Vecpiebalgas pašvaldība ir vienīgā Latvijā, kurā izveidota muzeju apvienība.
“Tagad strādājam vienoti, vairs nav tā, ka viena pagasta muzeji konkurē un speciālisti nezina, ko kolēģi dara, ” tā par apvienību saka vadītāja Līva Grudule.
A.Austriņa piemiņas muzeja “Kaikaši”, brāļu Kaudzīšu memoriālā muzeja “Kalna Kaibēni”, K.Skalbes memoriālā muzeja “Saulrieti” speciālisti tagad strādā kopīgam mērķim, lai saglabātu un sabiedrībai stāstītu ne tikai par Piebalgai, bet visai Latvijai nozīmīgiem cilvēkiem, viņu devumu.
Nesen muzeju apvienībai pašvaldība apstiprinājusi nosaukumu – “Orisāre”. Kā atzīst apvienības vadītājas v.i. Maruta Cīrule, šis vārds ir viens no aizmirstajiem vēsturiskajiem muižas un novada nosaukumiem. Tas minēts gan daudzos vēstures avotos, gan Kaudzītes Matīsa grāmatā “Vecpiebalga” un jaunajā enciklopēdijā “Latvijas pagasti”. Orisāres vārds mantots no vissenākajiem Piebalgas iedzīvotājiem, somugriem – lībiešu un igauņu senčiem. “Muzeju apvienība ceļ gaismā īsti neapzinātu un aizmirstu šīs vietas vēstures daļu un godina tās pirmos līdumniekus,” tā Maruta Cīrule.
Muzeju apvienība guvusi arī valsts atbalstu. Pašvaldība noslēgusi līgumu ar Kultūras ministriju un muzeju pārvaldi par valsts finansējuma saņemšanu. Pērn un arī šogad muzeji no valsts saņems 14 820 latu. “Esam no pazemes saulītē nokļuvuši. Valsts nozīmes muzeji saņem valsts atbalstu – tas ir tikai loģiski,” uzsver pagasta padomes priekšsēdētājs Voldemārs Cīrulis. Saņemtais finansējums ir būtisks, lai muzejos veiktu gan remontus, gan iegādātos to apsaimniekošanai un krājumu glabāšanai nepieciešamo. Visos muzejos iekārtota signalizācija, tie atbilst ugunsdrošības prasībām, darbinieki nodrošināti ar darba telpām ziemā un nepieciešamo datortehniku. “Jau pērn daudz izdarījām, tagad varam nekaunēdamies aicināt apmeklētājus,” atzīst pagasta padomes priekšsēdētājs.
Uzsākot kopējo darbu, “Norkalnos” tika iekārtota jauna telpa krātuvei. Visu trīs muzeju
neeksponētais krājums tagad atrodas te. “Norkalnos” muzejnieki strādā ziemā, te radīti apstākļi pētnieciskajam darbam. Apvienības galvenās krājuma glabātājas
Marutas Cīrules pārziņā ir visu muzeju bagātības. Septembrī Kaudzīšu muzejam būs akreditācija. Galvenā speciāliste uzsver, ka līdz ar apvienības izveidošanu tai būs vieglāk sagatavoties. “Darba vēl daudz. Tiek pārsistematizēts krājums, par klasifikācijas pamatkritēriju
izvirzot kolekcijas veidotājus,” stāsta Maruta Cīrule. Tiek nomainītas krājuma priekšmetu glabāšanas kārbas, mapes, veidoti klasifikatori, pilnveidotas kartotēkas, inventarizēti jaunieguvumi – piebaldzēnu grāmatas un grāmatas par Piebalgu un piebaldzēniem. Uzsākta muzeja bibliotēkas veidošana un lasītavas iekārtošana krājuma apmeklētājiem. Cik viss darāmais un paveiktais nozīmīgs, zina ne tikai muzejnieki. Arī šovasar pārsteigumi
Otrdien visos Vecpiebalgas muzejos sākās jaunā darba sezona. Visus muzejus apskatīja pagasta padomes priekšsēdētājs Voldemārs Cīrulis. Arī viņš pārliecinājās, ka katrā viesus gaida kāds pārsteigums.
Brāļu Kaudzīšu “Kalna Kaibēnos” sagaida atjaunotie koktēlnieka Krišjāņa Kugras veidotie Ķencis, Pāvuls un Pietuka Krustiņš. Pēdējos gados sakoptāka kļūst muzeja apkārtne, krūmi vairs neaizsedz ainavu. Par to gādājusi gan pašvaldība, gan tuvējo zemju apsaimniekotāji. Pēc skolotājas Ernas Krišjānes ierosinājuma pie muzeja sākts veidot parks. Katrs iestādītais kociņš tiek veltīts kādam piebaldzēnam, kaut sev. Šopavasar vidusskolas abiturienti iestādījuši bērzu aleju. Pie mājas kuplo ceriņi, jasmīni.
“Pie “Kalna Kaibēnu” namdurvīm vienmēr audzis rabarbers. Pērnvasar tas izauga gandrīz līdz jumtam. Celiņi vienmēr bijuši cieti piemīti, kā tratāriņi, nevis nogrābti. Verandā vienmēr bijušas puķes, būs arī tagad,” Līva Grudule īsos vārdos, apskatot muzeju, dod padomu speciālistam Andrim Ošiņam. Viņam šī ir pirmā sezona muzejā. Andrim ieceru daudz. “Rentnieku māja vairāk jāizmanto.Te varēs skatīties filmas “Mērnieku laiki”, Piebalgas ainavas vai tāpat karstā vasarā vēsumā pasēdēt,” domās dalās muzeja speciālists. Tie, kuri atbrauks uz “Kalna Kaibēniem”, varēs arī paklausīties pazīstamo dziesmu “Brūklenājs”, kuru divās melodijās iedziedājis 85 gadus vecais piebaldzēns Jānis Olte. Dziesma skanēs tur, kur tā sarakstīta. Izrādās, kādreiz tā dziedāta bērēs, īpaši, kad aizsaulē vadīta kāda māte.
”Kaikašos” muzejnieki lepojas ar rakstnieka meitas Mudītes Austriņas saules atveidu kolekciju. Šovasar muzejā skatāmas arī vecpiebaldzēna Jāņa Neimaņa gatavotās saulītes.
“Saulrietos” – K. Skalbes muzejā – pirmā ekskursantu grupa pieteikusies sestdien. Pērnruden ēka nokrāsota. Tagad uz muzeju var atbraukt pa asfaltu. Nieka 1,6 kilometri pa balto lielceļu. “Šoruden muzejam 20 gadi. Ceļot godā tos, kuri to iekārtoja, izveidota fotoizstāde. Apskatāmi arī dokumenti – gan Lilijas Dzenes vēstule K. Skalbes tuviniekiem, gan Cēsu rajona izpildkomitejas lēmums par muzeja ierīkošanu. Īpašā stendā pirmās muzejam nodotās lietas – K.Skalbes mātes Edes austā josta un tēva Jāņa Bībele, kā arī citas. Atklāšanas dienā Jānis Peters uzdāvināja viesu grāmatu, pēc mēneša tajā parakstījusies Vaira Vīķe – Freiberga,” stāsta apvienības izglītojošā darba speciāliste Līva Grudule un piebilst, ka šosezon iecerēti daudzi pasākumi. Franciskā gaisotnē
Otro gadu arī vecpiebaldzēni iesaistās “Muzeju naktī”. Un tāpat kā citviet Latvijā, tā veltīta Francijas kultūrai. “Saulrietos” tiks pieminēti 14 piebaldzēni, kuru dzīve un daiļrade bijusi saistīta ar franču kultūru. “Pasākumam devām nosaukumu “Pieskāriens”. Patiesi, par piebaldzēniem un franču kultūru var runāt ļoti daudz. Elza Stērste, Jānis Sudrabkalns, Antons Austriņš, brāļi Kaudzītes un daudzi citi smēlušies un mācījušies no tās,” stāsta Maruta Cīrule. Muzejā arī izveidota izstāde par šiem cilvēkiem, kas būs apskatāma visu sezonu. “Ciemiņus “Muzeju naktī” aicinām līdzi paņemt kādu franču našķi. Tad kopā uzzināsim, ko katrs ar to saprotam,” piebilst Līva Grudule un ir pārliecināta, ka “Saulrietos” būs īsti franciska nakts.
Komentāri