Ceturtdiena, 4. decembris
Vārda dienas: Baiba, Barbara, Barba

Par “hotdogiem” un studentu dzīvi

Druva
23:00
20.07.2007
115
8lp Dace Azace

Cēsniece Dace Azace pēc gada studijām Amerikā atgriezusies mājās, lai turpinātu jau iesāktās mācības Latvijas Universitātes (LU) ekonomikas un vadības fakultātes otrajā kursā. Dace studē starptautiskās ekonomiskās attiecības un atzīst, ka nākotnē saskata perspektīvu iegūtajām zināšanām.

Par iespēju studēt Amerikā Dace saka: “Nāca piedāvājums, un es to izmantoju.”

Meitene vērtē, ka Amerikā izglītības sistēma krasi atšķiras no mūsējās. Tur studenti, zinot, kādu diplomu vēlas saņemt, izvēlas mācību priekšmetus, kuri viņiem ir nepieciešami.

„Amerikā studenti paši sev sastāda lekciju sarakstu. Arī es, tur mācoties, centos izvēlēties lekcijas, kuras man, atgriežoties Latvijā, varētu noderēt. Ceru, ka vismaz kāda mācību priekšmeta kredītpunkti noderēs. Šīs sistēmas dēļ Amerikā neveidojas arī stabila studiju biedru grupa, jo katrs visu studiju garumā veido savu lekciju sarakstu,” stāsta Dace, piebilstot, ka visi studējošie dzīvo kopmītnēs, kas arī ir diezgan atšķirīgi no mūsu studentu dzīves.

“Amerikā ir jauki, ka viss ir vienviet – universitāte, turpat visapkārt kopmītnes, veikali, kafejnīcas un sporta zāles. Tā ir kā studentu pilsētiņa, kurā ir nodrošināts viss nepieciešamais studentu dzīvei. Tas dod jauku kopības sajūtu. Nav kā Rīgā – fakultātes un kopmītnes izkaisītas pa visu galvaspilsētu. Protams, arī kopmītņu kvalitāti nav iespējams salīdzināt. Jāpiebilst, ka daudz kas studentu pilsētiņā, uzrādot apliecību, ir par brīvu – ēšana, nodarbības svaru zālē un pat mācību grāmatu saņemšana. Tur var just, ka par studentiem rūpējas,” atzīst meitene un stāsta, ka pati dzīvojusi tā sauktajā international house jeb kopmītnē, kurā apmetušies apmēram 40 studenti no visas pasaules.

“Tas tādēļ, lai veidotos draugu pulciņš. Dzīvoju vienā istabiņā kopā ar amerikāņu meiteni, bet labākās draudzenes ieguvu no Zviedrijas un Salvadoras,” saka Dace un ar īpašu sajūsmu atminas, kā prezentējusi savu valsti.

“Protams, daudzi nezināja, kas ir Latvija un kur tāda atrodas. Savā prezentācijā izmantoju “Prāta vētras” dziesmu un klipu „Welcome to Latvia”, un visiem tā ļoti patika,” atminas Dace un atklāj, ka vēl pāris dienas pēc prezentācijas studenti pie sevis dungojuši šo dziesmu un izteikuši komplimentus par tik jaukiem iespaidiem.

Stāstot par amerikāņu ikdienas dzīvi, meitene atceras vairākus kuriozus gadījumus.

“Ar zviedrieti smējāmies un atminējāmies, kā mums kādreiz bija – katrai vienas kurpītes, viens ziemas zābaku pāris un sporta apavi, bet amerikāņiem ir tādi plaukti, ka viņi tos ciet nevar dabūt, paši nemaz nezina, kas viņiem pieder. Jā, viņiem ir daudz naudas, un viņi to arī tērē. Bija interesanti redzēt, kā Amerikā svin Pateicības dienu. Bija galds ar tītara cepeti un citiem tradicionāliem svētku ēdieniem. Taču jāsaka, ka raksturīgi ir visu pārspīlēt. Uzreiz prātā nāk Amerikas Ziemassvētki, kuros iestājas tāds iepirkšanās drudzis, kādu mēs nemaz iedomāties nevaram. Dāvanu drudzis ir nepārspējams, cilvēki gāž veikalus riņķī, plaukti ir tukši. To nevar pat izstāstīt. To, kas notiek pie mums Ziemassvētku laikā, pat nevar nosaukt par drudzi. Viņiem tur katru dienu ir tā, kā mums te Ziemassvētkos,” smejas Dace un piebilst, ka ēdiens Amerikā ir no tiesas neveselīgs un trekns.

“Tās nav tikai izdomātas pasakas. Hamburgeri, hotdogi, kartupeļu frī, un vēl, un vēl. Jau tikko iebraucot Amerikā un izkāpjot no lidmašīnas, tas viss bija apkārt. To latvietis pat nevar iedomāties. Viena pie otras līdzās ir ātrās ēdināšanas iestādes. Un viņi to visu arī ēd. Jā, šajā sakarā varu pastāstīt, ka Amerikā ir tāds jēdziens kā pirmkursnieka 15 paundi, kas latviski nozīmētu seši kilogrami. Tas jāsaprot tā, ka teju ikviens pirmkursnieks gada laikā pieņēmās svarā par šiem sešiem kilogramiem, dzīvojot prom no vecākiem un ēdot neveselīgo pārtiku,” stāsta meitene un neslēpj, ka, tur dzīvojot, par katru apģērba gabalu saņēmusi komplimentus.

“Amerikā sievietes īpaši nepievērš uzmanību apģērba skaistumam, gaumīgumam. Pat neglītas lietas, ar kurām veikali ir pārbāzti, izpirks. Meiteņu ikdiena – t-krekli, botas un nedaudz kosmētikas,” amerikāņu jaunietes raksturo Dace.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
169

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
34

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
76

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
55

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
92
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Vēja parks “Vidzeme” sāk juridisko ceļu

00:00
30.11.2025
160
2

Atjaunojamās enerģijas uzņēmuma “Vindr Latvija”, Norvēģijas vēstniecības pārstāvji, arī vēstniece Latvijā Īne Morenga pabija Veselavā, vietā, kur iecerēts būvēt vēju elektrostaciju (VES). “Latvijas valsts mežu” izsolē uzņēmums iegādājās divus zemes gabalus. Sākotnēji bija plānoti divi atsevišķi vēja parki “Amata” un “Bērz­krogs”, bet, izvērtējot teritoriju, tehniskās iespējas, vides apstākļus, nolemts abus apvienot vienā lielākā parkā “Vidzeme”,” […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
27
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
34
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
28
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi