Šodien valdībā apstiprināja grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz no šī gada 1.septembra paaugstināt atalgojumu pedagogiem, kā arī izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, savukārt atbalsta personāla darba samaksai tiks piemērots elastīgāks risinājums.
Pedagogu zemākās mēneša darba algas paaugstināsies par 10% jeb 25 latiem par likmi, kas ir 21 kontaktstunda nedēļā, palielinot algas tiem pedagogiem, kuri patlaban saņem vismazāk. Sākot ar 1.septembri, jaunajiem pedagogiem ar darba stāžu līdz pieciem gadiem zemākās mēneša darba algas likme palielināsies no 245 latiem uz 270 latiem, bet pedagogiem ar darba stāžu lielāku par desmit gadiem zemākā mēneša alga par likmi būs 280 lati līdzšinējo 255 latu vietā.
Izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku mēneša darba alga par likmi palielināsies par 10%. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini liecina, ka iestāžu vadītāju algas pieaugs no 45 līdz 342 latiem, bet vietnieku atalgojums no 34 līdz 240 latiem. Savukārt pedagogi, kuri ir ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes ceturto pakāpi, par viņu veikto pedagoģisko darbu saņems piemaksu 8% apmērā jeb no 22 līdz 50 latiem vairāk, bet pedagogi, kuri ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes piekto pakāpi, par veikto pedagoģisko darbu saņems piemaksu 12% apmērā jeb no 32 līdz 72 latiem vairāk. Tādējādi tiks motivēti tie pedagogi, kuriem ir augstākā pedagoģiskā darba kvalitāte.
Grozījumi kārtībā, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, paredz, ka atbalsta personāla un administrācijas darba samaksas finansēšanai pašvaldība var izlietot līdz 15% no saņemtās mērķdotācijas.
Tas nozīmē, ka no šī gada 1.septembra būs optimālāks mērķdotācijas sadalījumu administrācijas un atbalsta personāla darba samaksai, jo mērķdotācijas sadalījumā varēs nodalīt atbalsta personāla – bibliotekāra, logopēda, psihologa, speciālā pedagoga – atalgojumu no administrācijas darba samaksas finansējuma. Līdz ar to pašvaldība drīkstēs izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku darba samaksai izmantot tikai 12% no saņemtās mērķdotācijas, savukārt atbalsta personāla darba samaksas finansēšanai nebūs ierobežojumu.
Savukārt grozījumi noteikumos par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo paredz precizēt normu par finansējumu aprēķināšanu skolotāju darba samaksai uz vienu izglītojamo gadā profesionālās izglītības kompetences centros. Grozījumi paredz, ka, aprēķinot finansējuma apmēru pedagogu darba samaksai, par pamatu tiks ņemta zemākā mēneša darba algas likme pedagogam ar darba stāžu virs desmit gadiem.
“Solītais ir izpildīts, un pedagogi jaunajā mācību gadā saņems algas paaugstinājumu. Vienlaikus tas ir arī sākums diferencētā skolotāju atalgojuma pakāpeniskai ieviešanai, uzsverot skaidri definētu atalgojuma sasaisti ar pedagogu darba kvalitāti,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Kā ziņots, marta beigās trīs lielākās pedagogu organizācijas – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija un Latvijas pedagogu dome – valdībai pieprasīja no šā gada 1.septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot arī valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām. Savukārt ar 2013.gada 1.janvāri arodbiedrības aicināja palielināt finansējumu pedagogu, tostarp akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju darbinieku, darba samaksu vēl par 10%.
Pēc vairākām sarunām ar IZM jūlija sākumā tika parakstīts memorands par to, ka no šī gada 1.septembra pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstinās par 10%, kā arī piemaksās 8% un 12% tiem skolotājiem, kuri Eiropas Sociālā fonda projektā ir ieguvuši ceturto un piekto kvalitātes pakāpi.
LETA
Komentāri