tam tas notiek gan tad, kad vajag, gan tad, kad to darīt ir aplam. Greiderēšanas laikā nereti tiek praktizēta bedru rakšana ar greidera lāpstu ceļam piekļautajos tīrumos, it kā lai novadītu no brauktuves ūdeni. Ja sākumā tā liekas laba doma, tad izvērtējot to, ka ceļa līmenis ir 0,5 – 0,7 metri zemāks par lauka, grūti saprast, kas tiek sasniegts. Varbūt jūsu spēkos ir apturēt tās mežonīgās kravas, kas katru dienu no Lepekškalna karjera tiek izvestas. Šie smagsvara ešeloni īsā laikā piebeigs to pašu pēdējo, kas no ceļa vēl ir palicis.” Par šo vēstuli un citām aktualitātēm ceļu uzturēšanā saruna ar VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu nodaļas vadītāju Andri Kazāku un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” filiāles “Vidzemes ceļi” Cēsu ceļu rajona direktoru Vitoldu Bērziņu.
V.Bērziņš: – Man prieks, ka laukos cilvēki paliek jaunāki, jo vēstulē teikts, ka neviens neatceras, kad tur kas būtu darīts.
Uz ceļa Spāre – Ieriķi 1978. gadā tika veikti diezgan pamatīgi darbi, koka tilta vietā ielika caurteku, nedaudz iztaisnoja. Šis ceļš no trim minētajiem turas labā stāvoklī. Pavasarī nerūgst. Ģikši – Spāre, šķiet, 80. gadu vidū tika veikts vidējais remonts, granti uzklāja, bet šis ceļš turas slikti, jo ir mālaini pakalni. Protams, tas darīts jau pirms 20 gadiem. Spāre – Melturi remonts bija 90. gadu sākumā. Vēl pērn ap 500 kubikmetru grants uzveda, ceļš arī samērā labi turas, bet
ir mālainas vietas.
A.Kazāks: – Smagās kravas katrā ziņā vairs caur Ieriķiem nelaidīs. Asfalts pabojāts. Uzņēmējs domā par nākotni, viņš saprot, ja ceļus sabojās, būs jāsaremontē. Viņš ir ar mieru sadarbībā ar “Latvijas valsts ceļiem” ieguldīt lielus līdzekļus, lai šo ceļu sakārtotu, pastiprinātu grants segu.
Līdzīgas problēmas ir visur rajonā, kur ir grants karjeri. Tā ir gan Straupes pagastā, kur ir “Apiņu” karjers, gan Mores pagastā “Akenstakas” karjers. Vienīgi Pāvulu karjers Raunā rada mazāk galvassāpju, jo atrodas pie apvedceļiem, bet ceļu Rauna – Valmiera bojā.
Pērn ceļa Rauna – Valmiera piecos kilometros pastiprināja segumu, šogad
tas plānots 15 kilometros un arī grāvju rakšana, caurteku sakārtošana.
V.Bērziņš: – Vēl par speciālistiem greiderēšanā. Pagājušoruden vai tad bija labāk braukt pa bedrēm? Centāmies pirms sala kaut ko izdarīt. Nav viegli visiem ceļiem atrast to visīstāko brīdi, kad noplanēt. Tāds tas rudens bija. Par sāngrāvjiem – tādi mums tie ceļi ir, dažviet kā grāvji.
– Kādas šopavasar izskatās ceļmalas, vai atkal ceļiniekiem jānodarbojas ar atkritumu vākšanu?
V.Bērziņš: – Pēdējos gados ceļmalas ir tīrākas. Vēl pirms gadiem četriem
tās bija vienos atkritumos. Šopavasar, kad remontēja bīstamās bedres, līdztekus arī tika lasīti atkritumi.
A.Kazāks: – Toties aktīvāki kļuvuši atkritumu izmetēji noteiktās vietās. Ekonomē un ved izgāzt ceļmalās.
V.Bērziņš: – Melturos slēdzām stāvlaukumu. Tur strupceļš un tālāk var iebraukt uz mājām, bet kāds iebraucis un ceļa galā sakrāvis maisiņus, jo stāvlaukumā netika. Sveķīšu silā ir akmeņi aizkrauti priekšā, iebraukt nevar. Bet Miešku līkumā pirms Zīparkalna aizvien ir kā izgāztuve, konteinera tur nav, bet visu laiku kāds iemanās kaut ko izmest. Vasarā domājam šo vietu likvidēt, lai nav kur iebraukt.
A.Kazāks: – Atkritumu problēma ceļmalās ir un būs, jo cilvēkiem nav kur tos likt. Ne katrs vedīs mājās, vieglākais ir vai nu izmest kādā stāvvietā, vai ceļmalā. Varbūt
benzīntanku īpašnieki varētu uzstādīt konteinerus, lai par nelielu samaksu, dažiem santīmiem, garāmbraucējs tur var atstāt atkritumus. Līdz šim netiek domāts par tiem cilvēkiem, kam atkritumus vajag izmest epizodiski.
– Par kuru ceļu uzturēšanu saņemat visvairāk sūdzību?
V.Bērziņš: – Ceļam Cēsis – Vaive ir mainījusies uzturēšanas klase un tagad to biežāk planē, sūdzību ir mazāk. Kā atlaidās, nākamajā dienā nogreiderēja. Bet tas diemžēl ir īslaicīgi, līdz lietum. Ja pavasarī īstajā brīdī izdodas noprofilēt, tad izveidojas stabila sega.
A.Kazāks: – Ceļu Liepa – Smiltene ir neiespējami uzturēt. Savulaik kāds gudrinieks to izbūvēja tik platu, ka nevar uztaisīt šķērsprofilu, un nav vairs sāngrāvju, viss ceļš izplūdis, kļuvis vēl platāks. Greiderējot nevar izvairīties, lai no lāpstas kas nenobirtu uz grāvja pusi. Nav sāngrāvja, lai lāpstu laistu pāri un ņemtu granti uz vidu. Savukārt sega paliek plānāka, ceļš zemāks. Nomales uz vidu ņemt nevar, jo tās pilnas ar drazām, akmeņiem, pat vecas riepas ieskaitot.
V.Bērziņš: – Vienīgā priecīgā vēsts, ka aiz Liepas uz Mārsnēnu pusi vienu kilometru noasfaltēs. Atvieglota konstrukcija – šķembas, četri centimetri asfalta – tas maksās simts tūkstošus latu.
– Vai šogad ceļu uzturēšanai būs vairāk naudas?
A.Kazāks: – Reāli dzīvē ne. Nauda palielinājusies par inflācijas tiesu. To, ko varējām izdarīt pirms trim, četriem gadiem, tikpat, ne vairāk, arī tagad, vien kādu kubikmetru grants vairāk izvest.
V.Bērziņš: – Piemēram, latvāņu pļaušanai pagaidām naudas nav, ja papildus neiedos…
– Pavasaris – tas ir bedrīšu lāpīšanas laiks. Kāda kopumā patlaban izskatās situācija uz ceļiem?
A.Kazāks: – Šopavasar izskatās, ka ceļi ir tādi paši kā iepriekšējos pavasaros – ne labāki, ne sliktāki. Kad viss sasalums atlaidīsies, vēl var parādīties jaunas bedres. Tiek noturēta ceļu tīkla sabrukšana, uzlabošanai vajag krietni lielu naudu. Šogad grants ceļiem iztērēsim apmēram miljons latu, par miljonu latu var sakārtot 30 kilometrus ceļa. Tas nozīmē – pastiprināt grants segu, izrakt grāvjus abās pusēs.
– Kuri būs laimīgie kilometri?
A.Kazāks: – Rauna – Valmiera – 15 kilometri, Krustakrogs – Skujene – 15 kilometri, vēl pavisam nelieli darbi Annās Zaubes pagastā un Kaivē. Turpināsies arī
darbi pie Veselavas kapiem. Mainījušās valstī prioritātes, tagad – grants ceļu pārvēršana asfaltētos.
V.Bērziņš: – Rudens pusē beidzot sāksies darbi uz Vidzemes šosejas posmā Bērzkrogs – Rīdzene. Izsole būs rudenī, pa ziemu novāks krūmus. Tur veiks uzlabojumus gan garenprofilā, gan līkumu pie Krūmiņu pieturas nedaudz iztaisnos. Grava tiks pacelta par metriem 13.
A.Kazāks: – Ir iecere no Bērzkroga Alūksnes virzienā sakārtot nepilnu kilometru līdz agrāk rekonstruētajam posmam.
Šovasar līdz augustam satiksmei tiks slēgts Gaujaskalna tilts Zosēnu pagastā, jo citādi nevar strādāt, būs apbraucamais ceļš pa esošo ceļu tīklu.
Šogad būs izsole Skujenes apvedceļa būvei, bet tas nenozīmē, ka sāks būvēt, viss atkarīgs, cik izsoļu būs. Izsolīs arī Ranka – Jaunpiebalga būvi
un Abrupe – Jaunpiebalga projektēšanu.
Uzsāktas Cēsu domes un
VAS “Latvijas valsts ceļi” sarunas par Gaujas un Pētera ielas iekļaušanu valsts tranzītielu reģistrā. Tas būtu loģiski, jo pa šīm ielām brauc tranzīts. Ja vienosies, tad uzturēšanai būs lielāki līdzekļi, piešķirs naudu arī rekonstrukcijai.
Uz valsts galvenajiem ceļiem skats ir cerīgāks, jo jau ziemas uzturēšanai naudas tika piešķirts ne jau pietiekami, bet vismaz apmierinošā daudzumā. Tajā pašā laikā 2.šķiras ceļiem tās ir ļoti maz. Tikai ārkārtējās situācijās kaut ko var izdarīt. Uzturēšana – tā ir iztīrīšana un reizumis atļaujas norisot. Bet nav naudas, lai kaisītu ar pretslīdes materiālu.
V.Bērziņš: – Un tomēr grants ceļu kaisīšana ir izšķērdība.
A.Kazāks: – Ziemas apstākļos ir jāmāk braukt, jābūt ziemas riepām, jārēķinās ar ziemas ceļu.
– Problēmas ne vienam vien sagādā ceļa Līgatne – Asaru ezers – Nītaure atsevišķi posmi. Vai kas tiks darīts?
A.Kazāks: –
Ne ātrāk kā 2009. gadā. To ceļu izmanto daudzi, kustība ir liela. Ļoti sliktā stāvoklī ir trīs vietas. Varbūt kas mainīsies pēc jaunajiem ceļu uzturēšanas līgumiem, tos slēgs uz septiņiem gadiem. Nelielu objektu remonts jau būs iekļauts uzturēšanas līdzekļos. Tad zinās, ar kādu naudu varēs rēķināties. Garākos ceļu posmos nav problēmu ar izsolēm, bet ir daudz ceļu posmu 200, 500 metru, kuri jāremontē, pēc būtības katram šim posmam jārīko izsole. Ja šādi posmi ir 15, tik izsoles jārīko, bet apsaimniekotājs pats var veikt šos remontdarbus.
V.Bērziņš: – Varēs strādāt operatīvāk. Jāievēro tikai nosacījums, ka nedrīkst segai izmantot sliktākus materiālus nekā ir pārējā ceļā.
– Ne mazums pārmetumu no autobraucējiem dzirdēts par ceļu Rauna – Drusti.
A.Kazāks: – No grants ceļiem tas nav sāpju bērns. Ja kaut cik normāli laika apstākļi, noplanē un turas labi. Protams, aizvadītajā sausajā vasarā atsevišķās vietās ceļš pārvērtās smiltīs.
V.Bērziņš: – Ceļš Alauksts – Garkalne ir daudz sliktāks. Par šo ceļu nākotnē pastāv vīzija, ka no Mālpils līdz Nītaurei būs asfalts.
A.Kazāks: – Daudz kas atkarīgs ir no greiderista darba un meistarības. Tā ir māksla – uzturēt ceļu kārtībā. Protams, sausā vasarā to nevar izdarīt pat meistars. Taču normālos apstākļos labs greiderists
ceļu var uzturēt labā stāvoklī.
– “Druvai” zvanīja veselavieši, kāpēc tumšajā laikā Bērzkrogā krustojums nebija apgaismots?
A.Kazāks: – Liekot ceļazīmes, tika iebojāts kabeļa ārējais apvalks, tad tas pārdega. Garantijas remontā to salabos.
– Vai šovasar tiks cirsti krūmi, rakti grāvji?
V.Bērziņš: – Grāvju rakšana ir dārga. Vajadzētu ļoti daudz grāvju rakt. Pērn forsējām krūmu ciršanu, pārpildījām visas finansiālās iespējas un līdz rudenim diez vai ko varēsim darīt.
– Vai ceļinieku tehnikas parks pēdējā laikā kļuvis modernāks?
V.Bērziņš: – Esam iegādājušies divas jaunas Sisu automašīnas ar visu aprīkojumu, lāpstām un kaisītāju. Ceļinieki ir nodrošināti ar visu nepieciešamo, lai gāztu kalnus. Tikai nav kas par to maksā. Tehnika tiek uzlabota, arī par kadru trūkumu nav jāuztraucas. Protams, var jautāt, vai tas ir saimnieciski pareizi – turēt rezervi pie sētas. Ja kādu ziemu sniega nebūs, bet nākamajā snigs uz nebēdu, tehnikai tomēr ir jābūt.
A.Kazāks: – Tāpēc arī šajā nozarē konkurēt ir ļoti grūti. Cilvēki jāalgo, tehnikai jābūt, lai tad, kad nepieciešams, var darīt to, kas jādara. Visam jābūt rezervē un gatavībā.
Komentāri