Piektdiena, 11. jūlijs
Vārda dienas: Leonora, Svens

Par gada lauksaimniekiem Baltijas jūras reģionā kļuvuši somu lauksaimnieki

Druva
17:30
26.11.2009
14

. Par konkursa “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” uzvarētājiem kļuvuši Somijas lauksaimnieki Katarīna Vapola un Jirki Ankelo.

Vakar viesnīcā “Reval Hotel Latvija” tika apbalvoti konkursa uzvarētāji, kuri no “Swedbank” saņēma arī 10 000 eiro (7028 latu) naudas balvu. Bet par konkursa “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” Latvijas uzvarētāju šogad tika atzīts Guntara Dolmaņa vadītā daudznozaru zemnieku saimniecība “Lielkrūzes” no Jaunpiebalgas novada.

Konkursu “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” organizē Pasaules Dabas fonds sadarbībā ar Baltijas Ekoreģiona programmu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru un Baltijas Lauksaimnieku forumu par vidi, kā arī vairākām citām lauksaimnieku organizācijām Baltijas jūras reģionā.

Žūrija par uzvarētājiem izraudzījusies Somijas zemnieku saimniecību, jo tā sniedz būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā, praktizējot vairākas inovatīvas metodes barības vielu noplūdes samazināšanā, apbalvošanas ceremonijā sacīja Pasaules dabas fonda Baltijas Ekoreģiona programmas vadītājs Lase Gustavsons.

Gustavsons arī uzsvēra, ka, piešķirot balvu, konkursa organizētāji vēlas izcelt tos lauksaimniekus, kas dara ko vairāk, nekā nosaka likumdošana vai ierastie darbības principi, un sniedz ieguldījumu eitrofikācijas problēmu risināšanā.

Savukārt balvas ieguvēja Vapola sacīja, ka ikdienā savā saimniecībā, sargājot ūdens resursus, iespējams samazināt kopējo lauksaimniecības ietekmi uz pasaules ekosistēmu, arī Baltijas jūru. Viņa arī atzina, ka svarīgi ir dalīties savā pieredzē ar citiem, lai mazinātu Baltijas jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu.

Baltijas jūra joprojām tiek uzskatīta par vienu no visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija jeb aizaugšana tiek uzskatīta par draudīgāko Baltijas jūras vides problēmu, kas rada ne tikai ekoloģiskas, bet arī ekonomiskas sekas.

Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas dati liecina, ka aptuveni 60% slāpekļa un 50% fosfora jūrā rada lauksaimnieciskā darbība.

Kā ziņots, konkurss ir starptautisks un tiek rīkots visās Baltijas jūras piekrastes valstīs. Konkursa gaitā katrā no deviņām valstīm tiek izvirzīts finālists, kas saņems titulu un naudas balvu 500 eiro (351 lata) apmērā. Katras valsts uzvarētājs pārstāv valsti reģionālā līmenī un pretendē uz naudas balvu 10 000 eiro (7028 latu) un titulu “Gada labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”.

Saimniecība ir īpaša ar spēju, savstarpēji sabalansējot, izmantot meža, zemes un ūdens resursus. Piemēram, saimniecībā ir kaskādes dīķu sistēma, kurā uzkrātās dūņas tiek izmantotas zemes auglības uzlabošanai. Tāpat Dolmanis ir viens no retajiem Latvijā, kas saviem spēkiem atjaunojis iepriekš taisnotās Gaujas upes posmu, atjaunojot tās dabisko tecējumu, tādējādi uzlabojot zivju ziemošanas apstākļus un palielinot to populāciju.

LETA/ nozare.lv

Anta Blumberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lapsu un Piebalgas ielas krustojums vismaz līdz 22.jūlijam būs pieejams satiksmei

13:19
11.07.2025
11

Lapsu un Piebalgas ielas Cēsīs krustojuma pārbūves uzsākšana kavējas, darbus tajā plānots sākt 22.jūlijā. Tad arī krustojumu slēgs satiksmei un būs jāizmanto apbraucamai ceļš. “Druva” 11.jūlija, piektdienas numurā, raksta, ka Lapsu un Piebalgas ielas krustojumā darbu sāks 16.jūlijā, trešdien, un transporta plūsmu virzīs pa apbraucamo ceļu. Taču jau tajā pašā dienā, 11.jūlijā, “Druva” saņēma ziņu, […]

Lietavas padara bīstamas dabas takas

12:27
11.07.2025
16

Laikapstākļu dēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina ikvienu dabā gājēju izvērtēt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas takas, laikapstākļu piemērotību pastaigām, taku aprakstu un savu un līdzgājēju prasmes pārvarēt dabas radītos šķēršļus, aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika. Vairāku nedēļu lietusgāžu rezultātā daudzviet upes ir izgājušas no krastiem, dabas takas vietām […]

Gaidpilni, stiprinoši un vienoti

00:00
11.07.2025
17

Plašajā programmā viens no Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumiem šodien, 8.jūlijā, ir kokļu mūzikas koncerts “Dzīslojums” Dailes teātrī, kurā piedalās 56 koklētāju ansambļi. Koncerta aprakstā lasāms: “Koncerta daudzslāņainais repertuārs ar maigumu satvers skatītāja roku, lai vestu līdzi pa krāsainajiem ceļiem un taciņām, kuras iedzīvina koklētāju rokas. Tās izvilina no stīgām gan jautrus tautas […]

Koru karos iegūst Zelta un Sudraba diplomus

00:00
10.07.2025
44

Cēsu Valsts ģimnāzijas meiteņu koris “Volante” un jauktais koris “Tomēr”, Cēsu 1. pamatskolas zēnu koris un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktais koris bija to 76 labāko koru sastāvā, kuri XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ieskaņā sevi pierādīja Koru konkursa finālā. Konkursa fināls notika četrās kategorijās: zēnu kori, 4.-9. klašu kori, 5.-12. […]

Lapsēns nav rotaļlieta. Tam jādzīvo savvaļā

06:11
09.07.2025
24

Līgatnes dabas takas kļuvušas par mājvietu diviem lapsēniem, kas jau ieguvuši vārdus Bonija un Klaids. Lapsēni nonāca cilvēku gādībā, kad Dzīvnieku policija sadarbībā ar medību inspektoru un dzīvnieku patversmi “Ulubele” saņēma izsaukumu uz Valmieras novadu. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ziņo, ka kāda ģimene bija atņēmusi savvaļas mazuļus mātei un turējusi nelielā būrī mājas apstākļos. Pieradināti […]

Raunas Dzirnavu dīķis tiks tīrīts

00:00
09.07.2025
57

Pērn aptaujā par nepieciešamajiem teritoriju uzlabojumiem Raunas pagastā 19,4 procenti aptaujas dalībnieku par būtisku uzskatīja Dzirnavu dīķa tīrīšanu. “Piesaistot projekta “Pielāgošanās klimata pārmaiņām Smiltenes novadā” finansējumu, pašvaldība iecerējusi trīs    novada ūdenstilpju tīrīšanu – Tiltlejas ezera    Bilskas pagastā, Mēru ūdenskrātuves un Raunas dzirnavu dīķa tīrīšanu.    Ūdenstilpju tīrīšana vislielākajā mērā ir saistīta ar riskiem, […]

Tautas balss

Kailgliemežiem patīk nepļautas vietas

21:09
09.07.2025
26
Cēsniece raksta:

“Tagad saka, ka zāli pirmo reizi var pļaut jūlija vidū vai pat vēlāk, lai izsējas savvaļas augu sēklas. Tas ir lieliski, taču ir cita nelaime. Kur zāle augsta, labvēlīga vairošanās Spānijas kailgliemežiem, īpaši jau šajā slapjajā vasarā. Tā laba doma pārvēršas par sliktu dabai un videi. Manuprāt, šovasar ar zāles pļaušanu pilsētā, piepilsētā un ciemu […]

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
38
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
23
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sešos gados uz skolu

13:46
22.06.2025
41
Vecmāmiņa raksta:

“Jau atkal runā, ka bērniem skolu vajadzētu sākt sešu gadu vecumā. Un tūlīt būs nezin cik protestu. Bet, ja mierīgi padomājam, bērni to, ko agrāk sāka mācīties tikai skolā, apgūst jau bērnudārzā. Velk uz papīra aplīšus, stabiņus, mācās burtus, ciparus. Tātad faktiski izglītoties sāk jau piecu gadu vecumā. Turklāt apmeklēt pirms­skolu ir obligāti, jo tā […]

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
32
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Sludinājumi