Sestdien, kad
Latvijas uzmanība bija vērsta
uz Cēsīm –
nācijas pašapziņā spēcīgam simbolam, cēsnieki parūpējās, lai pilsētas vārds izskanētu ne tikai ar paveiktiem darbiem, bet arī jaunām idejām – vērienīgi īstenojamām.
Vidzemes koncertzāles “Cēsis” Atklāšanās koncertā Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, zinādams, ka viņa teiktajā klausās ne tikai 800 viesi zālē un vairāk nekā 200 Latvijas
mūziķi uz skatuves, bet arī koncerta tiešraidē radio un televīzijā Latvijas ļaudis, nāca klajā ar izaicinošu ziņu. Tā saturēja vēstījumu, ka cēsnieki savu pilsētu izjūt kā
Latvijas kultūras galvaspilsētu.
“Pirms astoņiem gadiem mēs sākām iet
ceļu, kurš mūs ir atvedis
līdz galam.
Esiet sveicināti jaunajā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”,” svinībām sākoties, sacīja Jānis Rozenbergs. “Mēs, cēsnieki, esam bagāti ar radošām idejām, cilvēkiem un ambīcijām, mūsos ir gana daudz spēka, lai varētu atļauties vēl vairāk – īstenot sapņus, kas reizumis būtu pa spēkam tikai lielpilsētām. Šovakar ir liels prieks par būves atklāšanu. Liels paldies visiem, kas nesavtīgi pielika spēkus šī Cēsu dārguma tapšanā. Tomēr divkāršs prieks ir par cēsniekiem un vidzemniekiem, kuri varēs ar lepnumu to uzlūkot, apmeklēt un izrādīt saviem viesiem.
Cēsnieki tagad var teikt: “Esiet sveicināti Latvijas kultūras galvaspilsētā!”
Valsts prezidents Andris Bērziņš savā uzrunā apsveica Cēsis ar tās jauno rotu – mūsdienu koncertzāli – un piebilda: “Ikvienai rotai ir jāmirdz, tā jāprot godam nest. Tā, lai
ļaudis no Latvijas malu malām brauktu uz Cēsīm baudīt skaistus un neaizmirstamus brīžus. Cēsu koncertzālei ir jākļūst par vietu, kur vēlas atgriezties vēl un vēl.” Tā par uzdevumiem, kādus, ieņemdams pašvaldības SIA “Vidzemes koncertzāles “Cēsis”” valdes priekšsēdētāja pienākumus, uzņēmies Juris Žagars un viņa uzaicinātā vadības komanda, sacīja Andris Bērziņš. Tālāk Valsts prezidents pievērsās ekonomiskiem aspektiem, sacīdams, ka Vidzemes koncertzāle ir jauns iedvesmas avots visai Cēsu attīstībai: “Rosinoša vide ir tas, ko Cēsis var iegūt no jaunā un vērienīgā projekta, ne tikai piesaistot viesus un tūristus, bet arī rosinot cēsniekus pilsētā paplašināt uzņēmējdarbību. Tad ieguvēji būsim mēs visi.”
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
svētku uzrunu sāka ar
pateicības vārdiem Cēsu politiskās dzīves vadītājiem, tajā skaitā
uzsverot iepriekšējā
Cēsu mēra
Ginta Šķendera nopelnus,
pirms astoņiem gadiem uzdrīkstoties sapņot par Vidzemē vēl nebijuša mēroga kultūras celtnes radīšanu. Viņa atgādināja, ka G.Šķenders panāca Cēsīs projekta īstenošanu, kuram tajā brīdī atbalstītāju nebija tik daudz, cik tagad. Tādējādi
jaunā kvalitātē ir
atdzimis pirms simts gadiem
celtais Cēsu Viesīgās biedrības nams,
jaunā kvalitātē varēs strādāt
Cēsu kultūras dzīves organizētāji, tautas mākslas kolektīvi.
“Es ticu, ka ar laiku Cēsis kļūs par kultūras galvaspilsētu Latvijā ne tikai tās pāris nedēļas vasarā, kad šeit notiek Cēsu Mākslas festivāls, bet visu gadu,” savu atbalstu cēsnieku ambīcijām kultūrā tovakar pauda Ministru prezidente
Laimdota Straujuma.
Tobrīd Cēsīs valsts mēroga notikumā klāt bija virkne Ministru kabineta locekļu, tajā skaitā
kultūras, izglītības un aizsardzības ministri. Viesu vidū bija aicināts arī bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kura valdība parakstīja dokumentu par vērienīgās programmas īstenošanu – trīs daudzfunkcionālu koncertzāļu būvēšanu ārpus Rīgas.
Tovakar uz Cēsīm bija aicināti
bijušie kultūras
ministri, kuru darba dienaskārtībā visu laiku atradās
topošās kultūras celtnes
Cēsīs, Rēzeknē un Liepājā, arī plānošana, kā valsts turpmākos gados finansēs profesionālās mākslas satura veidošanu, lai skatītājiem biļešu cenas uz pasaules mēroga mākslinieku koncertiem būtu pieejamas.
“Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas kultūras karte kļuvusi košāka. Līdzās Latgalei, kas jau lepojas ar izcilām kultūras būvēm, tagad izgaismojas Vidzeme,” sacīja kultūras ministre Dace Melbārde. “Esmu pārliecināta, ka tā nav nejaušība, bet likumsakarība, ka Vidzemes koncertzāli atveram Cēsīs. Personības, kuras Cēsis un novads izaudzējis, runā pašas par sevi,” D. Melbārde atgādināja par
izcilām personībām Latvijas kultūrā, kuras ceļu
sākušas Cēsīs – ērģelnieks un komponists Alfrēds Kalniņš, dzejnieks Jānis Poruks, gleznotājs Ritums Ivanovs,
aktieri brāļi Žagari un diriģenti brāļi Kokari.
Ministre Dace Melbārde apsveica Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, kura vadībā 2014. gadā izvirzīts šim brīdim ļoti ambiciozs mērķis – pilsētai
kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Ministre no skatuves uzsvēra to pašu, ko
iepriekš bija sacījusi darba sarunās ar Cēsu pašvaldību, ka koncertzālei jākļūst par vietu, kur vienuviet harmoniski līdzās pastāv
profesionālā un tautas māksla: “Tad
jaunā Cēsu koncertzāle atbalsosies Latvijas mūzikas telpā ar vēl nebijušu vērienu.”
Koncertzāles Cēsīs atklāšana notika ar diviem vērienīgi sarīkotiem koncertiem. Sestdien
Cēsīs uzstājās Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava, un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, kuru diriģēja Andris Poga (Latvija), Pauls Megi (Igaunija),
Gintars Rinkēvičs (Lietuva), uzstājās operdziedātāji – Kristīne Zadovska,
Egils Siliņš
un Aleksandrs Antoņenko, pianisti Reinis Zariņš
un Raimonds Pauls, čelliste Kristīne Blaumane, klavieru kvartets RIX. Skanēja latviešu komponistu
Alfrēda Kalniņa, Imanta Kalniņa, Emīla Dārziņa, Raimonda Paula, Pētera Vaska, Kristapa Pētersona un Santas Bušs darbi. Koncerts kulmināciju sasniedza, skanot pasaulslavenās Džakomo Pučini
operas “Turandota”
Kalafa ārijai, kurā
A. Antoņenko balss bija tik iespaidīga, ka klausītājus pārņēma sajūsma, bet latviskais atturīgums liedza, dedzīgi aplaudējot,
celties arī kājās.
Dedzīgumu
aplausos un sajūsmu,
pieceļoties mākslinieku priekšā kājās, svētdien piedzīvo-ja atklāšanas koncerta dalībnieku simti uz skatuves – Cēsu, Valmieras, Alūksnes un Siguldas kori, Cēsu un Valmieras orķestri, solists Daumants Kalniņš, izpildot tautā tik iemīļotās Raimonda Paula dziesmas, pašam komponistam esot pie flīģeļa.
Mairita Kaņepe
Plašāka fotoreportāža skatāma sadaļā “Foto galerijas”
Komentāri