Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Oļģerta Krodera bēres notiks nākamnedēļ

Druva
15:33
10.10.2012
32
Let 9010658

Leģendārā teātra režisora Oļģerta Krodera bēres notiks nākamnedēļ, 18.oktobrī.

Valmieras drāmas teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Peļņika informēja, ka atvadīšanās no režisora Oļģerta Krodera Valmieras drāmas teātrī notiks no plkst.11.30 līdz 13.30. Gājiens no teātra uz Dīvala kapiem plānots plkst.14.

Kroders mūžībā aizgāja šorīt 91 gada vecumā Valmieras Drāmas teātrī, kur viņš mitinājās pēdējos gados.

Teātris šodien saņem daudzu Krodera talanta cienītāju zvanus, kuri interesējas, kur var novietot ziedus režisora piemiņai. Teātra darbinieki visus aicina ar ziediem ierasties uz Krodera izvadīšanu.

Pie teātra šodien pusmastā nolaists karogs, bet foajē pie Krodera portreta stāv aizdegta svece un divas baltas rozes.

Teātrī turpinās darbs pie izrādes “Mātes un meitas”, kuru Kroders iestudēja kopā ar režisori Inesi Mičuli. Decembrī Valmieras teātrī pēdējo reizi tiks rādīts Krodera iestudētais “Hamlets”. Paredzēts, ka to tiešraidē demonstrēs arī Latvijas televīzija.

Pēdējā Krodera iestudētā izrāde Valmieras teātrī ir “Līgava bez pūra”, kuras pirmizrāde bija šā gada 20.jūnijā.

Kroders dzimis Rīgā 1921.gada 9.augustā aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa un tulkotāja Roberta Krodera ģimenē. 1940. gada septembrī uzsācis mācības Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, bet 1941.gada 14.jūnijā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju. Atgriezies Latvijā 1956.gadā, nodarbojies ar teātra kritiku. 1959.gadā sācis strādāt Liepājas teātrī, pirmā izrāde profesionālajā teātrī – Jāņa Kalniņa opera “Ugunī”.

Kroders bija viena no erudītākajām personībām Latvijas teātra mākslā. Viņš bija Valmieras teātra režisors (no 1964. līdz 1974.gadam un kopš 2001.gada), Liepājas teātra režisors (no 1959. līdz 1964.gadam) un galvenais režisors (no 1974. līdz 1989.gadam), Nacionālā teātra galvenais režisors (no 1990. līdz 1995.gadam).

Krodera mākslā būtiska tēma ir vēršanās pret jebkura veida vardarbību. Iestudējuma centrā lielākoties ir cilvēks izvēles situācijā.

Tas, ko daudzi visvairāk apbrīnoja Kroderā, bija viņa spēja būt tik jaunam, domāt, redzēt, just, saprast, pulcināt ap sevi jaunus, radošus cilvēkus.

2001.gadā Kroders tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2007.gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli un saņēma Kultūras ministrijas gada balvu kultūrā “Trīs brāļi” par mūža ieguldījumu. 2009.gadāKroderam tika pasniegta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Kroderam tika pasniegta arī Latvijas Teātra gada balva 2006./2007.gada sezonā kategorijās “Labākā dramatiskā teātra izrāde” un “Labākais režisors” par Viljama Šekspīra lugas “Karalis Līrs” iestudējumu un “Spēlmaņu nakts” balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

“Gan viņa mūžs, gan paveiktais ļauj runāt par laikmetu. Viņš ir laikmeta spogulis Latvijas vēsturē, viņš ir arī latviešu teātra mākslas laikmets. Viņam ir laikmeta ilgums, lielums, vērtība un pieredze,” – tā par Oļģertu Kroderu ir teicis televīzijas žurnālists Andrejs Volmārs.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
8

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
25

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
130

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
439

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
38

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi