Vismaz reizi gadā Valmieras novada fonda speciālisti aicina uz konsultācijām nevalstiskās organizācijas (NVO).
“Gada sākums ir pārskatu laiks, tad arī visbiežāk ir vajadzīgs kāds praktisks padoms,” saka Valmieras novada fonda vadītājs Ansis Bērziņš un piebilst, ka patlaban NVO gaida, kādas būs iespējas piesaistīt dažādu fondu un finanšu instrumentu līdzekļus ideju īstenošanai un darbībai. “Pagaidām par šīm iespējām nekas nav skaidrs, bet NVO gatavo projektus, lai tad, kad būs pieejams finansējums, varētu tos iesniegt,” piebilst A. Bērziņš.
Cēsīs pēc praktiskiem padomiem bija ieradušies septiņu dažādu nozaru NVO pārstāvji. “Jautājumi bija ļoti konkrēti. Bija organizācijas, kas grib likvidēties, vadītājai svarīgi, kā pareizi likvidēt biedrību. Savukārt Nītaurē pensionāri grib dibināt biedrību, jau pieņēmuši lēmumu, viņiem svarīgi, kā visu izdarīt juridiski pareizi,” atklāj A.Bērziņš un uzsver, ka arī ikdienā, ja NVO ir kādi jautājumi, vadītāji zvana, meklē pareizāko risinājumu.
Latvijas Kaulu locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļas grāmatvede Larisa Kostina bija atnākusi uz sarunu ar Valmieras novada fonda konsultanti grāmatvedības jautājumos Dzintru Blauu. “Biedrība un nodibinājums ir juridiska persona, uz to attiecas tie paši likumi, kas uz citām juridiskām personām. Tā kā NVO ir ļoti dažādas, katrai ir savas intereses un iespējas, tāpat arī mērķi, to darbību ne vienmēr ir viegli atspoguļot pārskatos,” saka Dzintra Blaua.
“Viss tik bieži mainās, ka nevar izsekot līdzi, atnācu, lai pārliecinātos, ka visu daru pareizi. Šaubījos, kā pareizi noformēt brīvprātīgo darbu, kas ir autoratlīdzības līgums. Grāmatvedībā, ja ir šaubas, labāk noskaidrot,” saka cēsniece Larisa Kostina un atzīst, ka tiem, kuri pārskatus gatavo pirmo reizi, to izdarīt noteikti nav viegli.
Pērn oktobrī reģistrēts nodibinājums “Ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” atbalsta fonds”. “Finansējumu saņemam arī no pašvaldības, mums ir ienākumi par biļetēm, ir ziedotāju atbalsts, skaidri jāzina, ko drīkst, ko nedrīkst darīt ar katru naudu. Lai visu sakārtotu, Valmieras novada fonda padoms ir ļoti vērtīgs,” pastāsta nodibinājuma vadītāja Elīna Kalniņa un piebilst, ka, piesaistot finansējumu projektos, pārskati ir saprotami un problēmas parasti nerodas.
Konsultācijā garāka saruna izvēršas ar kamanu sporta kluba dibinātājiem Ilzi un Nikolaju Kravcoviem no Drabešiem. Viņiem kā privātpersonām pieder suņi, tos juridiski vēlas nodot kluba biedriem, lai varētu piedalīties sacensībās. “Ir būtiski, lai klubs varētu finansēt ne tikai piedalīšanos sacensībās, bet arī nodrošināt dzīvniekiem barību un nepieciešamos medikamentus. Mums svarīgi zināt, ko drīkst samaksāt no biedrības naudas, ko ne,” stāsta Nikolajs, bet Ilze piebilst, ka pēc VID ieskata sacensību laikā suņiem barība, vitamīni un, ja nepieciešams, medikamenti jāfinansē nevis klubam, bet dzīvnieku īpašniekiem. “Mums pašiem ir astoņi suņi, arī biedriem. Suņi pelna, lai varētu aizbraukt uz starptautiskām sacensībām. Izdevumi ir lieli,” skaidro Ilze, bet A.Bērziņš uzsver, ka nedrīkst aizmirst – biedri nedrīkst gūt privātu labumu. Izdebatējot situāciju, kopīgi tiek rasts piemērotākais risinājums – suņa īpašnieks un klubs var slēgt patapinājuma līgumu.
“Visu NVO darbībā būtiskākais ir patiesā labuma guvējs,” atgādina A. Bērziņš.
Komentāri