Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Nūjošana palīdz uzlabot veselību

Druva
23:00
24.05.2007
3

Nūjošana ir jauns atpūtas, vingrošanas un veselības uzlabošanas veids. Pasaulē katru dienu ar to nodarbojas daudzi miljoni cilvēku. Piekritēju netrūkst arī Latvijā, viņu pulks ar katru brīdi aug.

Visi nūjo pareizi

Kā jau par katru jauninājumu, arī par nūjošanu dzirdēti dažādi viedokļi, bet, kā saka rehabilitācijas centra “Līgatne” fizioterapeite Ligita Stabulniece-Pīpkalēja, kura šogad pabijusi kursos Londonā, nav nepareizas nūjošanas, ir tikai dažādi stili. Viens no kursu apmeklēšanas iemesliem bijis saprast, kas ir pareizi un kas – nepareizi.

“Nūjot nepareizi var tikai vienā variantā – liekot reizē labo roku un labo kāju, kreiso roku un kreiso kāju. Pārējie varianti ir pareizi, to apliecināja arī kursu vadītājs, nūjošanas pamatlicējs no Somijas. Var cilvēkam iedot nūjas, teikt: “Ejiet!” Un tas, kā viņš to darīs, būs pareizākais konkrētajam cilvēkam.

Cits jautājums, ar kādu mērķi nūjo un kādā līmenī to dara. Ir trīs līmeņi – veselības, fitnesa līmenis un sporta līmenis. Katram ir citāda tehnika, piemēram, nūjošana veselības līmenī atšķiras no fitnesa līmeņa, kādu savulaik izveidoja somi. Tas nav nepareizi, vienkārši cilvēki nūjo ar citu mērķi,” stāsta L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Arī pasaulē dažādās valstīs nūjo atšķirīgi. Nūjošanas dzimtenē Somijā iet fitnesa līmenī, bet, piemēram, Amerikā un Vācijā cieņā ir veselības tehnika. Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas nūjošanu, ir dažādi. Ir tādi, kas vēlas būt kopā ar draugiem un papļāpāt, citi cenšas uzlabot veselību, jo visa diena paiet birojā, ir savilkti pleci, nav pareiza gaita un stāja. Vēl cilvēki iet ar mērķi mazināt svaru, uzlabot darba spējas. Rodas jautājums, ar ko nūjošana labāka par parasto iešanu?

“Var jau iet tāpat. Fitnesa līmenī, kas nāk no Somijas, kustības ir ekvivalentas iešanai. Tikai, atsperoties ar nūju, tiek iekustināta plecu daļa, kas ir ļoti svarīgi. Cilvēks, kuram ir sēdošs darbs, visbiežāk iet, nekustinot plecu joslu. Veselības līmenī akcents tiek likts tieši uz plecu kustībām. Fitnesa līmenī vairāk strādā muskulatūra, bet veselības līmenī tā tiek atbrīvota. Toties pamatsolis visiem vienāds,” skaidro L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Nūjošanas jaunumi

Kursi Londonā ilguši tikai divas dienas, bet šajā laikā iegūts daudz teorētiskās informācijas, kā arī liela daļa laika aizvadīta praktiskās nodarbībās. Kursos uzņemti tikai tie, kuri pēc izglītības ir fizioterapeiti vai sporta akadēmijas beidzēji. Speciālistam jāzina anatomija, fizioloģija, kinezioloģija, proti, kā katrs muskulis strādā.

“Interesants atklājums bija darbošanās ar jaunām nūjām, kādas Latvijā vēl nav parādījušās. Tajās iestrādāta gumija, ko var izvilkt no nūjas galiem un izmantot vingrošanai. Gumijai mainās pretestība atkarībā no tā, kāda fiziskā forma ir vingrotājam. Tas šobrīd ir jauns un plaši izplatīts vingrošanas veids Anglijā un citur pasaulē. Šis veids saucas “Gymstick” – trenažieru zāle vienā ierīcē. Biju pirmais instruktors, kurš Latvijā apguva šos vingrinājumus, un, iespējams, arī mēs iegādāsimies jaunās nūjas, lai Līgatnē attīstītu šo darbošanās veidu.

Kursos guvu pārliecību, ka visu esmu darījusi pareizi. Tagad varu sagatavot arī citus instruktorus un ikvienu mācīt nūjot. Instruktoru var apmācīt divās dienās, bet viņam jābūt pieminētajām zināšanām,” skaidro L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Ieteikt pareizo veidu

Fizioterapeite stāsta, ka ikdienas darbā nūjošanu regulāri izmanto veselības uzlabošanai. To māca gan individuāli, gan notiek grupu mācības. Speciālists parāda pamatus, un seko līdzi, lai tehnika būtu pareiza.

“Kā fizioterapeite izvērtēju, kā konkrētajam cilvēkam nūjot, ņemot vērā ķermeņa uzbūvi, slimības, sūdzības. Ir svarīgi ieteikt pareizo veidu. Nevar jebkuram ieteikt ne veselības, ne fitnesa līmeni, jo cilvēks tā var nodarīt sev pāri. Tad labāk iedod nūjas, lai iet, kā pašam labāk un ērtāk, nemācot nekādu tehniku. Bet, ja ir vēlme kaut ko sasniegt, svarīga ir tehnika.

Cilvēkam, kuram sāp kāju locītavas, ar nūjām iet būs daudz vieglāk, jo tās atslogo kājas, spēka patēriņš sadalās vienmērīgi. Tādēļ, ejot ekstrēmā pārgājienā ar nūjām, ir vieglāk, nav pārslodzes. Tikai svarīgi atcerēties, ka, kāpjot no kalna, nūjas nedrīkst likt priekšā, jo var paslīdēt un uzdurties. Tām jāpaliek aizmugurē,” stāsta L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Rehabilitācijas centra mājas lapā lasāms: nūjošanas laikā vienmērīgi tiek nodarbināti 600 muskuļu, tas ir 90 procenti no visas ķermeņa muskulatūras.

Nūjošana īpaši ieteicama tiem, kas cieš no locītavu un muguras sāpēm, jo tiek saudzētas locītavas – tās noslogojot par 30 procentiem mazāk nekā vienkārši staigājot, jo svars negulstas uz kājām, bet tiek sadalīts arī uz rokām.

Nevajag kautrēties!

Speciāliste atzīst, ka Latvijā par nūjošanu joprojām ir ļoti maz informācijas, šī nodarbe nav izplatīta: “To piedāvā arī aktīvā tūrisma centrs “Eži”, mācot fitnesa līmeņa tehniku. Es nūjošanu izmantoju fizioterapijā kā ārstniecības līdzekli.

Tautu vajag izkustināt! Bet, ja ir kādas veselības problēmas vai liekais svars, labāk konsultēties ar fizioterapeitu, kurš ieteiks labāko nūjošanas tehniku. Tomēr šī ir piemērota fiziskā aktivitāte svaigā gaisā ikvienam, to var uzsākt jebkurā vecumā, bez iepriekšējas fiziskās sagatavotības!”

Protams, kā jau jaunums, nūjošana dažkārt izraisa apkārtējo neizpratni, ļoti bieži nākas dzirdēt piezīmes – kur tad slēpes? Fizioterapeite stāsta, ka arī kursos Londonā, praktiskajās nodarbībās pilsētas parkā, nācies redzēt izbrīnītus cilvēkus. Toties rehabilitācijas centra tuvumā dzīvojošie jau pieraduši pie šīm aktivitātēm un paši izrādot vēlmi nodarboties ar nūjošanu. Te katram sev jāuzdod jautājums – vai gribu uzlabot veselību, vai arī man ir svarīgi, ko teiks citi no malas, vai neizskatīšos dīvaini. Bet vislabākais ir pamēģināt un tikai tad izdarīt izvēli!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
9

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
22

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
75

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
46

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
85

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
25
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi