Organizācijas “Gādība.lv” valdes loceklis Juris Suseklis sadarbojas ar labdariem no Vācijas, kuri regulāri uz Latviju sūta
apģērbu, skolas somas, pārtiku un daudz ko citu, lai mēs varētu atbalstīt trūcīgāk dzīvojošos.
J. Suseklis norāda, ka no Vācijas labdariem tiek sūtīti
milzīgi
konteineri
ar apģērbu. Lai visu atvesto, arī
apavus, rotaļlietas, traukus, kaut kur glabātu, organizācija īrē telpas Cēsīs.
“Drēbju mums te ir ļoti daudz. Pagājušajā nedēļā, piemēram, atnāca sieviete no Līgatnes, kurai nodegusi māja. Viņa paņēma nepieciešamo, lai pirmo laiku varētu izdzīvot,” saka Gādība.lv vadītājs Juris Suseklis, stāstot par palīdzību, ko ikdienā sniedz daudziem vēsturiskā Cēsu rajona iedzīvotajiem, organizācijām un iestādēm. “Mums izveidojusies laba sadarbība ar daudzām iestādēm un organizācijām, un esam priecīgi, ja varam palīdzēt. Vēlētos veidot sadarbību arī ar pašvaldībām, mācību iestādēm, lai cilvēki nāk paši un prasa, kas viņiem nepieciešams,” teic J. Suseklis un uzsver, ka labi zina, ka laukos daudzās ģimenēs situācija ir smaga.
Palīdzības saņēmēju vidū ir Latvijas biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļa. Tās vadītāja Skaidrīte Brence norāda, ka dzīvojam tādā laikā, kad daļa cilvēku bez palīdzības vienkārši iztikt nevar.
“Valstī diemžēl ir liela nevienlīdzība. Citiem ir labas algas, bet citiem nav nekāda iztikas minimuma. Situācija ir ļoti atšķirīga. Arī mēs no Gādības.lv saņemam atbalstu. Salīdzinoši nesen saņēmām divas tonnas bērnu pārtikas, kas vesta no Vācijas. Pavisam neilgā laikā tā tika izdalīta ģimenēm, kurās patiešām pārtikas trūkst. Regulāri saņemam arī apģērbu, apavus un citas lietas, kuras izdalām trūcīgajām vai maznodrošinātajām ģimenēm. Diemžēl nākas atzīt, ka dzīvojam valstī, kur katrs par sevi pats nevar parūpēties, tādēļ esam priecīgi, ka mums ir šāds atbalsts,” norāda S. Brence.
Nesen speciāli aprīkotas gultas saņēma arī Raiskuma internātpamatskola, kurā mācās bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem. Iestādes vadītāja Helī Opincāne “Druvai” norāda, ka situācija valstī ir tāda, ka bez atbalstītāju, sponsoru palīdzības neiztikt.
“Esam saņēmuši patiešām lielas mantas, kuras skola nevar nopirkt, kaut vai īpašās gultas. Esam saņēmuši apavus, skolas somas, kas piepildītas ar kancelejas precēm. Iespējams, kādam tās šķiet mazas lietas, bet mums tas noder. Un visi – pat mazākie nieciņi – ir atbalsts mūsu ikdienā, kas ļauj ieekonomēto naudu ieguldīt skolas attīstībā un uzturēšanā,” norāda mācību iestādes vadītāja, cerot, ka ar Gādības.lv atbalstu izdosies sarūpēt bērniem ar kustību traucējumiem arī nepieciešamos pacēlājus baseinā, staigulīšus un daudz ko citu ikdienā vajadzīgu.
Vaicājot J. Suseklim, kā tas nākas un par ko tas liecina, ka Latvijā esam tik ļoti atkarīgi no citu valstu atbalsta un palīdzības, viņš atbild: “Pirmkārt, ja cilvēkiem to nevajadzētu, tad Latvijai šāda humānā palīdzība netiktu sniegta. Otrkārt, arī mūsu kaimiņi igauņi sadarbojas ar vāciešiem, tas liecina, ka neesam vājāki, sliktāki par lietuviešiem vai igauņiem. Tā vienkārši pagaidām dzīvojam. Ir daļa cilvēku, kuriem trūkst elementāru lietu. Runājot par valsts finansētām mācību iestādēm, labi zinām, ka finansu līdzekļu trūkst daudz kam,” norāda J. Suseklis. Viņš cer, ka Latvijā pienāks diena, kad palīdzība no malas vairs nebūs nepieciešama.
Liene Lote Grizāne
Komentāri