Beverīnas, Cēsu, Amatas, Pārgaujas, Līgatnes, Krimuldas un Sējas novadu pašvaldību pārstāvji Līgatnē nodibinājuši “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību”, aģentūru LETA informēja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V).
Biedrības darbības mērķis būs nodrošināt Gaujas un tai piekritīgā upju baseina apsaimniekošanu, lai pārredzamā termiņā būtiski palielinātu zivju resursus un izveidotu nepieciešamo infrastruktūru starptautiska makšķerēšanas tūrisma industrijas attīstībai.
Sarunas par nepieciešamību vienoties kopīgai rīcībai Gaujas upes baseina sakārtošanai ar mērķi attīstīt starptautiskiem standartiem atbilstošu makšķerēšanas tūrisma industriju ilga vairāk nekā gadu. Debatēs piedalījās daudzas Gaujas upes baseina pašvaldības, sabiedriskās organizācijas, uzņēmēji, privātpersonas un valsts struktūru pārstāvi. Pateicoties privātu mecenātu ieguldījumam, tika izstrādāts “Lašveidīgo zivju, zušu un nēģu rīcības plāns Gaujas baseina upēm”, kurā uz zinātniskiem pamatiem saskaņā ar starptautisko pieredzi detalizēti aprakstītas veicamās darbības.
Plāna ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt stabilas, ģenētiski daudzveidīgas un komerciāli izmantojamas laša, taimiņa, alatas, foreles, zuša un upes nēģa populācijas un to krājumus, kā arī paredzēt pasākumus citu zivju sugu populācijas stāvokļa uzlabošanai Gaujas upes baseinā. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, kam tuvākajos desmit gados ir jānodrošina dabisko laša smoltu populācija Gaujas baseinā vismaz 75% apmērā no potenciālā, ir jāveic visaptveroši izpētes, monitoringa, uzraudzības un zivju resursu atjaunošanas pasākumi visā Gaujas posmā.
Saskaņā ar rīcības plānu, ja izdosies veikt nepieciešamos priekšdarbus, ar 2017.gadu atsevišķos Gaujas upes posmos varētu realizēt licencētu lašveidīgo zivju makšķerēšanu. Šīs sistēmas ieviešana neierobežos esošās iedzīvotāju tradīcijas legālai zivju ieguvei, bet būtiski palielinās iespējas legāli makšķerēt un paturēt lašveidīgās zivis, kas patlaban Gaujas upes baseinā ir aizliegts.
Tai pašā laikā, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko atrašanos, zivju migrācijas laikus un Gaujas upes specifiku, lašveidīgo zivju licenzēta makšķerēšana var piesaistīt ievērojamu skaitu vietējo un ārzemju makšķerēšanas tūristu. Tas savukārt upes baseina pašvaldību uzņēmējiem un iedzīvotājiem pavērs jaunas iespējas tūrisma infrastruktūras attīstībai, bet pašvaldībām sniegs sakārtotas teritorijas un papildu budžeta ieņēmumus.
Paredzams, ka biedrības darbā iesaistīsies visas Gaujas upes baseinam piegulošās un saistītās pašvaldības no upes iztekas līdz pat grīvai.
LETA
