Redakcija saņēma iedzīvotāju vēstuli ar 158 parakstiem, kurā izteikta neapmierinātība ar plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu. Jaunā tarifa prognoze bija publicēta 7.janvāra laikrakstā. “Ar saviem parakstiem apliecinām, ka mums nav vienalga, kas notiek Cēsu siltumsaimniecībā,” teikts vēstulē. Cēsnieki jau tagad nespējot samaksāt par apkuri, kas notiks, ja tarifu vēl paaugstinās tik ļoti, jautā vēstules iniciatore Mārīte Jeruma: “Kad izlasīju jauno tarifa pieteikumu, sapratu, ko tas nozīmē mums, siltuma patērētājiem. Meklēju domubiedrus, rezultātā tapa šī vēstule. Cēsīs cilvēki nav tik materiāli nodrošināti, lai spētu samaksāt par siltumu tik daudz.”
Kopš 7.janvāra gan situācija mainījusies, un siltuma ražotājs regulatoram iesniedzis jaunu tarifa pieteikumu, kurā pieaugums ir krietni mazāks. Vidzemes sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs Guntis Bērziņš norāda, ka izmaiņas pamatotas ar to, ka pirmajā pieteikumā saražotās un realizētās siltumenerģijas prognozes izdarītas pārsteidzīgi.
M. Jeruma norāda – šāda tarifu maiņa liecina, ka aprēķini tiek izdarīt nesaprotami: “Izskatās, ka tie tādi smilšu kastes aprēķini. Kāpēc vajadzētu tos tagad paaugstināt, nav taču bijusi ne dabas katastrofa, ne liela avārija, pat ne teroristu uzbrukums.”
SIA “CB” siltumtīklu uzņēmuma direktors Jēkabs Blaus norāda, ka pieaugums saistīts ar nepieciešamību veikt siltumtrašu rekonstrukciju. Aizvadītā gada pēdējās dienās vairākās vietās maģistrālajās trasēs radušās avārijas situācijas, tādēļ divas dienas bez siltuma bija Saules ielas – Vaives ielas kvartālā dzīvojošie.
“Šī maģistrālā trase ir bēdīgā stāvoklī, jābūt gataviem, ka atkal var notikt avārija. Līdzīga situācija ir arī citās vietās, tāpēc nepieciešams veikt siltumtrašu sakārtošanu. To nosaka arī jaunā pilsētas siltumapgādes koncepcija,” saka J. Blaus.
Iedzīvotāji vēstulē, kas adresēta Cēsu domes deputātam Raitim Sijātam, ierosina izveidot kontroles komisiju, kas strādātu bez atlīdzības un pārbaudītu, kā tiek ieguldīti jau saņemtie un plānotie līdzekļi. Vienmēr tarifos ir paredzēta arī pamatlīdzekļu atjaunošana, bet pilsētā situācija tikai pasliktinās. Par to vislabāk liecinot zāle, kas ziemā zaļo vietās, kur zemē ieguldītas caurules siltuma pārvadīšanai.
“Nedrīkst visu uzvelt iedzīvotājiem. Uzskatu, ka siltumenerģijas zudumi, kas aizplūst gaisā, rodas pašu ražotāju neizdarības dēļ. Šajos gados tomēr varēja kaut ko paveikt, lai noplūdi samazinātu,” uzskata M. Jeruma.
G. Bērziņš uzskata, ka līdz šim “CB” ekspluatācijas izmaksas tarifā plānoja nesamērīgi mazas: “Katru gadu tīklu uzturēšanā jāiegulda noteikta summa, ja to nedara – situācija ir tāda, kā šobrīd. Pēdējā tarifa prasījumā iekļauta summa, kas atbilst saprātīgam apjomam. Tieši tā veido lielāku palielinājumu.”
J. Blaus norāda, ka siltuma ražotājam ir tiesības izvēlēties, kā veikt investīcijas un rekonstruēt trases, darīt īsākā vai ilgākā laikā: “Līdz šim strādājām ar mīnusiem, centāmies, lai tarifu nevajadzētu krasi palielināt. Tādēļ nespējām būtiski uzlabot situāciju siltumtīklos. To nenovērtē, bet tiklīdz tarifu paaugstinām līdz līmenim, kādam vajadzētu, dabūjam pa muguru.”
Deputāts Raitis Sijāts apsveic iedzīvotāju iniciatīvu, to, ka viņi grib saprast situāciju, noskaidrot, vai kaut ko spēj ietekmēt. Šādas aktivitātes jāklausa politiķiem, regulatoram jāņem vērā situācija, arī ražotājam jāsaprot pakalpojuma saņēmēju iespējas.
“Ja ražotājs visu laiku nav tarifā ierēķinājis, ka nepieciešami līdzekļi arī tīklu uzlabošanai, jājautā, vai šis ir īstais brīdis to darīt. Ar vēstuli iepazīstināšu gan tautsaimniecības komiteju, gan domes deputātus. 158 iedzīvotāju paraksti ir signāls, kuru nevar neņemt vērā. Cilvēkiem grūti norēķināties par komunālajiem maksājumiem, viņi ir izmisumā,” saka R. Sijāts.
Jāatgādina, ka janvārī pieaudzis PVN siltumenerģijai, iedzīvotājiem no 5 uz 10 procentiem, juridiskajām personām no 18 uz 21. Tiesa, gāzes cena kritusies, tāpēc siltuma cenas paliks apmēram decembra līmenī. Tiek prognozēts, ka gāzes cena turpinās kristies, tādējādi saruks arī maksa par apkuri.
J. Blaus noraida arī apgalvojumu, ka Cēsīs ir otrs lielākais tarifs valstī, ir vairākas pašvaldības, kur tas augstāks: “Uzsveru, ka galvenais tomēr nav megavatstundas cena, bet maksa par kvadrātmetru. Jā, Cēsīs vidējā maksa ir ap latu, bet ir māja, kur nomainīta iekšējā siltumapgādes sistēma, veikti citi siltumnoturības pasākumi, neveicot pat mājas siltināšanu, tur maksa apmēram 45 santīmi par kvadrātmetru. Kad sākām strādāt, siltumenerģijas tarifs bija 21,05. Gāze maksāja 70 latus. Tagad gāze kļuvusi četras reizes dārgāka, siltuma cena pieaugusi nedaudz vairāk kā divas reizes. Tolaik mums palika līdzekļi, ar ko nomainīt caurules, tagad līdzekļu regulāri pietrūkst.”
Komentāri