No nākamā gada janvāra bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos pašvaldībās, šodien vienojās valdība.
Darba vietas varēs izveidot pašvaldību institūcijās, izņemot pašvaldību komercsabiedrības, biedrībās vai nodibinājumos, informēja Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče. Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un pašvaldība slēgs līgumu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību. Savukārt, ja darba vieta būs izveidota biedrībās vai nodibinājumos, pašvaldība slēgs līgumu ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu.
Lai neveidotos situācijas, kad pašvaldību, biedrību vai nodibinājumu darbiniekus aizvieto ar pasākuma dalībniekiem, noteikumos paredzēti vairāki nosacījumi, kas to novērš. Piemēram, darba vietai būs jābūt izveidotai no jauna vai tajā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā uzsākšanas neviens cits nav strādājis. Tāpat bezdarbnieku nevarēs iesaistīt pasākumā vietā, kas izveidota institūcijā, arī biedrībās vai nodibinājumos, kurā bezdarbnieks strādājis pēdējos 12 mēnešus pirms iesaistīšanās algotos pagaidu sabiedriskos darbos.
Izņēmuma gadījumā bezdarbnieks varēs iesaistīties šādos darbos, ja darba devējs būs pašvaldība un viņš iepriekš bijis iesaistīts apmācībās praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai.
NVA programmā iesaistīs bezdarbniekus, kuri vēlas iegūt vai uzturēt darba iemaņas, nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti kā bezdarbnieki vismaz sešus mēnešus. NVA veiks darbos iesaistāmo bezdarbnieku atlasi, savukārt pašvaldība atbilstoši NVA iesniegtajiem bezdarbnieku sarakstiem iesaistīs viņus darbu veikšanā rindas kārtībā vai arī saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos minēto prioritāro bezdarbnieku iesaistes kārtību.
Katra pašvaldība pati varēs izveidot kritērijus atbilstoši pašvaldībā dzīvojošo cilvēku vajadzībām, nosakot kādām mērķa grupām dalība algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos sociālo problēmu risināšanā būtu nepieciešama prioritārā kārtā. Vienlaikus pašvaldības saistošajos noteikumos nedrīkstēs noteikt kritērijus, pēc kuriem galvenajiem kritērijiem atbilstošie bezdarbnieki (reģistrējušies NVA vismaz sešus mēnešus, nesaņem bezdarbnieka pabalstu) varētu tikt izslēgti no dalības pasākumā.
Bezdarbnieks, piedaloties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, saņems ikmēneša atlīdzību 100 latu apmērā, kā arī 10 latus valsts iemaksās par bezdarbnieka pensijas apdrošināšanu. Ja bezdarbnieks nebūs strādājis visas attiecīgajā mēnesī paredzētās dienas, pašvaldība atlīdzību bezdarbniekam izmaksās proporcionāli dienām, kurās bezdarbnieks piedalījies pasākumā.
Valsts nodrošinās bezdarbnieku atalgojumu ar sociālo apdrošināšanu, izdevumu segšanu par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, izdevumu segšanu par bezdarbnieku apdrošināšanu nelaimes gadījumiem, dotāciju pasākuma darbu koordinētājam 90 latu apmērā.
Plānots, ka algoto pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros izmaksātā atlīdzība netiks aplikta ar ienākuma nodokli, un valdība jau atbalstīja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas vēl jāpieņem Saeimā.
No 2012.gada janvāra līdz 2013.gada 30.decembrim šajā programmā plānots iesaistīt aptuveni 29 700 bezdarbnieku, tostarp 21 300 bezdarbniekus iesaistīt nākamgad, bet 8300 – 2013.gadā. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu ieviešanai nepieciešami aptuveni 14,3 miljoni Eiropas Sociālā fonda līdzekļu. LETA
Komentāri