Raunas pils un Ēģiptes piramīdu izpētē daudz kopīga.
Līdz ar rudeni pieklusuši arheologu darbi arī Raunas pilsdrupās. Vasara pagājusi spraigā darbā. Kas paveikts, tiekoties ar raunēniešiem, stāstīja arheologi Sandra Zirne, Evita Ziediņa, Raimonds Rozenvalds, speciālisti Mārtiņš Reiniks un Māris Kaļinka.
“Plānos var redzēt, cik varena bijusi Raunas pils, no 1420. gada tā bijusi Rīgas arhibīskapa ziemas rezidence. Gadu gaitā arheologi Raunas pili pētījuši maz,” nelielu ieskatu vēsturē sniedz arheoloģe Sandra Zirne.
2005.gadā pēc pārtraukuma iztīrīja torņa daļu, tika atsegtas ailes, konstatēts kultūras slānis. Nākamajā gadā veica pagalma bruģa attīrīšanu. Pils pagalma bruģis, visticamāk, ir no 16.gadsimta.
Kad nostiprinās sienas, tad varēs turpināt tā attīrīšanu.
Šovasar pilnīgi nepētītajā pils ziemeļu priekšdaļā arheologi rakšanai izvēlējās vietu ārpus pils. “Te atradies piena kambaris.
Ar arheoloģiskajiem izrakumiem gribam parādīt, kāds tas izskatījās. Noņemot virskārtu, uzreiz redzams, ka te kādreiz dedzis. Jau iezīmējās krāsns vieta,” stāsta arheoloģe.
Atradumos daudz
māla trauku lausku. “Rakām būvgružu slānī. Un atradām veselu māla podiņu. Zvanīju Sandrai, izstāstīju. Kad viņa atbrauca, arī bija ļoti pārsteigta. Tādi atradumi bieži negadās, turklāt starp būvgružiem,” pastāstīja Evita Ziediņa.
Arheologu atradumos arī ornamentēts akmens trauciņš ar četrām nelielām kājiņām, četriem caurumiem. “Tie liecina, ka virsū bijis
vāciņš. Tāds priekšmets līdz šim nav atrasts, jāpēta, kas tas ir. Varbūt svečturis, eļļas lampiņa, tintnīca?” spriež Sandra Zirne.
Atrasts daudz māla pīpju kātu, arī bronzas kniedes, plāksnītes un 17.gadsimta monētas.
Raunas pils izpēte tiek veikta, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas. Ģeomātikas speciālists Mārtiņš Reiniks strādājis Ēģiptē Džosera piramīdas izpētē. “ Pagājušajā rudenī mani uzaicināja ar trīsdimensiju skeneri uzmērīt Raunas pilsdrupas. Zīmējums sastāv ne tikai no punktiem un līnijām, ir miljoniem uzmērītu punktu, kas veido kopīgu bildi. Precizitāte ir no pusotra līdz diviem milimetriem. Katram punktam sava krāsa, var redzēt, kur ķieģeļi, kur akmeņi. Tā nav fotogrāfija, pilsdrupas var skatīt dažādos līmeņos, dažādos leņķos, var veidot virsmas modeļus – smalkus, precīzus attēlojumus, kas ļauj redzēt visus izvirzījumus, akmeņus, kas neparādās pretskatā,” pastāstīja Mārtiņš Reiniks un arī parādīja pils trīsdimensiju attēlus.
Raunā arheologu paveikto atzinīgi novērtēja Dr.h.c. sc.ing. Jānis Klētnieks, Latvijā pazīstams arheologs, kurš arī strādājis Ēģiptē. Viņš atzina, ka Raunas pilī tiek veikta mērķtiecīga izpēte. Te sabalansē vēsturi un realitāti. “Raunas pils ir unikāla, man tā īpaši tuva. Esmu no Priekuļu pagasta Garkalnes, bērnībā braucām uz Raunas dzirnavām,” atklāj arheologs un piebilst, ka raunēnieši var būt lepni, ka dzīvo tik skaistā vietā, kur tāda pils. “Raunā savulaik atrastais saules pulkstenis ir unikāls, ar tādu laika sadalījumu Eiropā nav atrasts. Ar laiku tam jāatgriežas Raunā, tagad tas ir Cēsīs,” sacīja Jānis Klētnieks.
Raunēniešiem kopā
bija iespēja noskatīties filmu par latviešu arheologu un dažādu nozaru speciālistu komandas darbu Ēģiptes piramīdu izpētē.
“Izmantojam tās pašas tehnoloģijas, ja jau pētnieki Ēģiptē atrada neatklātas alas, varbūt izdosies arī Raunā. Nostāstu, ka tādas ir, netrūkst,” pārliecināts Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un labprāt atklāj nākamajos gados darāmo. “Vismaz vienai sienai jāizbūvē sastatnes, lai strādājot akmeņi nekrīt uz galvas. Projekts sastatnēm gatavs. Plānojam, ko darīsim nākamvasar. Raunēnieši redz, ka nauda, kas tiek ieguldīta pilsdrupu izpētē, sakopšanā, tiek tērēta lietderīgi,” sacīja pagasta padomes priekšsēdētājs.
Arī arheoloģe Sandra Zirne izteica pārliecību, ka nākamajā gadā izrakumi turpināsies, tiks palielināta izrakumu platība un, iespējams, atrakts pagalma bruģis.
“Gadsimtiem raunēnieši pilsdrupas saudzējuši, tā ir bagātība, kas jāpēta,” ar gandarījumu sacīja Raunas pagasta kultūrvēstures pieminekļu pārvaldnieks Valdis Jānis Platais.
Komentāri