„Druva” vairākkārt saņēmusi ziņas no zemniekiem, kuri nodevuši lopus SIA „Cēsu miesnieks”, ka maksājumi par tiem bieži kavējas. Dažs naudu nav varējis sagaidīt pat pāris mēnešu.
Kā noskaidrojas, pērn uzņēmumā sākušās finansiālās problēmas un kā risinājums pieņemts lēmums uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), kas dod iespēju izvairīties no parādu piedziņas, uz laiku atlikt parādu samaksu vai pat samazināt parādu. Nupat arī zemnieki saņēmuši vēstuli, kurā tiek informēti, ka aptuveni 350 SIA „Cēsu miesnieks” klienti visā Latvijā ir kļuvuši par nenodrošinātajiem kreditoriem. Proti, tiem nav izmaksāta visa nauda par nodotajiem lopiem. Protams, katram summas ir atšķirīgas. Kāds gaida pāris simtu eiro, citam uzņēmums ir parādā vairākus tūkstošus.
Šādu vēstuli saņēmis arī zemnieks Kārlis Dravants no Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta zemnieku saimniecības “Rīti”, viņam “Cēsu miesnieks” esot parādā teju četrus tūkstošus eiro. „Protams, šāda summa nav izveidojusies par vienā reizē pārdotiem lopiem. Ja nemaldos, tad parāds varētu būt krājies kopš augusta. Tā kā nodevām lopus vairākas reizes, bijām pacietīgi, domājām, ka šis ir uzņēmums, kuram var uzticēties. Kādā brīdī nepiefiksējām, kas bankas kontā tiek ieskaitīts un kas ne, bet pa to laiku nesaņemtā summa auga augumā. Neesam jau vienīgie, kas ticēja, ka samaksās, bet rezultāts tagad ir tāds, kā ir – pēc saņemtās vēstules redzam, ka uzņēmums zemniekiem ir parādā ļoti lielas summas. Kur tā nauda uzņēmumam paliek? Skaidrs, ka kāds naudu sabāž savās kabatās. Tā ir cilvēku apzagšana, nekas cits,” bažas pauž zemnieks.
Saņēmis vēstuli no “Cēsu miesnieka”, zemnieks par situāciju konsultējies pie jurista, sazinājies arī ar Lauku atbalsta dienestu. Lai gan zemnieku pacietība nereti ir pārsteidzoša, K.Dravants uzsver, ka šajā jautājumā klusēt nevienam nevajadzētu, bet meklēt risinājumus, lai naudu atgūtu. „Ir maz ticības, ka kaut ko atgūsim, taču cerības vēl negribas atmest. Katrā ziņā tie, kas neklusēs un cīnīsies, vērsīsies attiecīgajās institūcijās pēc atbalsta, būs ieguvēji,” spriež K.Dravants.
Tāpat „Druva” uzklausījusi sašutušu zemnieku stāstus no Cēsu, Vecpiebalgas un Pārgaujas novada. Starp tiem ir arī tādi, kas stāsta, ka nauda no uzņēmuma ir burtiski jāizlūdzas. „Arī es vienu brīdi saskāros ar situāciju, kad nevarēju sagaidīt naudu par pārdotajiem lopiem. Zvanīju uz uzņēmumu, skaidroju
situāciju, uzklausīju viņus. Rezultātā brīnumainā kārtā naudu saņēmu drīz. Patiesībā tas ir traki. Zemnieki nodod lopus, gaida naudu noteiktajā laikā, taču tās nav un nav. Daudziem ir kredīti bankās, cits nevar samaksāt strādniekiem un tamlīdzīgi. Katrs ar šo naudiņu rēķinās, un nav pareizi, ka gaļas pārstrādes uzņēmums ir tas, kas rada šādu situāciju,” norāda Inese Āboliņa no Taurenes pagasta, kura ir starp tiem laimīgajiem, kurai pret
uzņēmumu vairs pretenziju neesot, taču viņa zinot vairākus zemniekus, kas maksājumus joprojām nevar sagaidīt.
Zemnieki tiek mierināti, ka pienākošos naudas līdzekļus, ko uzņēmums nav samaksājis, viņi vēl saņems. Kā skaidro uzņēmumā, saskaņā ar TAP plānu visiem “Cēsu miesnieka” kreditoriem tuvāko divu gadu laikā tiks segtas saistības ne mazāk kā 70 procentu apmērā no saistību summas. Ne mazāk kā 70 procenti divu gadu laikā – tā esot formāla prasība, taču tas nenozīmējot, ka kādam netiks samaksāta visa summa. Arī divi gadi nebūs jāgaida, uzņēmumā sola, ka katram nauda tiks samaksāta pēc iespējas ātrāk.
Jāpaskaidro, ka TAP nepieciešams, lai restrukturizētu uzņēmuma saimniecisko darbību un ilgtermiņā piesaistītu investoru. Tas nozīmē uzņēmuma darbības saglabāšanu un attīstību, kas bez TAP plāna nebūtu iespējama, proti, no maksātnespējas fāzes uzņēmumam būtu jāpāriet bankrota fāzē. Taču šobrīd gaļas pārstrādes uzņēmuma “Cēsu miesnieks” lielākie kreditori – AS “Norvik Banka” un Latvijas Garantiju aģentūra – ir vienojušies par tiesiskās aizsardzības procesa plānu, kura mērķis ir stabilizēt uzņēmuma finanšu situāciju, saglabāt tā ražošanas jaudu un darbavietas un ilgtermiņā piesaistīt stratēģisko investoru. TAP plāns ir iesniegts apstiprināšanai Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
””Cēsu miesnieks” turpina darbu, konkrētos tirgos mūsu ražotajai liellopa gaļai ir gana stabilas pozīcijas. Mūsu vēlme ir saglabāt šo kā ražošanas uzņēmumu, nodrošinot darbavietas, attīstot produkcijas eksportu un saglabājot noietu vietējiem zemniekiem. Mēs ceram uz savu piegādātāju izpratni un pateicamies viņiem par jau izrādīto lojalitāti “Cēsu miesniekam”. TAP plāns ļaus stabilizēt uzņēmumu un ilgtermiņā piesaistīt tam investoru, kas varēs tupināt attīstīt uzņēmuma konkurētspēju,” uzsver SIA “Cēsu miesnieks” pārvaldnieks Viktors Smirnovs un piebilst, ka nākamnedēļ priekšā vēl ir tiesa, kas lems, vai šis plāns tiks apstiprināts.
V.Smirnovs uzsver, ka TAP plāns paredz uz diviem gadiem atlikt kreditoru saistību izpildes termiņus un samazināt SIA “Cēsu miesnieks” saistības, tādējādi sabalansējot uzņēmuma ikmēneša ienākumus ar izdevumiem. Kreditoru prasījumu izpildes termiņu atlikšana ļaušot precīzi plānot uzņēmuma naudas plūsmu turpmākajos mēnešos, kas ir pamats uzņēmuma darbības stabilizēšanai un optimālu biznesa lēmumu pieņemšanai. Turklāt uzņēmumam ir nepieciešams laiks, lai noslēgtu saimnieciskās darbības restrukturizāciju pēc īpašnieku maiņas pagājušā gada jūlijā.
Jaunajam vadības sastāvam ir mērķis stabilizēt uzņēmuma finanšu situāciju. „Cēsu miesnieks” plāno veikt vairākas darbības, un viena no tām paredz
samazināt norēķinu periodus ar klientiem un piegādātājiem. Savukārt, lai optimizētu savu darbību un palielinātu ienākumu īpatsvaru, SIA „Cēsu miesnieks” plāno samazināt saimnieciskās darbības izmaksas, kas ietver arī ražošanas procesu optimizāciju, lieko pamatlīdzekļu atsavināšanu. Pērn ir noslēdzies darbinieku skaita samazināšanas process, un no agrākā skaita – 65 darbiniekiem – 50 turpinās darbu uzņēmumā.
”Saistībā ar ģeopolitisko procesu attīstību (Krievijas sankcijām ES precēm) SIA “Cēsu miesnieks” neplāno strauju ienākumu pieaugumu. Atsevišķos tirgos uzņēmuma produkcijai ir noieta potenciāls, taču, lai to realizētu, nepieciešama uzņēmuma restrukturizācija. TAP plāna pirmajā fāzē ir paredzēta arī iespēja pārdot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus, proti, tos pamatlīdzekļus, kuru esamība tieši neietekmē sniedzamo pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Iespējamā pamatlīdzekļu pārdošana tiks saskaņota ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā,” tā V.Smirnovs.
Ilze Fedotova
Komentāri