Mežu īpašnieki un citi interesenti sestdien varēja iepazīties ar Skujenes pagasta saimniecības “Kalna Gavieši” saimnieka Ziedoņa Vilciņa pieredzi meža apsaimniekošanā. Z.Vilciņš jau vairākus gadus strādā ar izlases cirtes metodi un atzīst to par videi draudzīgāko, kā arī ekonomiski izdevīgāko.
“Kalna Gravieši” ir viena no Pasaules Dabas fonda demonstrāciju teritorijām, fonds arī organizēja atvērto durvju dienu pasākumu, lai skaidrotu un arī praksē rādītu, kas ir izlases cirtes.
Pasaules Dabas fonda meža programmas vadītājs Jānis Rozītis skaidro, ka izlases cirtes ir pakāpeniska un regulāra meža apsaimniekošana tādā veidā un apjomā, kas neizjauc meža iekšējo līdzsvaru, vienā reizē nocērtot tikai daļu no koksnes krājas ikgadējā pieauguma. J.Rozītis norāda, ka tādējādi tiek saglabāta meža mikrovide: “Mēs neskatāmies tikai uz dabas aizsardzību, bet izlases cirti uzskatām arī par alternatīvu mežsaimniecības veidu, ar ko meža īpašnieks var pelnīt naudu, tai pašā laikā nenocērtot visu mežu. Pastāv dogmatisks viedoklis, ka mežsaimniecībā vienīgā iespēja ir nocirst mežu tāpat kā nopļaut rudzu lauku, un tad no jauna stādīt kociņus. Izmantojot izlases cirtes metodi, meža īpašnieks cērt tik, cik pieaug kādā konkrētā laika periodā, bet necērt vairāk, kā mežs spēj atražot. Tas nozīmē, ka nepārtraukti ir veci, vecāki, jaunāki, arī vidēja vecuma koki. Mežsaimnieks tad var skatīties, kādas ir cenas tirgū, kas ir pieprasītāks.
Būtiski, ka, šādi saimniekojot, saglabājas īpašuma vērtība. Pašlaik bankas īpaši negrib mežu ņemt par ķīlu, jo pastāv dažādi riski – ugunsgrēki, vētras, mizgrauži, turklāt ir grūti izsekot īpašuma vērtībai. Ar šo metodi meža vērtība nemainās.”
Z.Vilciņš atzīst, ka gan intuīcija un pieredze, gan loģika saka priekšā, ka izlases cirte ir izdevīgāka. Saimnieks to pamato: “Veicot izlases cirtes, saglabājam mežu. Augšana netiek pārtraukta, jo izzāģējam tikai tos kokus, kas izauguši līdz konkrētam diametram.”
Speciālisti skaidro, ka, ja izlases cirti veic pareizi, vējgāzes un vējlauzes rada tikai nelielas problēmas, jo nocirsts tiek neliels koksnes apjoms, līdz ar to meža mikrovide mainās minimāli. Taču pat mazākā kļūda var radīt sarežģījumus.
Tomēr izlases cirte, salīdzinājumā ar kailcirtēm, ir laika un finanšu ietilpīgāka metode. Z.Vilciņš atzīst: “Ir jābūt motivācijai un pārliecībai, ka izmantot izlases cirtes ir labāk un pareizāk. Strādājot ar šo metodi, daudz nopietnāk ir jāiepazīst mežs. Uzskatu, ka tāpat kā agronomam regulāri jāstaigā pa laukiem, arī mežsaimniekam uz mežu jāiet regulāri, jāskatās, jāmēra koki, jāplāno, kurus cirst, kurus atstāt.
Mežizstrādes izmaksas ir lielākas, jo ir nepieciešama speciāla tehnika, taču to kompensē daudzās priekšrocības. Pati galvenā ir ekonomiskā, jo, veicot izlases cirtes, ir garantēts, ka ienākumi būs katru gadu,” apgalvo Z.Vilciņš. Tai pašā laikā Z.Vilciņš atzīst, ka izlases cirtes veidot daudz grūtāk ir tiem meža saimniekiem, kuriem nepieciešami tūlītēji ienākumi, piemēram, lai nomaksātu kredītus.
Saimnieks atzīst, ka pieaugušus, resnus un smagus kokus ar neliela izmēra tehniku nav iespējams nozāģēt un izvest no meža, tai pašā laikā ar lielu tehniku ir sarežģīti iebraukt cirtē. Tādēļ daudz darbu jāpaveic ar rokām: „Bez cilvēka līdzdalības izlases cirtē strādāt nav iespējams.”
Izlases cirtes īpaši populāras ir Lielbritānijā, kur, pateicoties latviešu izcelsmes mežkopim, pierādīts, ka šāds saimniekošanas veids ir ekonomiski izdevīgāks par kailcirtēm. J.Rozītis pat skaidro, ka Velsas valdība ir noteikusi, ka tuvāko 50 gadu laikā 50 procentos mežu jāveido izlases cirtes. Interese par to ir arī Īrijai un Anglijai. Lai iegūtu secinājumus par izdevīgumu, “Kalna Gaviešos” jau otro gadu strādā zinātnieki, tomēr saimnieks stāsta, ka rezultāti būs tikai pēc četriem gadiem.
J.Rozītis atzīst, ka Latvijā ir pietiekami liberāla politika, lai mežsaimnieki varētu izvēlēties pieņemamāko saimniekošanas metodi, tomēr norāda, ka valdība varētu vairāk uzmanību pievērst tam, lai mežsaimnieki strādātu ar videi draudzīgām metodēm. To iespējams panākt, informējot cilvēkus un stāstot par mežizstrādes metodēm: „Valdība varētu mežsaimniekus atbalstīt ar subsīdijām un kompensācijām, turklāt, protams, valdībai ir arī likumdošanas funkcija. Viena no iespējām ir noteikt normu, ka valstij piederošajos mežos ir jāstrādā, izmantojot izlases cirtes metodi. Šobrīd valdība vismaz ir apņēmusies izstrādāt metodiku, kā strādāt mežos, kas ir dabas aizsargājamajās teritorijās.” Eksperts arī norāda, ka mežkopības tradīcijas mainīsies tikai tad, kad mainīsies sabiedrības attieksme.
Demonstrējuma teritorijas ir arī Liepājas rajona Rucavas pagasta “Bajāros”, Valkas rajona Launkalnes pagasta “Lejas Kleperos”, Limbažu rajona Salacgrīvas lauku teritorijā “Kraukļi”.
Komentāri