Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Pagrabi applūduši, akas pārpilnas

Druva
00:00
20.01.2007
20
3lp Pludo

Lielās lietavas ne tikai miekšķējušas zemi, kas tagad dubļos, bet radījušas sīkas ligas lauciniekiem.

Dzērbenes pagasta “Mazmeļļu” saimnieks Jānis Leitāns stāsta, ka pirms dažām dienām racis mazu notekgrāvi, lai ūdens neiet mājas priekšnamā.

“Ūdens bija vai līdz istabai. Kaimiņiem pagrabs slīkst nost. Man tāda nav, jo nav iespējams ierakt, ūdens nāk iekšā. Vienīgais – jābetonē, bet tas jau tā dārgi,” sprieda Jānis Leitāns, atcerēdamies sauso vasaru, kad ūdens trūcis, tagad tā ticis pavairāk.

“Vasarā akas bija tukšas, tagad gandrīz ar krūzi var pasmelt. Nu, skatieties paši, gandrīz līdz ar akas vāku. Pagalms dubļos, izbrist nevar. Ja iebrauc ar mašīnu, tad nekas no iebraucamā ceļa pāri nepaliek,” tā Jānis, bet kaimiņiene Ilga Keiša katru dienu nokāpj pagrabā un iznes pa ūdens spainelim.

“Visu konservēto jau lieku plauktos. Kartupeļi arī augstāk uzstutēti. Nē, nav tik traki! Mums tas pierasti. Pavasaros un rudeņos mūždien ir slapjš. Es visam sagatavojos. Pāri pļavai jau arī grāvis ar ūdeni pilns. Jā, salija. Bet ir jau vēl kas, redz, mums bebri postu sataisa. Aizgāž grāvi ciet, un tā tas slapjums kāpj līdz pagalmam,” stāstīja Ilga Keiša.

Šur tur lāmas manāmas pļavās, grāvji un dīķi ir ūdens pilni. Zivju audzētāji saka, ka šī ziema zivīm labi patīk, jo ne uz brīdi vēl nav bijis ledus vāka, omulīgi jūtoties arī meža dzīvnieki, jo var labi atrast barību un skriešanai netraucē sērsna.

Uz Veselavas un Dzērbenes pagasta robežas “Jaunkleķeros” satiekam saimnieci Astrīdu Ikneri, viņa pat priecājas, ka beidzot par ūdeni vairs nav kreņķu, un piebilst, ka dubļi netraucē.

“Mums ilgi nebija ūdens akās, mēs priecājamies, ka ir tā, kā ir. Nemaz neslīkstam nost. Tagad varbūt drusku par daudz, jo dubļi ir, bet citādi lopiem nebija ūdens. Vasarā no attālā dīķa vedām ūdeni gan lopu dzirdīšanai, gan veļas mazgāšanai. Tas bija par traku un grūtu. Nu, bet tagad jau laiks kā laiks. Mēs nesūdzamies,” savādo ziemu novērtēja Astrīda Iknere. Līdzīgās domās ir veselavieši, kuri pēc lielā vēja pūtiena uz dienu palikuši bez elektrības, bet tagad domā, ka jāpataisa vaļā Rauņa caurteka pie vecajām dzirnavām, lai krītas ūdens līmenis. Laucinieki spriež vien par to, ka laiks galīgi mainījies. Tagad vairs nevarot saprast, ko janvāra otrajā pusē gaidīt – ziemu vai pavasari.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
22

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
49

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
61

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
78

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
52

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
18
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
34
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
15
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi