Cēsīs apskatāms lielākais Dieva Vārda sienas gleznojums Latvijā.
Tas izveidots uz 1890.gadā celtās ēkas Rīgas ielā 12, Sv. Jāņa draudzes nama brandmūra. 64 kvadrātmetrus lielo gleznojumu nevar nepamanīt arī steidzīgs garāmgājējs. Citātam no Pāvila 2. vēstules tesalonīkiešiem “Pats miera Dievs lai dod jums mieru visur un visā” nevar paskriet garām. Vārdi uzrunā.
Iesvētot vides objektu, Sv.Jāņa draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs atgādināja, ka tekstā divas reizes minēts miers. “Miera Dievs vēlas, lai mēs paustu mieru visur un visā, plašāk nav iespējams. Varbūt mums likās, ka tas piederīgs aizgājušajam gadsimtam. Pandēmijas laikā domājām par šo projektu, bet tad sākās karš Ukrainā un izvēlētie Dieva vārdi kļuva aktuāli vēl vairāk, nekā spētu izstāstīt. Vārdi ir pravietiski, tie liek atcerēties, uzrunā. Tiem būtu jāatgriež cerība par kara apslāpēšanu pasaulē, Ukrainā, mūsu mājās un sirdīs,” teica mācītājs un uzsvēra, ka ikdienā cēsnieki un viesi cauri arkai dodas no Rīgas ielas uz Skolas ielu, uz baznīcu. Te garām iet svētceļnieki, kuri dodas pa Sv. Jēkaba ceļu. “Baznīcas pamats ir Kristus vārds. Reformācija aizsākās, lai ikviens to varētu iepazīt dzimtajā valodā. Dieva vārds mūs stiprina. Citkārt tas klusi nonāk cilvēka prātā un sirdī, bet citreiz tam jākļūst iedrošinoši redzamam. Arī nelielais ceļa gabals no Rīgas ielas līdz baznīcai var būt kā mazs svētceļojums, tās dienas un situācijas svētceļojums,” sacīja D.Kreicbergs.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš atgādināja, ka šogad tiek atzīmēti 500 gadi Reformācijai un simts gadi, kopš dibināta Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ( LELB) kā juridiska institūcija.
“Pierasts svinot saņemt dāvanas, mēs dāvinām to, kas ir pats vērtīgākais – Dieva vārdu,” sacīja R.Ganiņš. Ideja, ka pilsētvidē Latvijā varētu tapt šādi vides objekti, viņam radusies jau pirms vairākiem gadiem, kad, stāvot sastrēgumos Rīgā, nācies lasīt reklāmas .
“Kāpēc lasīt reklāmas, ja var lasīt Dieva vārdus? Toreiz ideja nesasniedza dzirdīgas ausis,” atklāja R.Ganiņš. 2017.gadā, kad reformācijas jubileju atzīmēja Eiropā, draudzes tika aicinātas rakstīt idejas, kā to varētu svinēt Latvijā. Ideju bija daudz, un viena no tām, kas izkristalizējās, – nepieciešams Dieva Vārdu izvietot vietās, kurās pulcējas cilvēki. Profesores Austras Avotiņas ideja sakrita ar R.Ganiņa kādreizējo ieceri. “Tā ir brīnišķīga iespēja Dieva Vārdu pasludināt daudziem, tiem, kuri citādi netiek aizsniegti. Cilvēkam ir iespēja to izlasīt, vienkārši garām ejot vai braucot, un, kā mēs zinām, – Dieva Vārds, kas cilvēkā sēts, savā laikā nes augļus,” uzsvēra R.Ganiņš.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītāja, profesore Austra Avotiņa pauda pārliecību, ka, svinot Reformācijas 500 gadu jubileju, būtiski atcerēties, ka Mārtiņš Luters teicis – ja vien viņš mācētu zīmēt, tad visas brīvās sienas apgleznotu ar Bībeles sižetiem, lai visi cilvēki tos redz un lai viņus sasniegtu evaņģēlija vēsts. “Mūsdienās, kad visu pārņēmusi bilžu kultūra un mūsu skatiens ir diezgan paviršs, tieši askētisks uzraksts varētu izrādīties pamanāmāks par krāsainu attēlu, īpaši uzrunājoši varētu būt tieši lakoniski, īpaši teksti,” teica profesore.
Studenti meklēja grafiskos risinājumus tekstiem. Arī meklēja objektus, kur tos varētu realizēt, tapa kartītes ar grafiskiem risinājumiem. Pateicoties mācītājam Intaram Jonītim, ir 99 teksti, kas aizgājuši pasaulē, uzrunājuši cilvēkus.
Gleznojuma autore ir studente, cēsniece Elīza Siliņa. Viņa atklāj, ka, izlasot tekstu, uzreiz bijis skaidrs, ka to atspoguļos balts balodis un olīvzari. “Balodis ar olīvzariem ir miera simbols daudzās kultūrās, un svarīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uztvertu šī vēstījuma galveno ideju. Šobrīd šie vārdi no Pāvila vēstules uzrunā vēl dziļāk un spēcīgāk,” ar gandarījumu, ka Cēsīs izraudzīts tieši viņas darbs, sacīja E.Siliņa.
Uz senās mūra celtnes sienas gleznojumu atainoja Ievas Martas vadītā daiļkrāsotāju komanda, bet par sienas pamatnes sagatavošanu gādāja būvdarbu vadītāja Agra Gavara meistari.
Projekta ideja ir, ka gleznojumi top arī uz privātmāju sienām, pagalmos, kāpnēm, ir izgaismoti. Dizaina skices ir izstrādātas vairāk nekā 30 objektiem. “Realizēt nav tik vienkārši, lai garāmgājēji gleznojumu neuztvertu kā kārtējo banneri vai reklāmu,” bilda A.Avotiņa.
Gleznojumi ar Dieva Vārdu ir arī Talsos, Alūksnē un Rīgā.
Komentāri