Pļavu jāmāk apsaimniekot

Lai gudri saimniekotu, ir jāmācās – to uzsvēra ikviens lauksaimnieks, kurš divas dienas apmeklēja Latvijas Lauku konsultāciju Cēsu biroja rīkotās mācības par zālāju biotopu apsaimniekošanu un ekoloģisku atjaunošanu.

“Nākamgad beidzas Eiropas Savienības finanšu plānošanas periods. Tiem zemniekiem, kuri saimnieko bioloģiski un pēdējos piecos gados nav apmeklējuši mācības, tas ir jāizdara,” stāsta Latvijas Lauku konsultāciju Cēsu biroja vadītāja Zane Zirne un piebilst, ka 25 cilvēku grupa ātri nokomplektējās, jo pieprasījums pēc šādām mācībām ir liels.
Cēsīs uz mācībām, protams, pārsvarā sabrauca lauksaimnieki no novada, bet bija arī no Siguldas, Valmieras, Augšdau­gavas, Dienvidkurzemes, Limbažu, Smiltenes novadiem. Z. Zirne vērtē, ka pēc pēdējiem grūtajiem gadiem graudkopībā ne viens vien lauksaimnieks konsultējies, jo grib mainīt nodarbošanās nozari, pāriet uz lopu audzēšanu un novērtē bioloģiskās saimniekošanas ilgtspēju.

Zemnieki ieguva gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas par izsargājamiem zālāju biotopiem, to atjaunošanas veidiem, metodēm, problēmām, plāna izstrādi, apsaimniekošanas nosacījumiem.

“Jāmācās ir, jo aizmirstas. Vērtīgi, jo mācības vada praktiķe, un lai kādas mums kuram zināšanas, visu paskaidro,” bioloģes, sertificētas sugu un biotopu jomas ekspertes Maijas Mednes vadītās nodarbības uzteica Normunds Ruķis no Rozulas. Viņa saimniecībā ir nelielas dabiskās pļavas un ir svarīgi tās pareizi apsaimniekot.     

Mārai Paeglītei Mores pagastā ir bioloģiskā saimniecība, kurā aug arī aizsargājami zālāju biotopi. “Lai pļavas atzītu par vērtīgiem biotopu zālājiem, prasības ir stingras. Sertificēti speciālisti novērtē, bet arī saimniekiem jāzina un jāsaprot, kas aug pļavā un kā nenodarīt kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai,” saka M. Paeglīte un piebilst, ka mācībās gūtā atziņa – lai būtu bioloģiskā daudzveidība, augsnei jābūt mazāk auglīgai, nav tik izdevīga lopkopībai, jo lopbarība jāsagādā, tāpēc būtiskas ir kompensācijas.   

Praktiskajās nodarbībās Cēsīs, Pirtsupītes gravā zemnieki mācījās atpazīt augus, kuri vērtīgi, kuri vēsta par problēmām bioloģiski augstvērtīgā pļavā un aizsargājamā biotopā. Zemnieki nopietni veica lauka pētījumu. Rudenī atpazīt augus nav viegli, bet saraksts pamazām papildinās – dzelzene, madara, pienene, raspodiņš…   

“Kāpēc tad ilggadējo zālāju skaits samazinās? Pļavas apmežo. Skujenē, Kaivē reljefs tāds, ka tur    graudus neaudzēs, tikai lopus, un būs pļavas. Man ap māju apmežoja 20 hektārus, gribēja atpirkt divas manas pļavas, nepārdevu,” pastāsta Aigars Plēģeris no Skujenes, bet Roberts Ozoliņš no Kaives papildina: “Man apkārt zeme pārdota ārzemniekiem, apmežota. Vēl turos, pagastā brīnās, kāpēc neesmu pārdevis, bet tā ir mana zeme un tā ir vērtīga. Ir gandrīz hektārs, kur aug naktsvijoles. Daži augi arī ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā.“

R. Ozoliņš uzsver, ka katram saimniekam jāzina, kas aug viņa laukos, lai nezināšanas dēļ kaut ko neizpostītu. Jānis Spro­ģis saimnieko Līgatnes pagastā un ar rūpību kopj aizsargājamo biotopu. Saimnieks atklāj, ka pirms gadiem nezināšanas dēļ gandrīz to iznīcinājis. Ar Dabas aizsardzības pārvaldes palīdzību, izdevies vērtīgo pļavu atjaunot.

Vita Spilva uz mācībām Cēsīs atbraukusi no Skultes Limbažu novadā, viņa uzreiz uzsver, ka Cēsu pusē pļavas atšķiras un ir vērtīgi iepazīt šejienes pļavas.

Tikai vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas var būt pat vairāk nekā 50 dažādu augu sugu. Bioloģiski vērtīgie zālāji ir viena no daudzveidīgākajām dzīvotnēm Latvijā. “Tikai paši varam šo daudzveidību saglabāt, un zemnieki zina dabisko pļavu vērtību,” teic Z. Zirne un piebilst, ka pēc mācībām to dalībnieki saņem apliecinājumus.

Mācību dalībnieki iepazina arī atjaunoto dabisko pļavu Raiskuma pagasta Lenču skolā, saimnieka pieredze bija ļoti vērtīga.