Otrdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Par godu simtgades Dziesmusvētkiem māksliniece Katrīna Neiburga radījusi unikālu mākslas darbu

Druva
05:00
15.06.2018
16
Putvejini 1

Šovasar notiekošo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē radīts unikāls mākslas darbs – apvienojot tradīcijas un tagadnīgumu, tapis mūsdienīgs videoklips vienai no Latvijā mīlētākajām tautasdziesmām “Pūt, vējiņi”. Īpašo Jāņu sveicienu veidojusi māksliniece Katrīna Neiburga, un savu video nospiedumu tajā atstājuši divi simti latviski dziedošo, kas savu tautasdziesmas pantiņu iedziedājuši ar balss spēles “DzieDot” starpniecību.

Katrīnas Neiburgas radītais video ir sirsnīgs un latvisks sveiciens Jāņos, lai šajā Dziesmusvētku gadā radītu iedvesmu dziedāt arī tiem, kuri sevi nepieskaita pie dziedātājiem. Videoklipa muzikālajam noformējumam izmantota īpaši aranžēta dziesmas “Pūt, vējiņi” versija jaunā, mūsdienīgā skanējumā, kuras autors ir Kārlis Butins.

“Video klips dziesmai “Pūt, vējiņi” apvieno nedziedātājus un dziedātājus, jaunus un vecus, visus, kam tuva ir dziedāšana un latviskais. Daudzi no klipa varoņiem, pārvarot savas šaubas, pirmo reizi uzdrīkstējušies dziedāt tā, lai citi to redzētu. Tā kā katrs dalībnieks dziesmas izpildīšanai izvēlējies sev nozīmīgu vietu, skatītājam ar klipa palīdzību ir iespēja ielūkoties gan dažādu paaudžu pārstāvju sejās, gan viņus raksturojošā apkārtnē, kamēr visas dziedātāju balsis apvienojušās vienā,” par videoklipa ideju stāsta Katrīna Neiburga. Tāpat māksliniece pauž prieku, ka mūsdienu tehnoloģiju attīstības rezultātā ir radusies iespēja sadziedāties cilvēkiem, kuri reālajā dzīvē, iespējams, nekad nav tikušies un netiksies, pierādot, ka dziesma arī mūsdienās joprojām ir spēcīga saikne starp tiem, kas ikdienā ir tik dažādi.

Paralēli mākslinieces izpildījumā līdzīgā rokrakstā top video Sadziedāšanās nakts virtuālajam kopkorim – tautasdziesmas “Tumša nakte, zaļa zāle” atskaņošanas laikā dalībniekiem Mežaparka lielajā estrādē uz ekrāniem ierakstā pievienosies vēl vairāki simti dziedātāju – virtuālais koris. Lai piedalītos Latvijā iespaidīgākā virtuālā kora tapšanā, ikviens aicināts līdz 29. jūnijam pievienot savu tautasdziesmas “Tumša nakte, zaļa zāle” video, izmantojot balss spēli “DzieDot”, kas tapusi par godu XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem pēc LNKC iniciatīvas Svētku lieldrauga Swedbank vadībā. Jaunā spēle ļauj ne tikai iemācīties dziedāt latviešu tautasdziesmas četrbalsīgi, bet arī dod iespēju kļūt par daļu no svētkiem, ar savu dziedājumu virtuāli nokļūstot uz lielās Dziesmusvētku skatuves.

Plašāka informācija par spēli un tās lejupielādes iespējām savos viedtālruņos atrodama spēles mājaslapā www.dziedot.lv.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas šoreiz notiek Latvijas valsts simtgades zīmē, Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde, atbalsta lieldraugi Swedbank, Elektrum, Latvijas Mobilais Telefons (LMT), kā arī atbalstītāji Rimi, Squalio, Circle K Latvia, KPMG, Wess.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
19

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
59

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
40

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
124

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
156

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
50

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
19
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
15
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
14
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
32
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi