Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Nūjošana palīdz uzlabot veselību

Druva
23:00
24.05.2007
16

Nūjošana ir jauns atpūtas, vingrošanas un veselības uzlabošanas veids. Pasaulē katru dienu ar to nodarbojas daudzi miljoni cilvēku. Piekritēju netrūkst arī Latvijā, viņu pulks ar katru brīdi aug.

Visi nūjo pareizi

Kā jau par katru jauninājumu, arī par nūjošanu dzirdēti dažādi viedokļi, bet, kā saka rehabilitācijas centra “Līgatne” fizioterapeite Ligita Stabulniece-Pīpkalēja, kura šogad pabijusi kursos Londonā, nav nepareizas nūjošanas, ir tikai dažādi stili. Viens no kursu apmeklēšanas iemesliem bijis saprast, kas ir pareizi un kas – nepareizi.

“Nūjot nepareizi var tikai vienā variantā – liekot reizē labo roku un labo kāju, kreiso roku un kreiso kāju. Pārējie varianti ir pareizi, to apliecināja arī kursu vadītājs, nūjošanas pamatlicējs no Somijas. Var cilvēkam iedot nūjas, teikt: “Ejiet!” Un tas, kā viņš to darīs, būs pareizākais konkrētajam cilvēkam.

Cits jautājums, ar kādu mērķi nūjo un kādā līmenī to dara. Ir trīs līmeņi – veselības, fitnesa līmenis un sporta līmenis. Katram ir citāda tehnika, piemēram, nūjošana veselības līmenī atšķiras no fitnesa līmeņa, kādu savulaik izveidoja somi. Tas nav nepareizi, vienkārši cilvēki nūjo ar citu mērķi,” stāsta L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Arī pasaulē dažādās valstīs nūjo atšķirīgi. Nūjošanas dzimtenē Somijā iet fitnesa līmenī, bet, piemēram, Amerikā un Vācijā cieņā ir veselības tehnika. Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas nūjošanu, ir dažādi. Ir tādi, kas vēlas būt kopā ar draugiem un papļāpāt, citi cenšas uzlabot veselību, jo visa diena paiet birojā, ir savilkti pleci, nav pareiza gaita un stāja. Vēl cilvēki iet ar mērķi mazināt svaru, uzlabot darba spējas. Rodas jautājums, ar ko nūjošana labāka par parasto iešanu?

“Var jau iet tāpat. Fitnesa līmenī, kas nāk no Somijas, kustības ir ekvivalentas iešanai. Tikai, atsperoties ar nūju, tiek iekustināta plecu daļa, kas ir ļoti svarīgi. Cilvēks, kuram ir sēdošs darbs, visbiežāk iet, nekustinot plecu joslu. Veselības līmenī akcents tiek likts tieši uz plecu kustībām. Fitnesa līmenī vairāk strādā muskulatūra, bet veselības līmenī tā tiek atbrīvota. Toties pamatsolis visiem vienāds,” skaidro L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Nūjošanas jaunumi

Kursi Londonā ilguši tikai divas dienas, bet šajā laikā iegūts daudz teorētiskās informācijas, kā arī liela daļa laika aizvadīta praktiskās nodarbībās. Kursos uzņemti tikai tie, kuri pēc izglītības ir fizioterapeiti vai sporta akadēmijas beidzēji. Speciālistam jāzina anatomija, fizioloģija, kinezioloģija, proti, kā katrs muskulis strādā.

“Interesants atklājums bija darbošanās ar jaunām nūjām, kādas Latvijā vēl nav parādījušās. Tajās iestrādāta gumija, ko var izvilkt no nūjas galiem un izmantot vingrošanai. Gumijai mainās pretestība atkarībā no tā, kāda fiziskā forma ir vingrotājam. Tas šobrīd ir jauns un plaši izplatīts vingrošanas veids Anglijā un citur pasaulē. Šis veids saucas “Gymstick” – trenažieru zāle vienā ierīcē. Biju pirmais instruktors, kurš Latvijā apguva šos vingrinājumus, un, iespējams, arī mēs iegādāsimies jaunās nūjas, lai Līgatnē attīstītu šo darbošanās veidu.

Kursos guvu pārliecību, ka visu esmu darījusi pareizi. Tagad varu sagatavot arī citus instruktorus un ikvienu mācīt nūjot. Instruktoru var apmācīt divās dienās, bet viņam jābūt pieminētajām zināšanām,” skaidro L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Ieteikt pareizo veidu

Fizioterapeite stāsta, ka ikdienas darbā nūjošanu regulāri izmanto veselības uzlabošanai. To māca gan individuāli, gan notiek grupu mācības. Speciālists parāda pamatus, un seko līdzi, lai tehnika būtu pareiza.

“Kā fizioterapeite izvērtēju, kā konkrētajam cilvēkam nūjot, ņemot vērā ķermeņa uzbūvi, slimības, sūdzības. Ir svarīgi ieteikt pareizo veidu. Nevar jebkuram ieteikt ne veselības, ne fitnesa līmeni, jo cilvēks tā var nodarīt sev pāri. Tad labāk iedod nūjas, lai iet, kā pašam labāk un ērtāk, nemācot nekādu tehniku. Bet, ja ir vēlme kaut ko sasniegt, svarīga ir tehnika.

Cilvēkam, kuram sāp kāju locītavas, ar nūjām iet būs daudz vieglāk, jo tās atslogo kājas, spēka patēriņš sadalās vienmērīgi. Tādēļ, ejot ekstrēmā pārgājienā ar nūjām, ir vieglāk, nav pārslodzes. Tikai svarīgi atcerēties, ka, kāpjot no kalna, nūjas nedrīkst likt priekšā, jo var paslīdēt un uzdurties. Tām jāpaliek aizmugurē,” stāsta L.Stabulniece-Pīpkalēja.

Rehabilitācijas centra mājas lapā lasāms: nūjošanas laikā vienmērīgi tiek nodarbināti 600 muskuļu, tas ir 90 procenti no visas ķermeņa muskulatūras.

Nūjošana īpaši ieteicama tiem, kas cieš no locītavu un muguras sāpēm, jo tiek saudzētas locītavas – tās noslogojot par 30 procentiem mazāk nekā vienkārši staigājot, jo svars negulstas uz kājām, bet tiek sadalīts arī uz rokām.

Nevajag kautrēties!

Speciāliste atzīst, ka Latvijā par nūjošanu joprojām ir ļoti maz informācijas, šī nodarbe nav izplatīta: “To piedāvā arī aktīvā tūrisma centrs “Eži”, mācot fitnesa līmeņa tehniku. Es nūjošanu izmantoju fizioterapijā kā ārstniecības līdzekli.

Tautu vajag izkustināt! Bet, ja ir kādas veselības problēmas vai liekais svars, labāk konsultēties ar fizioterapeitu, kurš ieteiks labāko nūjošanas tehniku. Tomēr šī ir piemērota fiziskā aktivitāte svaigā gaisā ikvienam, to var uzsākt jebkurā vecumā, bez iepriekšējas fiziskās sagatavotības!”

Protams, kā jau jaunums, nūjošana dažkārt izraisa apkārtējo neizpratni, ļoti bieži nākas dzirdēt piezīmes – kur tad slēpes? Fizioterapeite stāsta, ka arī kursos Londonā, praktiskajās nodarbībās pilsētas parkā, nācies redzēt izbrīnītus cilvēkus. Toties rehabilitācijas centra tuvumā dzīvojošie jau pieraduši pie šīm aktivitātēm un paši izrādot vēlmi nodarboties ar nūjošanu. Te katram sev jāuzdod jautājums – vai gribu uzlabot veselību, vai arī man ir svarīgi, ko teiks citi no malas, vai neizskatīšos dīvaini. Bet vislabākais ir pamēģināt un tikai tad izdarīt izvēli!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
61

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
298

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
45

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
132

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi