Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Notikums Latvijas mērogā

Druva
08:40
03.06.2014
5
Koncertz7114

Sestdien, kad

Latvijas uzmanība bija vērsta

uz Cēsīm –

nācijas pašapziņā spēcīgam simbolam, cēsnieki parūpējās, lai pilsētas vārds izskanētu ne tikai ar paveiktiem darbiem, bet arī jaunām idejām – vērienīgi īstenojamām.

Vidzemes koncertzāles “Cēsis” Atklāšanās koncertā Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, zinādams, ka viņa teiktajā klausās ne tikai 800 viesi zālē un vairāk nekā 200 Latvijas

mūziķi uz skatuves, bet arī koncerta tiešraidē radio un televīzijā Latvijas ļaudis, nāca klajā ar izaicinošu ziņu. Tā saturēja vēstījumu, ka cēsnieki savu pilsētu izjūt kā

Latvijas kultūras galvaspilsētu.

“Pirms astoņiem gadiem mēs sākām iet

ceļu, kurš mūs ir atvedis

līdz galam.

Esiet sveicināti jaunajā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”,” svinībām sākoties, sacīja Jānis Rozenbergs. “Mēs, cēsnieki, esam bagāti ar radošām idejām, cilvēkiem un ambīcijām, mūsos ir gana daudz spēka, lai varētu atļauties vēl vairāk – īstenot sapņus, kas reizumis būtu pa spēkam tikai lielpilsētām. Šovakar ir liels prieks par būves atklāšanu. Liels paldies visiem, kas nesavtīgi pielika spēkus šī Cēsu dārguma tapšanā. Tomēr divkāršs prieks ir par cēsniekiem un vidzemniekiem, kuri varēs ar lepnumu to uzlūkot, apmeklēt un izrādīt saviem viesiem.

Cēsnieki tagad var teikt: “Esiet sveicināti Latvijas kultūras galvaspilsētā!”

Valsts prezidents Andris Bērziņš savā uzrunā apsveica Cēsis ar tās jauno rotu – mūsdienu koncertzāli – un piebilda: “Ikvienai rotai ir jāmirdz, tā jāprot godam nest. Tā, lai

ļaudis no Latvijas malu malām brauktu uz Cēsīm baudīt skaistus un neaizmirstamus brīžus. Cēsu koncertzālei ir jākļūst par vietu, kur vēlas atgriezties vēl un vēl.” Tā par uzdevumiem, kādus, ieņemdams pašvaldības SIA “Vidzemes koncertzāles “Cēsis”” valdes priekšsēdētāja pienākumus, uzņēmies Juris Žagars un viņa uzaicinātā vadības komanda, sacīja Andris Bērziņš. Tālāk Valsts prezidents pievērsās ekonomiskiem aspektiem, sacīdams, ka Vidzemes koncertzāle ir jauns iedvesmas avots visai Cēsu attīstībai: “Rosinoša vide ir tas, ko Cēsis var iegūt no jaunā un vērienīgā projekta, ne tikai piesaistot viesus un tūristus, bet arī rosinot cēsniekus pilsētā paplašināt uzņēmējdarbību. Tad ieguvēji būsim mēs visi.”

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

svētku uzrunu sāka ar

pateicības vārdiem Cēsu politiskās dzīves vadītājiem, tajā skaitā

uzsverot iepriekšējā

Cēsu mēra

Ginta Šķendera nopelnus,

pirms astoņiem gadiem uzdrīkstoties sapņot par Vidzemē vēl nebijuša mēroga kultūras celtnes radīšanu. Viņa atgādināja, ka G.Šķenders panāca Cēsīs projekta īstenošanu, kuram tajā brīdī atbalstītāju nebija tik daudz, cik tagad. Tādējādi

jaunā kvalitātē ir

atdzimis pirms simts gadiem

celtais Cēsu Viesīgās biedrības nams,

jaunā kvalitātē varēs strādāt

Cēsu kultūras dzīves organizētāji, tautas mākslas kolektīvi.

“Es ticu, ka ar laiku Cēsis kļūs par kultūras galvaspilsētu Latvijā ne tikai tās pāris nedēļas vasarā, kad šeit notiek Cēsu Mākslas festivāls, bet visu gadu,” savu atbalstu cēsnieku ambīcijām kultūrā tovakar pauda Ministru prezidente

Laimdota Straujuma.

Tobrīd Cēsīs valsts mēroga notikumā klāt bija virkne Ministru kabineta locekļu, tajā skaitā

kultūras, izglītības un aizsardzības ministri. Viesu vidū bija aicināts arī bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kura valdība parakstīja dokumentu par vērienīgās programmas īstenošanu – trīs daudzfunkcionālu koncertzāļu būvēšanu ārpus Rīgas.

Tovakar uz Cēsīm bija aicināti

bijušie kultūras

ministri, kuru darba dienaskārtībā visu laiku atradās

topošās kultūras celtnes

Cēsīs, Rēzeknē un Liepājā, arī plānošana, kā valsts turpmākos gados finansēs profesionālās mākslas satura veidošanu, lai skatītājiem biļešu cenas uz pasaules mēroga mākslinieku koncertiem būtu pieejamas.

“Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas kultūras karte kļuvusi košāka. Līdzās Latgalei, kas jau lepojas ar izcilām kultūras būvēm, tagad izgaismojas Vidzeme,” sacīja kultūras ministre Dace Melbārde. “Esmu pārliecināta, ka tā nav nejaušība, bet likumsakarība, ka Vidzemes koncertzāli atveram Cēsīs. Personības, kuras Cēsis un novads izaudzējis, runā pašas par sevi,” D. Melbārde atgādināja par

izcilām personībām Latvijas kultūrā, kuras ceļu

sākušas Cēsīs – ērģelnieks un komponists Alfrēds Kalniņš, dzejnieks Jānis Poruks, gleznotājs Ritums Ivanovs,

aktieri brāļi Žagari un diriģenti brāļi Kokari.

Ministre Dace Melbārde apsveica Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, kura vadībā 2014. gadā izvirzīts šim brīdim ļoti ambiciozs mērķis – pilsētai

kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Ministre no skatuves uzsvēra to pašu, ko

iepriekš bija sacījusi darba sarunās ar Cēsu pašvaldību, ka koncertzālei jākļūst par vietu, kur vienuviet harmoniski līdzās pastāv

profesionālā un tautas māksla: “Tad

jaunā Cēsu koncertzāle atbalsosies Latvijas mūzikas telpā ar vēl nebijušu vērienu.”

Koncertzāles Cēsīs atklāšana notika ar diviem vērienīgi sarīkotiem koncertiem. Sestdien

Cēsīs uzstājās Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava, un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, kuru diriģēja Andris Poga (Latvija), Pauls Megi (Igaunija),

Gintars Rinkēvičs (Lietuva), uzstājās operdziedātāji – Kristīne Zadovska,

Egils Siliņš

un Aleksandrs Antoņenko, pianisti Reinis Zariņš

un Raimonds Pauls, čelliste Kristīne Blaumane, klavieru kvartets RIX. Skanēja latviešu komponistu

Alfrēda Kalniņa, Imanta Kalniņa, Emīla Dārziņa, Raimonda Paula, Pētera Vaska, Kristapa Pētersona un Santas Bušs darbi. Koncerts kulmināciju sasniedza, skanot pasaulslavenās Džakomo Pučini

operas “Turandota”

Kalafa ārijai, kurā

A. Antoņenko balss bija tik iespaidīga, ka klausītājus pārņēma sajūsma, bet latviskais atturīgums liedza, dedzīgi aplaudējot,

celties arī kājās.

Dedzīgumu

aplausos un sajūsmu,

pieceļoties mākslinieku priekšā kājās, svētdien piedzīvo-ja atklāšanas koncerta dalībnieku simti uz skatuves – Cēsu, Valmieras, Alūksnes un Siguldas kori, Cēsu un Valmieras orķestri, solists Daumants Kalniņš, izpildot tautā tik iemīļotās Raimonda Paula dziesmas, pašam komponistam esot pie flīģeļa.

Mairita Kaņepe

Plašāka fotoreportāža skatāma sadaļā “Foto galerijas”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
24
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
87
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
77
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
54

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
65
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
73
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi