Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Neaizmirst tērpu kultūru

Druva
12:26
13.02.2015
14
Brun Iimg 0828

Jaunpiebalgas kultūras namā šosezon amatiermākslas kolektīvi aktīvi apgūst jaunu repertuāru, priecē novada ļaudis koncertos, aicina ciemos draugu kolektīvus, paši dodas uz koncertiem.

“Vakaros kultūras nams ir cilvēku pilns, visi kolektīvi mēģina – amatierteātris “Triksteri”, jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi “Piebaldzēni”, jauktais koris, vēl arī folkloras kopa, bērnu deju kolektīvs,” saka mākslinieciskās daļas vadītāja Ilze Stolere.

Gan Ilze Stolere , gan kultūras nama direktore Lāsma Skutāne, gan kolektīvu vadītāji līdztekus dziedātāju, dejotāju un aktieru mākslinieciskajam sniegumam domā arī par viņu tērpiem. Jaunpiebaldzēni ikvienos svētkos allaž novērtēti ar

precīzajiem tautastērpiem, prasmi parādīt sevi.

“Katru sezonu cenšamies papildināt kolektīvu garderobi, tērpi novalkājas, atnāk jauni dalībnieki, kuriem tie vairs neder. Jauniešu deju kolektīvs gatavojas Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, par viņiem tiek domāts īpaši,” stāsta Ilze un rāda brunčus – baltus ar sarkanām svītrām. Jauniešu kolektīvam izraudzīti Ērgļu

novada tērpi. Šķiet neierasti gaiši, jo pierasts pie Piebalgas smagnējām, piesātinātajām krāsām. “Meklējam audumu priekšautiem. Puišiem būs lina bikses, vajag arī vestes, apavus. Mums ir izveidojusies sadarbība ar “Limbažu Tīni”,

Staiceles audējām,

meistares noauž

audumus, kādus mums vajag. Pašas visu sašujam,” pastāsta mākslinieciskās daļas vadītāja.

No tāda paša auduma kā jauniešu kolektīvam brunči būs arī bērnu kolektīvam.

Pērn, projektā piesaistot finansējumu, sagādāti tērpi vidējās paaudzes deju kolektīvam.

Vasarai vajadzētu lina tērpus, lai dažādos brīvdabas koncertos un pasākumos arī koris var lepoties ar saviem tērpiem. Liels bijis koristu prieks, ka ir ne tikai tērpi, bet vīriem arī zābaki, sievām – kurpes. “Piebaldzēni ir pazīstami ar savām ratenēm jeb gardibenēm. Diemžēl nav meistaru, kuri prastu tās izgatavot. Koristiem, dejotājiem cepures ir, bet zinātāji var pamanīt, ka tomēr nav pilnīgi precīzas. Smejam, ka vairāk atgādina kovboju, ne piebaldzēnu cepures,” atklāj Ilze un ar gandarījumu piebilst, ka jaunpiebaldziete Velga Rubene mācās tās gatavot, būs gan savs meistars, gan īstas cepures. Tāpat kā, apgūstot meistarību, pašas Jaunpiebalgas audējas varēs sava novada kolektīviem noaust audumus tērpiem.

Amatierteātris katru sezonu iestudē kādu jaunu lugu, jau pierasts, ka aktieri paši piemeklē tērpus. “Teātrim ir jābūt savai tērpu noliktavai. Tā pamazām veidojas. Katru gadu gribam uzšūt vismaz kādu jaunu tērpu,” stāsta Ilze Stolere. Pērn Blaumaņa lugas izrādīšanai uzšūti saimnieces un divu kalpoņu tērpi, bet Ziemassvētku uzvedumam – trīs Rūķu kostīmi, Meža meitas tērps, arī vairāki apmetņi.

Šosezon “Triksteri” iestudē Zigmunda Skujiņa “Brunču medības”. Lugas darbība

notiek

tālajā 1749.gadā. Te nu nekādi neiztikt bez tā laika tērpiem, protams, ja režisors darbību nepārceļ uz citu laiku. “Kādi tolaik bija tērpi, informācijas internetā ir daudz. Taču pētot, izzinot, salīdzinot palikām pie tiem, kādus zīmējis Broce,” pastāsta Ilze. Sadarbībā ar lielajiem teātriem izdevies dažus tērpus sagādāt, tie jāpāršuj, jāpapildina. Kā uzsver Ilze, ja mētelim bija spīdīgas pogas, tad tādām arī jābūt. Jaunajā izrādē darbojas 15 aktieri, katra atveidotajam tēlam vajadzīgs piemērots apģērbs. Tērpu izvēlē, arī darināšanā daudz dara režisore Aina Damroze. Labprāt iesaistās un palīdz arī vietējās rokdarbnieces, piemēram, Ilga Bobrova un Vera Ķīķere. Arī Ilze Stolere ir laba šuvēja.

“Teātra tērpu papildināšanai, protams, noder arī humpalas. Tur bieži vien var atrast ko ļoti oriģinālu,” bilst kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja.

“Triksteru” iestudējumam scenogrāfiju veido māksliniece, jaunpiebaldziete Rasa Ontužāne.

“Tērpi nepieciešami folkloras kopai. Kolektīvs jauns, gādāsim,” tā Ilze Stolere.

Tuvākajā laikā Jaunpiebalgas kultūras namā paredzēti vairāki interesanti pasākumi, kuros sabrauks viesi gan no kaimiņnovadiem, gan Rīgas. Koriem būs sadziedāšanās, dejotājiem – sadancošana. Jau 20. reizi pagasta ļaudis satiksies koncertā, vokālistu konkursā

“Mēs tiksimies martā”. Tas allaž bijis kupli apmeklēts, jo gribas taču paklausīties savējos. Tāpat kā redzēt pašu teātra izrādi, dzirdēt sava kora koncertu un pārliecināties, ka dejotāju soļi tikpat viegli.

“Vienmēr jau gribas, lai koncertos, teātru izrādēs, pasākumos būtu vairāk cilvēku,” atzīst Ilze Stolere un uzsver, ka jaunpiebaldzēni aktīvi iesaistās amatiermākslā, tas priecē gan skatītājus un klausītājus, gan pašus kolektīvu dalībniekus, jo ir taču prieks būt pulkā starp savējiem.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
14

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
35

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
71

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
149

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
19
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
18
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi