Rīt, 7.septembrī, Ministru kabinets izskatīs Veselības ministrijas izstrādātās higiēnas prasības solārijiem.
Kā norāda Veselības ministrija, patlaban Latvijā kosmētiskā iedeguma pakalpojumu sniegšanai piemērojamās higiēnas prasības nav reglamentētas. Solāriju pakalpojumi Latvijā tiek plaši izmantoti, tomēr bieži netiek nodrošinātas minimālās higiēnas prasības klientiem un viņiem nav pieejama informācija par ultravioletā (UV) starojuma ietekmi uz veselību, kā arī trūkst attiecīgi apmācīta personāla, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu, līdz ar to palielinās risks patērētāju veselībai.
Statistikas dati un pētījumu rezultāti liecina par ādas vēža gadījumu skaita pieaugumu, kā arī konstatē citas ar ādas bojājumiem saistītas problēmas. Šī jautājuma aktualitāte pieaug arī tādēļ, ka komerciālos nolūkos izmantojamos solārijos netiek pietiekami gādāts par apmeklētāju drošību, līdz ar to palielinās risks viņu veselībai.
Konstatēts, ka katru gadu pasaulē diagnosticē 2-3 miljonus ādas vēža, tai skaitā 132 000 melanomas gadījumu. Latvijā katru gadu vidēji ir līdz 200 (ap astoņiem gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem) saslimšanas gadījumiem ar ļaundabīgām ādas melanomām.
Novērojot saslimstības rādītājus pēdējo desmit gadu laikā, var secināt, ka saslimstībai ir tendence palielināties (90.gadu beigās bija ap 60-70 saslimšanas gadījumiem, seši gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem).
Saslimstības rādītājs ir augstāks sievietēm (vidēji ap deviņiem gadījumiem uz 100 000, vīriešiem – seši gadījumi uz 100 000). No katriem trim vēža gadījumiem viens ir ādas vēzis, un lielākā daļa šo gadījumu tiek saistīti ar UV starojuma pārmērīgu iedarbību.
Pētījumi Zviedrijā un Norvēģijā parāda, ka ļaundabīgās melanomas risks diezgan ievērojami pieaug sievietēm, kuras regulāri apmeklē solārijus. Ir konstatētas statistiski nozīmīgas sakarības starp solāriju pakalpojumu lietošanu, ādas novecošanos un zvīņveida šūnu ādas vēzi. Pētījumu dati liecina, ka Ziemeļeiropā solārija pakalpojumus visvairāk izmanto cilvēki vecumā no 14 līdz 24 gadiem. 10% iedzīvotāju solāriju pakalpojumus izmanto regulāri.
Lielā solāriju pakalpojumu popularitāte jauniešu vidū ir viens no noteicošiem riska faktoriem, jo jauniešu āda ir jutīgāka pret UV starojuma ietekmi nekā pieaugušajiem un, jo agrāk organisms tiek pakļauts UV starojuma ietekmei, jo vairāk palielinās risks saslimt ar ādas vēzi, uzsver Veselības ministrija.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) sadarbībā ar Eiropas ādas vēža ierobežošanas asociāciju (“Euroskin”) un Starptautisko komisiju pret nejonizējošā starojuma aizsardzību (ICNIRP) rekomendē valstu valdībām izstrādāt noteikumus solāriju pakalpojumu lietošanai, tai skaitā ierobežojot solāriju pakalpojumu lietošanu bērniem.
Patlaban Eiropas Savienībā vispārējās prasības solāriju pakalpojumu drošībai nosaka standarts “Mājsaimniecībai un līdzīgiem mērķiem paredzētas elektroierīces. Drošība. 1.daļa Vispārīgās prasības” un standarts “Mājsaimniecībai un līdzīgiem mērķiem paredzētas elektroierīces – Drošība – 2-27.daļa: Īpašas prasības ierīcēm, kas paredzētas ādas apstarošanai ar ultravioletajiem un infrasarkanajiem stariem”, kas nosaka prasības UV starojuma iekārtām un patērētāju informēšanai.
2006.gada 20.jūnijā Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Patērētāju produktu zinātniskās komitejas ziņojumu “Ultravioletā starojuma, tai skaitā solārija iekārtu radītā bioloģiskā ietekme, kas saistīta ar veselību”. Šajā ziņojumā ir noteikts, ka pārmērīgs UV starojums rada risku cilvēka veselībai. Dokumentā arī norādīts, ka, izmantojot solāriju pakalpojums līdz 18 gadu vecumam, ievērojami palielinās risks saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem, tādēļ ir jāierobežo bērniem iespējas izmantot solārija pakalpojumus.
2010.gada 12.februārī Eiropas Komisija publicēja informāciju par 2008.-2009.gadā realizēto Eiropas Komisijas atbalstīto pētījumu solāriju pakalpojumu tirgus uzraudzības jomā, kura rezultātā tika konstatēts, ka viena no septiņām UV starojuma iekārtām pārsniedz patērētāja veselībai nekaitīga starojuma līmeni. Lai novērstu minēto situāciju un sakārtotu solāriju pakalpojumu tirgu Eiropas Savienībā, tiek rekomendēts dalībvalstīm izstrādāt standartus vai noteikumus solāriju pakalpojumu sniegšanai, nosakot pieļaujamo UV starojuma līmeni, prasības klientu informēšanai, ierobežotu solāriju pakalpojumus personām līdz 18 gadu vecumam.
Nacionālā likumdošana, kas nosaka ierobežojumus solāriju pakalpojumu saņemšanai, ir izstrādāta Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Beļģijā, Nīderlandē un Francijā. Lielākajā daļā valstu ir noteikts maksimālais ultravioletā starojuma līmenis, ko var radīt solārijā izmantotā ultravioletā starojuma iekārta. Vairākās valstīs nacionālajā likumdošanā ir arī noteikti ierobežojumi solāriju pakalpojumu izmantošanai personām, kas jaunākas par 18 gadiem, un prasības klientu informēšanai, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Somijā u.c.
Nosacījumi solāriju pakalpojumu sniegšanai ir noteikti arī ASV un Austrālijā.
Noteikumu projekts ir izstrādāts ar mērķi noteikt higiēnas un nekaitīguma prasības saimnieciskās darbības veicējam, kas sniedz pakalpojumu kosmētiskā iedeguma iegūšanai, telpām, iekārtām, apkalpojošajam personālam, kā arī šo prasību uzraudzības kārtību, lai nodrošinātu sabiedrības veselības saglabāšanu, vienlaikus ievērojot ekonomiskās un tehnoloģiskās prasības.
Prasības ir pamatotas ar PVO, ICNIRP un EUROSKIN rekomendācijām, lai nodrošinātu iedzīvotāju veselības aizsardzību, izmantojot solāriju pakalpojumus. Minēto starptautisko institūciju rekomendācijas ir ņemtas vērā kā kompetento institūciju uz pētījumiem balstīti labas prakses piemēri.
Ieviešot noteikumu projekta prasību, ka UV iekārtas radītais maksimālais efektīvais UV starojuma līmenis nepārsniedz 0,3 W/m2, daļai sauļošanās pakalpojumu sniedzēju būs jāveic ultravioletā starojuma iekārtu uzlabošana, nomainot lampas, kam ir nepieciešami papildu resursi. Lai būtu iespējams reāli šo prasību ieviest dzīvē, tiks noteikts pārejas periods līdz 2011.gada 1.javārim.
NOZARE.LV
Komentāri