Svētdiena, 22. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Nūjošana palīdz uzlabot veselību

Druva
23:00
24.05.2007
11

Nūjošana ir jauns atpūtas, vingrošanas un veselības uzlabošanas veids. Pasaulē katru dienu ar to nodarbojas daudzi miljoni cilvēku. Piekritēju netrūkst arī Latvijā, viņu pulks ar katru brīdi aug.

Visi nūjo pareizi

Kā jau par katru jauninājumu, arī par nūjošanu dzirdēti dažādi viedokļi, bet, kā saka rehabilitācijas centra “Līgatne” fizioterapeite Ligita Stabulniece-Pīpkalēja, kura šogad pabijusi kursos Londonā, nav nepareizas nūjošanas, ir tikai dažādi stili. Viens no kursu apmeklēšanas iemesliem bijis saprast, kas ir pareizi un kas – nepareizi.

“Nūjot nepareizi var tikai vienā variantā – liekot reizē labo roku un labo kāju, kreiso roku un kreiso kāju. Pārējie varianti ir pareizi, to apliecināja arī kursu vadītājs, nūjošanas pamatlicējs no Somijas. Var cilvēkam iedot nūjas, teikt: “Ejiet!” Un tas, kā viņš to darīs, būs pareizākais konkrētajam cilvēkam.

Cits jautājums, ar kādu mērķi nūjo un kādā līmenī to dara. Ir trīs līmeņi – veselības, fitnesa līmenis un sporta līmenis. Katram ir citāda tehnika, piemēram, nūjošana veselības līmenī atšķiras no fitnesa līmeņa, kādu savulaik izveidoja somi. Tas nav nepareizi, vienkārši cilvēki nūjo ar citu mērķi,” stāsta L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Arī pasaulē dažādās valstīs nūjo atšķirīgi. Nūjošanas dzimtenē Somijā iet fitnesa līmenī, bet, piemēram, Amerikā un Vācijā cieņā ir veselības tehnika. Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas nūjošanu, ir dažādi. Ir tādi, kas vēlas būt kopā ar draugiem un papļāpāt, citi cenšas uzlabot veselību, jo visa diena paiet birojā, ir savilkti pleci, nav pareiza gaita un stāja. Vēl cilvēki iet ar mērķi mazināt svaru, uzlabot darba spējas. Rodas jautājums, ar ko nūjošana labāka par parasto iešanu?

“Var jau iet tāpat. Fitnesa līmenī, kas nāk no Somijas, kustības ir ekvivalentas iešanai. Tikai, atsperoties ar nūju, tiek iekustināta plecu daļa, kas ir ļoti svarīgi. Cilvēks, kuram ir sēdošs darbs, visbiežāk iet, nekustinot plecu joslu. Veselības līmenī akcents tiek likts tieši uz plecu kustībām. Fitnesa līmenī vairāk strādā muskulatūra, bet veselības līmenī tā tiek atbrīvota. Toties pamatsolis visiem vienāds,” skaidro L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Nūjošanas jaunumi

Kursi Londonā ilguši tikai divas dienas, bet šajā laikā iegūts daudz teorētiskās informācijas, kā arī liela daļa laika aizvadīta praktiskās nodarbībās. Kursos uzņemti tikai tie, kuri pēc izglītības ir fizioterapeiti vai sporta akadēmijas beidzēji. Speciālistam jāzina anatomija, fizioloģija, kinezioloģija, proti, kā katrs muskulis strādā.

“Interesants atklājums bija darbošanās ar jaunām nūjām, kādas Latvijā vēl nav parādījušās. Tajās iestrādāta gumija, ko var izvilkt no nūjas galiem un izmantot vingrošanai. Gumijai mainās pretestība atkarībā no tā, kāda fiziskā forma ir vingrotājam. Tas šobrīd ir jauns un plaši izplatīts vingrošanas veids Anglijā un citur pasaulē. Šis veids saucas “Gymstick” – trenažieru zāle vienā ierīcē. Biju pirmais instruktors, kurš Latvijā apguva šos vingrinājumus, un, iespējams, arī mēs iegādāsimies jaunās nūjas, lai Līgatnē attīstītu šo darbošanās veidu.

Kursos guvu pārliecību, ka visu esmu darījusi pareizi. Tagad varu sagatavot arī citus instruktorus un ikvienu mācīt nūjot. Instruktoru var apmācīt divās dienās, bet viņam jābūt pieminētajām zināšanām,” skaidro L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Ieteikt pareizo veidu

Fizioterapeite stāsta, ka ikdienas darbā nūjošanu regulāri izmanto veselības uzlabošanai. To māca gan individuāli, gan notiek grupu mācības. Speciālists parāda pamatus, un seko līdzi, lai tehnika būtu pareiza.

“Kā fizioterapeite izvērtēju, kā konkrētajam cilvēkam nūjot, ņemot vērā ķermeņa uzbūvi, slimības, sūdzības. Ir svarīgi ieteikt pareizo veidu. Nevar jebkuram ieteikt ne veselības, ne fitnesa līmeni, jo cilvēks tā var nodarīt sev pāri. Tad labāk iedod nūjas, lai iet, kā pašam labāk un ērtāk, nemācot nekādu tehniku. Bet, ja ir vēlme kaut ko sasniegt, svarīga ir tehnika.

Cilvēkam, kuram sāp kāju locītavas, ar nūjām iet būs daudz vieglāk, jo tās atslogo kājas, spēka patēriņš sadalās vienmērīgi. Tādēļ, ejot ekstrēmā pārgājienā ar nūjām, ir vieglāk, nav pārslodzes. Tikai svarīgi atcerēties, ka, kāpjot no kalna, nūjas nedrīkst likt priekšā, jo var paslīdēt un uzdurties. Tām jāpaliek aizmugurē,” stāsta L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Rehabilitācijas centra mājas lapā lasāms: nūjošanas laikā vienmērīgi tiek nodarbināti 600 muskuļu, tas ir 90 procenti no visas ķermeņa muskulatūras.

Nūjošana īpaši ieteicama tiem, kas cieš no locītavu un muguras sāpēm, jo tiek saudzētas locītavas – tās noslogojot par 30 procentiem mazāk nekā vienkārši staigājot, jo svars negulstas uz kājām, bet tiek sadalīts arī uz rokām.

Nevajag kautrēties!

Speciāliste atzīst, ka Latvijā par nūjošanu joprojām ir ļoti maz informācijas, šī nodarbe nav izplatīta: “To piedāvā arī aktīvā tūrisma centrs “Eži”, mācot fitnesa līmeņa tehniku. Es nūjošanu izmantoju fizioterapijā kā ārstniecības līdzekli.

Tautu vajag izkustināt! Bet, ja ir kādas veselības problēmas vai liekais svars, labāk konsultēties ar fizioterapeitu, kurš ieteiks labāko nūjošanas tehniku. Tomēr šī ir piemērota fiziskā aktivitāte svaigā gaisā ikvienam, to var uzsākt jebkurā vecumā, bez iepriekšējas fiziskās sagatavotības!”

Protams, kā jau jaunums, nūjošana dažkārt izraisa apkārtējo neizpratni, ļoti bieži nākas dzirdēt piezīmes – kur tad slēpes? Fizioterapeite stāsta, ka arī kursos Londonā, praktiskajās nodarbībās pilsētas parkā, nācies redzēt izbrīnītus cilvēkus. Toties rehabilitācijas centra tuvumā dzīvojošie jau pieraduši pie šīm aktivitātēm un paši izrādot vēlmi nodarboties ar nūjošanu. Te katram sev jāuzdod jautājums – vai gribu uzlabot veselību, vai arī man ir svarīgi, ko teiks citi no malas, vai neizskatīšos dīvaini. Bet vislabākais ir pamēģināt un tikai tad izdarīt izvēli!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Īstā Jāņu siera ražošana ik gadu sarūk

00:00
22.06.2025
7

Jāņu siera ražošanas apmēri šogad Latvijā kopumā turpina samazināties, aģentūrai LETA prognozēja biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova. Arita LejiņaPērn Jāņu sieru (nejaukt ar ķimeņu sieru) saražoja 139,84 tonnas, norādījusi V.Davida­nova. Pēc publiski pieejamās informācijas, pirms pieciem gadiem, 2019.gadā, tika saražotas aptuveni 200 tonnas Jāņu siera, tātad pagājušajā gadā par 30,1% mazāk. Jāņu siera […]

Aizejošā Cēsu novada dome diskutē par bērnu futbolu un kafejnīcas iekārtām

00:00
21.06.2025
39

12.jūnijā notika pēdējā aizejošā sasaukuma Cēsu novada domes sēde. Sēdē no 19 deputātiem piedalījās 17. Nepiedalījās Andris Mihaļovs un Erlends Geruļskis. Tika lemts par attīstību un investīciju projektiem, izglītību un sportu, pašvaldības īpašumu pārvaldību, sociāliem un sabiedriskiem jautājumiem, pašvaldības struktūru un līgumu pārvaldību, finanšu un pārskatu jautājumiem. Kopumā deputāti lēma vienbalsīgi, tikai par dažiem lēmumiem […]

Sarunu un demokrātijas svētki

00:00
20.06.2025
54
1

Sarunu festivāls “Lampa” šogad notiek ar vadmotīvu “Cilvēcībasākas tur, kur beidzas vienaldzība” Festivāla mērķis aicina parādīt, ka mums rūp līdzcilvēki, nav vienaldzīgs apkārt notiekošais un nav bail nosaukt lietas īstajos vārdos. Tas viss šodien un rīt festivāla bagātīgajā programmā Cēsīs, lielākai daļai diskusiju aizritot Pils parkā, divām skatuvēm atrodoties uz parka dīķa. Daļai diskusiju var […]

Māksla ir mums visapkārt, katru dienu, ir tikai jāprot tā saskatīt vai saklausīt

00:00
19.06.2025
47

Katrīna Marta Riņķe (pazīstama arī kā Kei Sendaka) ir Latvijā dzimusi vizuālā māksliniece, kas strādā ar analogo fotogrāfiju, tekstu un instalāciju. Viņas radošie darbi aplūko laiku, nepastāvību un mainīgās attiecības starp ainavu, atmiņu un materialitāti. Viņas darbi atspoguļo mijiedarbību ar vietu – to, kā ūdens, gaisma un cilvēka klātbūtne veido un pārveido vidi. Viņas jaunākie […]

Jāņa Lapiņa jubilejā plīvo Latvijas karogs ar saulīti

00:00
18.06.2025
73

Veselavas pagasta “Lejas Pintuļos” pirmsjāņu laikā pie varenajiem ozoliem mastā plīvo Latvijas karogs ar saulīti. Te satiekas ne tikai veselaviešu paaudzes. Te sabrauc vēstures izzinātāji, patriotiski noskaņotie ar Latviju sirdī. Te raisās sarunas par nacionālo pašapziņu, vienotību, spēku, par ko jo īpaši jādomā šodien. Un par to atgādina veselavietis Jānis Eduards Lapiņš. Viņš te pirms […]

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
40

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Tautas balss

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
25
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
33
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
23
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
16
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
16
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Sludinājumi