Noslēdzies piektais Cēsu Mākslas festivāls, kura ietvaros šajā gadā interesentiem tika piedāvāti 29 vizuālās mākslas, mūzikas, kino un teātra notikumi, kurus kopumā apmeklēja ap 14 500 skatītāju.
Šogad Festivāla ietvaros Vizuālās mākslas sadaļas izstādes apmeklēja 5250 interesentu, sešus koncertus noklausījās ap 7600 klausītāju, Dailes teātra un Jaunā Rīgas teātra izrādes Vecajā alus brūzī noskatījās 650 skatītāju, savukārt Festivāla franču kino klasikas programmu, kuru šogad veidoja Valentīna Freimane, un aizvadītā gada spilgtākās latviešu filmas vēroja teju 1000 kino baudītāju.
Festivāla direktors Juris Žagars: „Jau otro gadu mūsu Festivāla apmeklētāju skaits ir ļoti līdzīgs – apmēram 14 500. Mēs varam ļoti precīzi pateikt, cik būtu jāmaksā skatītājam par biļetēm uz Festivālu, ja nebūtu valsts atbalsta un, protams, ļoti svarīgā patrona un sponsoru ieguldījuma. Piemēram, uz ikgadējo latviešu komponistu mūzikas koncertu vienas biļetes cenai, ko veido gan mākslinieku un tehniskā personāla atalgojums, gan koncerta vietas tehniskā aprīkojuma un administratīvo pasākumu nodrošināšana, kā arī citas izdevumu pozīcijas, būtu jābūt 27 latiem – pateicoties atbalstītājiem, mēs cilvēkiem varam piedāvāt iegādāties biļeti pa trim latiem”.
Nākamā gada Festivāla vadmotīvs būs „Eksperiments un izcilība”. Jāatgādina, ka festivāla organizators – Cēsu pils ģildes fonds konkursa kārtībā ir ieguvis Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu projektam „Eksperiments un izcilība” (Experiment and Excellence). Cēsu pils ģildes fonds sadarbībā ar Reikjavīkas Mākslas festivālu, Francijas Kultūras centru un Viļņas Laikmetīgās mākslas centru laikposmā līdz 2013. gada janvārim realizēs unikālu starpdisciplināru projektu, kas radīts uz Cēsu Mākslas festivāla bāzes un par kura kulmināciju kļūs mākslas festivāls „Cēsis 2012”. Kopumā projektā iesaistīti partneri no deviņām valstīm – Igaunijas, Horvātijas, Īslandes, Krievijas, Gruzijas, Somijas, Francijas, Lietuvas un Latvijas.
„Pateicoties tam, ka Festivāla programmai ir papildus finanšu līdzekļi no Eiropas programmas „Kultūra”, nākamā gada festivālā tiks veidota īpaša programma bērniem. Pirmkārt, tie būs atsevišķi pasākumi tieši bērnu auditorijai, tai skaitā ar izglītojošu ievirzi koncertu apmeklēšana kultūrā. Otra sadaļa šajā programmā būs bērnu pieskatīšana/bērnu istaba, līdzīgi kā, piemēram, Jaunajā Rīgas teātrī. Lai vecākiem, kuru bērni nav vēl gatavi apmeklēt kādu no Festivāla pasākumiem, tomēr ir iespēja atbraukt brīvdienās kopā uz Cēsīm un pilnvērtīgi baudīt Festivāla notikumus,” tā Festivāla mūzikas programmas vadītāja Indra Lūkina. „Nākamā gada Festivāla programmā esam plānojuši Lietuvas valsts simfoniskā orķestra koncertu diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā kopā ar latviešu pianistu Vestardu Šimku. Savukārt Sinfonietta Rīga atskaņos pilnmetrāžas skaņdarbu, kuru pēc mūsu pasūtījuma komponē jaunā, Parīzē dzīvojošā lietuviešu komponiste Juste Janulīte. Sakrālās mūzikas koncertā Sv. Jāņa baznīcā koris „Latvija” un Liepājas simfoniskais orķestris Māra Sirmā vadībā atskaņos zviedru komponista Svena Dāvida Sandstrēma oratoriju „Mesija”. Sestajā Cēsu mākslas festivālā ceram apgūt vēl vienu jaunu koncertu vietu – Cēsu 2. pamatskolas pagalmu, kur plānots elektroakustiskās mūzikas koncerts. Kopīgu audiovizuālu projektu veidos mūziķis Kaspars Putniņš un mākslinieks Gints Gabrāns. Festivāla viesi būs arī izcilākā mūsdienu mūzikas grupa no Pēterburgas eNsemble, ko vada komponists Boriss Filanovskis un diriģē krievu laikmetīgās mūzikas zvaigzne Fjodors Ļedņovs”.
Vizuālās mākslas programmas vadītāja Daiga Rudzāte: „Vēlos atzīmēt, ka projekta „Eksperiments un izcilība” ietvaros veidotā šī gada Cēsu mākslas festivāla izstāde „Džons Miltons Keidžs Krievijā un pasaulē” tiks demonstrēta Zagrebas Laikmetīgās mākslas muzejā, kur notiks apjomīga Džona Keidža simtgadei veltīta skate. Mākslas festivālā „Cēsis 2012” ar izstādi plāno piedalīties pasaulē pazīstamais Parīzē mītošais horvātu izcelsmes mākslinieks Braco Dimitrijevičs. Vecajā Alus brūzī Baltijas valstu laikmetīgās mākslas izstāde tiks veidota sadarbībā ar Viļņas Laikmetīgās mākslas centru un kuratoru Ķestuti Kuizinu. Skatītāji tiks iepazīstināti arī ar pasaulslavenā arhitekta Rema Kulhāsa radīto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja vīziju. Arī nākamajā gadā plānojam turpināt sadarbību ar Cēsu mākslas skolu, kas veiksmīgi tika aizsākta šogad”.
Šogad Festivāla laikā SEB Mājā veiktās aptaujas dati liecina, ka 42% respondentu Cēsu mākslas festivālu apmeklēja pirmo reizi, 36% ir bijuši uz vairākiem festivāliem, savukārt 22% atzina, ka Festivālu apmeklē katru gadu kopš tā sākuma. 93% aptaujāto atbildēja, ka arī nākamgad labprāt apmeklētu Cēsu mākslas festivālu. Aptaujā savu viedokli izteica 800 festivāla apmeklētāji.
Šogad Cēsu mākslas festivāla apmeklētājiem pirmo reizi, pateicoties „Latvijas Mobilā Telefona” tehnoloģiskajiem risinājumiem, bija dota iespēja izteikt savu vērtējumu un nobalsot par sev tīkamāko Festivāla pasākumu, sūtot sms vai izmantojot internetu telefonā. Skatītāju balsojumā secīgi pirmās trīs vietas ieguva – Gala koncerts „Imants Kalniņš un Filips Glāss”, Baltijas valstu laikmetīgās mākslas izstāde „Starptelpa” un elektroakustiskā pastaiga mežā „Pasaka par Kurbadu”, kas ir arī Lielās mūzikas balvas 2010 laureāte.
Kopš Cēsu mākslas festivāla dibināšanas 2007. gadā tā patrons ir SEB banka. Festivāla realizācijā izšķirīga loma ir gan valsts finansiālajam atbalstam (vairāki Festivāla ietvaros realizētie projekti konkursa kārtībā saņēmuši Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu), gan arī kultūrā patiesi ieinteresētiem biznesa pārstāvjiem – ilggadīgajiem festivāla oficiālajiem atbalstītājiem SIA „Alfor” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons”. Cēsu mākslas festivāla norise nebūtu iespējama arī bez aktīvā Cēsu pilsētas pašvaldības atbalsta.
Ēriks Kibermanis
Komentāri