No janvāra par 36% pieaugot naudas summai, ko valsts maksā par viena skolēna izglītošanu, katrā pašvaldībā tiek meklēts savs ceļš, kādā skolotājiem nodrošināt atalgojuma pieaugumu, aptaujājot novadu izglītības speciālistus.
Kā pastāstīja Bauskas novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe, pagaidām novadā tiek plānots pedagogu darba samaksu palielināt, nosakot augstāku darba samaksas likmi, jo ministru kabineta noteikumos pašlaik noteiktie 340-350 lati par likmi (atkarībā no darba stāža) ir tikai zemākā algas robeža.
Tomēr pašvaldībā joprojām aktīvi tiek apspriests jautājums par papildus piešķirtā finansējuma izlietojumu pedagogu ārpusklases veikto pienākumu apmaksai, ko līdz šim novadi nav varējuši īstenot pilnā apmērā un ko Izglītības un zinātnes ministrija minējusi par galveno mērķdotāciju palielinājuma mērķi.
“Būtībā jau pedagogam ir vienalga, no kura katla saņemt naudiņu, bet, ja tā tiek palielināta par likmi, šis palielinājums viņam iet automātiski, bet, ja, piemēram, par konsultācijām, tad tas viņam būs papildus darbs,” viedokļu atšķirības skaidro novada pārstāve. Proti, ja līdz šim pedagogam apmaksāta viena konsultācija, tagad būtu iespējams uz vienu pedagoģisko likmi tarificēt un apmaksāt divas konsultāciju stundas.
Problēmas šajā gadījumā gan radītu tas, ka tādā gadījumā skolotāji oficiāli strādātu vairāk par Darba likumā noteiktajām 40 stundām, ko pēc novada pārstāves vārdiem, pārkāpt negribētos. Gala lēmumu par valsts mērķdotāciju sadali darba grupa gatavojas pieņemt nedēļas laikā.
Arī Cēsu novadā pašvaldība izlēmusi skolotāju darba samaksu palielināt uz likmes paaugstināšanas rēķina, stāstīja novada Izglītības nodaļas galvenā speciāliste ekonomikas jautājumos Anda Kamzole. Viņa skaidroja, ka nauda katrai skolai tiek piešķirta ar pašvaldības lēmumu, bet pašas likmes tiek paaugstinātas ar direktora rīkojumu.
Savukārt Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska
skaidroja, ka ar šo gadu novadā plānots maksimāli atjaunot to, kas no 1.septembra ticis noņemts gan pedagogiem, gan skolēniem. Pirmkārt, skolās varētu lielā mērā tikt atjaunots atbalsta personāls, kas īpaši aktuāls ir vispārizglītojošajās skolās, kuras apmeklē bērni ar īpašām vajadzībām.
Tāpat plānots atslogot mācību darbu skolās, novēršot situāciju, ka, piemēram, sporta stundās vienlaicīgi sporto veselas trīs klases, atjaunot fakultatīvās nodarbības, kā arī apmaksāt skolotājiem papildus pienākumu veikšanu. “Skolotājiem darba apjoms pieaugs, bet līdz ar to arī darba samaksa,” viņa norāda.
Pedagogu darba samaksas likmi gan nav plānots celt, jo, pēc Žukovskas vārdiem, “mums jāatgriežas kaut kādā līdzsvarā”, ņemot vērā to, cik daudzās skolās direktoriem nācies atteikties no vietnieku un cita atbalsta personāla algošanas, bet pašiem vairs nespējot ar skolas vadīšanu kvalitatīvi tikt galā. “Ar vienu direktoru, bez vietnieka, nevar nodrošināt kvalitāti,” pārliecināta Žukovska.
Gala lēmumu par finanšu sadalīšanas principu vēl jāpieņem Rēzeknes novada domei.
Arī Talsu novadā domes lēmums par palielinātās mērķdotācijas sadalījumu vēl tikai priekšā, tomēr Talsu novada izglītības pārvaldes vadītāja Ināra Veismane cer, ka jautājumu izdosies atrisināt līdz janvāra beigām. Pagaidām apstiprināšanai pašvaldību komitejās tiek virzīts valsts piešķirtās naudas sadalījums pa izglītības iestādēm, savukārt par pašiem darba samaksas paaugstināšanas principiem zināms tik, ka, visticamāk, algas likme palielināta netiks, bet tika apmaksāti papildus pienākumi.
Jau ziņots, ka no šī gada 1.janvāra finansējuma apjoms, kas pēc jaunā izglītības finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” tiek maksāts par viena skolēna izglītošanu, pieaudzis līdz vidēji 650 latiem līdzšinējo 463 latu vietā.
Pēc LETA
Komentāri