Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

No Latvijas kļavām un bērziem paņemt eksportpreci

Sarmīte Feldmane
23:00
26.03.2017
123
Zigmars Ronis 1

Pavasarī kļavu un bērzu sulas iesaka dzert dažādu nozaru speciālisti. Pāris nedēļu, kamēr tās tek, tiek uzskatītas par laiku, kad daba dāvā teju brīnumlīdzekli. Pērnpavasar līgatnietis Zigmārs Ronis arī sadomāja, ka varētu padzert kļavu sulu. Nopirka urbjmašīnu, ieurba vairākās kļavās, jo sulas īsti netecēja. Tad laiks kļuva siltāks un saldo dzērienu vairs nebija, kur likt. Izliet arī žēl. Būdams tehnisks cilvēks, Zigmārs atcerējās par reverso osmozes tehnoloģiju. Pasaulē tā labi zināma jūras ūdens atsāļošanai, attīrīšanai. Ar to no sulas izspiež ūdeni, un paliek koncentrāts. Būvēt krāsni, lai vārītu sīrupu, laika nebija, no koncentrāta tika izmēģināts saraudzēt vīnu.

Zigmārs uzbūvējis divas iekārtas, viena stundā var pārstrādāt četras tonnas sulas, otras jauda 300 litru stundā. Uzbūvēta arī krāsns. To, ka Zigmārs kaut ko gatavojas būvēt, Līgatnē zināja daudzi, jo viņš detaļas iekārtai, kuras vien varēja, pasūtīja vietējiem meistariem. Osmozes iekārtai tās pasūtītas visās pasaules malās, atvestas un te saliktas, jo Latvijā tādas nopirkt nevar.

“Iekārta ir portatīva. To var aizvest uz birzi, un mājās vest tikai sulas koncentrātu. Ielej sulu, iekārta 95 procentus ūdens izspiež un iegūst koncentrātu. Tas izmantojam sīrupam, dzērienos, ēdienos, kosmētikā. Gan jau būs vēl varianti. Pagaidām nezinu, kur izmantot iegūto tīro ūdeni,” pastāsta Zigmārs.

Viņš atzīst, ka par Latvijas kļavām un bērziem ir pārsteigti ne tikai latvieši, bet arī citi. “Uzskats, ka Kanādā, lūk, aug īstās kļavas, bet no tām, kas Latvijā, sīrupu iegūt nevar, ir maldīgs. Mūsu kļavu sulās cukura koncentrācija neatpaliek no Amerikā un Kanādā augošām kļavām,” stāsta Zigmārs un uzsver, ka vajag pamēģināt un pārliecināties. “Katrs solis un darbība jāizdomā pašam, jo nav, kur aizbraukt un apskatīties. Kanādā taču neviens nerādīs – jādara tā. Kanādieši bija pārsteigti, cik daudz ūdens izdodas izspiest no sulas, viņiem rādītāji esot mazāki. Kanādā ir maz bērzu, viņi interesējās par tiem.

Latvijā kļavu maz, un skaidrs, ka bizness neiznāks, sīrups būs ekskluzīvs produkts. Par bērzu sulas izmantošanu gan var runāt nopietnāk,” pārdomās dalās līgatnietis. No apmēram 50 litriem kļavu sulas iznāk litrs sīrupa, bērza sīrupam vajag simts litru sulas.

Zigmārs nodibinājis uzņēmumu “Ligatne luxury nanofiltred extracts”, izveidojis mājaslapu. Interesi par līgatnieša produktiem izrādījuši vācieši, holandieši. “Vāciešus interesē sasaldēts bērzu sulas koncentrāts. Pēc tam koncentrātam pielej ūdeni un iegūst bērza sulas, kas ir dārgas. Toties tā var samazināt transporta izmaksas,” atklāj uzņēmējs un uzsver, ka bizness būs atkarīgs no apjoma, ko varēs piedāvāt. Protams, arī cenas. Skaidrs, ka ne bērzu sulas koncentrāts, ne sīrups, nemaz nerunājot par kļavu sīrupu, ir dārgi produkti.

Šis pavasaris Zigmāram atnācis darbīgs. Sulu tecēšanas laiks ir ļoti īss. “Pagaidām viss notiek testēšanas režīmā. Mācos, mēģinu. Kļavas ir interesanti koki. 30.decembrī tecināju pirmās sulas,” atklāj Zigmārs. Viņš par vērtīgajām vielām bērzu un kļavu sulās izzinājis iespējami daudz.

“Sīrupa gatavošana pagaidām ir vaļasprieks. Darbs ir nežēlīgs, līdz kārtīgam biznesam tālu. Redzu ļoti garu ceļu, esmu tikai padevis signālu. Svarīgi, vai cilvēkiem garšos. Vai latviešiem bērzu sīrups kļūs tikpat populārs kā kanādiešiem kļavu, rādīs laiks. Ja nebūs, kas pērk, bizness nesanāks,” pārdomās dalās līgatnietis un atklāj, ka bērzu birzis noteikti nestādīs, bet ļoti vērtīga būtu sadarbība ar zemniekiem. “Kļavu Latvijā maz, ja kādam daudz, labprāt izmantotu. Bērzu birzis gan nav retums. Esmu iegādājies pāris tūkstošus septiņu milimetru caurulītes sulu tecināšanai. Tās var savienot un no visas birzs bērziem sulas tecināt vienā traukā. Tad ar iekārtu aizbraucu uz birzi, mājās vedu koncentrātu, ko var saldēt vai vārīt sīrupā,” atklāj uzņēmējs.

Zigmārs Ronis pastāsta, ka cer – vaļasprieks kļūs par biznesu. Viņš bijis uz sarunām ar Pārtikas veterināro dienestu un atzīst, ka darbinieki bijuši ļoti ieinteresēti. “Kad tas vairs nebūs tikai hobijs, jāzina, kas jādara,” saka uzņēmējs un piebilst, ka brīvdienās Līgatnē tirgus laukumā viņš rā-da, kā iegūst kļavu vai bērzu sīrupu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
15

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
31

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
151

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
420
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
16
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi