Gaujas NP informācijas speciāliste
Latvijā netrūkst indīgu un bīstamu augu.
Nē, tautas dziesmā nav kļūda: „Visa bija Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā…” Ja senāk no senčiem mantojām prasmi pazīt augus un zināt to lietošanu, tad mūsdienās varam kļūdīties pat ar „Augu noteicēju” rokās. Dabas mātes dāvanas var būt gan ēdamas, gan neēdamas, ārstniecībā izmantojamas, ļoti veselīgas un ļoti, ļoti indīgas. Pirms pastiept roku, lai noplūktu, ieskatīsimies vērīgāk!
Vaivariņi pret kodēm
Jūnijā purvos reibinoši smaržo meža rododendrs – purva vaivariņš Ledum palustre. Visas auga daļas, izņemot saknes, satur ēterisku eļļu ar reibinošu smaržu un dedzinošu garšu. Ilgstoša uzturēšanās starp ziedošiem vaivariņiem var izraisīt reiboņus, galvassāpes. Arī istabā nav ieteicams vāzē turēt balto, spēcīgi smaržojošo pušķi. Vaivariņus izmanto kožu un blakšu apkarošanai. Smaržīgos pušķīšus ievieto starp ziemas drēbēm, vilnas audumiem. Tikai nedariet tā, kā tautas pastāstā – nedzeriet Jāņu alu, kas aizdarīts ar vaivariņiem…
Daudzi pavasara ziedi ir indīgi, un vasarā, kad nobriest sēklas, parūpējas par brīdinošām atšķirības zīmēm. Smaržīgās maijpulkstenītes vasarā maina izskatu. Ziedu virtenes vietā ir zaļas ogas, kas vasaras beigās kļūst sarkanas. Parastā kreimene Convallaria majalis, tautā saukta arī par kreimeni, zaķaustiņu vai maijpuķīti, ir indīga. Drogas izmanto tautas medicīnā.
Indīgā mugurene
Bieži vien blakus parastajai kreimenei priežu mežos, krūmājos, upju krastos pavasaros zied dziedniecības mugurene Polygonatum odoratum, tautā saukta par mugurkaulāju. Rudenī to var atpazīt pēc dekoratīvā izskata: 30 – 65 cm garš, lapots lokveida stublājs ar tumšzilu ogu virteni. Viss augs, arī ogas ir indīgas. Sakneņus izmanto tautas medicīnā reimatisma un podagras ārstēšanai.
Spilgti sarkanas un ļoti bīstamas
Atcerieties skumjo pasaku par cūkausīti? Mazo kallu jeb purva cūkausi Calla palustris jūnijā var atrast ezeru un dīķu krastos vai purvos. Augs ir indīgs tikai svaigā veidā. Vasaras beigās zieda vietā izveidojas gļotaina, spilgti sarkana oga, kas ir ļoti indīga.
Ēnainos, mitros mežos un krūmājos, blakus zaķkāpostiem un meža zemenēm bieži sastopama čūskoga Paris quadrifolia, tautā saukta arī par vilkogu, vārnas aci vai vienogu. Čūskogai ļoti raksturīgas ir 4 – 5 lielas lapas. Vasaras beigās kāta galā nogatavojas zilganmelna ķirša lieluma oga. Viss augs, it īpaši ogas, ir indīgs. Tautas medicīnā un homeopātijā izmanto čūskogas lakstus.
Meklējot trejdeviņas jāņuzāles un brienot purvos, grāvjos, mitrās pļavās, krūmājos, arī upju un ezeru krastos, uzmanīsimies no suņuburkšķim līdzīgiem lakstaugiem. Izvairīsimies noraut augu, kura nosaukumā jau ietverts divkāršs brīdinājums. Indīgais velnarutks Cicuta virosa patiešām ir visvisindīgākais no Latvijas augiem. Īpašas brīdinošas atšķirības, kā, piemēram, Sosnovska latvānim, nav. Velnarutkam ir čemurveida ziedkopa, balti ziedi, stublāja augstums no 50-150 cm. Augs ir indīgs cilvēkiem un mājlopiem gan svaigā, gan kaltētā veidā. Velnarutku izmanto gan homeopātijā, gan tautas medicīnā.
Komentāri